Ukraiņu žurnālistus Vīnē aizturēja saistībā ar bijušā ģenerālprokurora meklēšanu; aizdomas par spiegošanu nav apstiprinājušās
Ukraiņu izdevuma «Ukrajinska Pravda» investigative journalist Mykhailo Tkach and operator Yaroslav Bondarenko were detained in Vienna on 8 October while on an assignment connected to former Ukrainian prosecutor general Ruslan Kravchenko. They were released on 9 October. The Austrian interior minister said the detention was linked to an espionage case, but according to the Austrian interior ministry the espionage suspicion against Tkach was later not confirmed. Tkach says the witness statements that triggered the detention may have come from people connected to Kravchenko.
Galvenais
- 8. oktobrī Vīnē tika aizturēti «Ukrajinska Pravda» žurnālists Mihails Tkačs un operators Jaroslavs Bondarenko, kas pildīja redakcijas uzdevumu saistībā ar bijušā Ukrainas ģenerālprokurora Ruslana Kravčenko meklēšanu.
- 9. oktobrī Tkačs tika atbrīvots; vēlāk tika atbrīvots arī Bondarenko.
- Operators Bondarenko aizturēšanas laikā guva ievainojumus — stikla lauskas sagrieza roku un iekļuva zem acs; uz slimnīcu viņš tika vests pēc atrašanās īslaicīgās aizturēšanas izolatorā, un operācijas laikā no viņa netika noņemtas dzelži.
- Tkačs un Bondarenko tika inkriminēti trīs apsūdzības: spiegošana Ukrainas militārās izlūkdienestu interesēs, dalība noziedzīgā organizācijā un kaitējuma nodarīšana Austrijai.
- Austrijas IeM dati liecina, ka aizturēšanas pamats bija aizdomas par spiegošanu, kas vēlāk netika apstiprinātas; Austrijas Iekšlietu ministrija Gerhards Kārners paziņoja, ka žurnālisti aizturēti saistībā ar spiegošanas lietu, un lietā aizturēti vēl divi Ukrainas pilsoņi.
- Vīnes prokuratūra 12. oktobrī kā aizturēšanas pamatu minēja «liecinieku liecības», ka trīs vīrieši novēroti pie kāda objekta.
- Tkačs uzskata, ka šīs liecības varētu būt sniegušas ar Kravčenko un viņa aprindu saistītas personas, un pieļauj iespējamo Austrijas un Ukrainas varas ietekmi lietā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Divi Ukrainas žurnālisti, kas veica redakcijas uzdevumu ES dalībvalstī, tika aizturēti saistībā ar spiegošanu, bet aizdomas, pēc Austrijas IeM datiem, nav apstiprinājušās. Operators aizturēšanā tika ievainots un pēc īslaicīgās aizturēšanas izolatora nogādāts slimnīcā, kur operācijas laikā uz viņa palika dzelži. «Ukrajinska Pravda» izmeklēšanas nodaļas vadītājs publiski apgalvo, ka Austrijas iestādes rīkojušās pēc informācijas no personām, kas saistītas ar bijušo Ukrainas ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko, kura atrašanās vieta tiek meklēta. Lietā ir tieša pretruna starp Austrijas varasiestāžu un preses nostāju par iespējamu izlūkošanas operāciju un žurnālistu un izdevuma versiju par redakcionālu uzdevumu — tas liek uzdot jautājumus par preses brīvību, ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu rīcību pret Ukrainas žurnālistiem un iespējamu pārrobežu ietekmi saistībā ar meklēšanā esošu bijušo augstu Ukrainas amatpersonu.
Kas notika
8. oktobrī Vīnē tika aizturēti «Ukrajinska Pravda» izmeklēšanas nodaļas vadītājs Mihails Tkačs un operators Jaroslavs Bondarenko, kas atradās Austrijas galvaspilsētā, pildot redakcijas uzdevumu saistībā ar bijušā Ukrainas ģenerālprokurora Ruslana Kravčenko, kuru izdevums raksturo kā bēguli, meklēšanu. Pēc Tkača teiktā, aizturēšana bija vardarbīga: bruņotas maskās tērpušās personas izsitušas automašīnas logus, izvilkušas abus uz ceļa, un viens no aizturētājiem uzlicis Tkačam celi uz kakla, kad tas teicis, ka ir žurnālists. Bondarenko aizturēšanā guva ievainojumus — stikla lauskas viņam sagrieza roku un iekļuva zem acs; viņš slimnīcā nokļuva tikai pēc īslaicīgās aizturēšanas izolatora, un operācijā, kurā tika izņemtas lauskas, uz viņa palika dzelži.
Pēc aizturēšanas Tkačam un Bondarenko tika inkriminētas trīs apsūdzības: spiegošana Ukrainas militārās izlūkdienesta interesēs, dalība noziedzīgā organizācijā un kaitējuma nodarīšana Austrijai. 9. oktobrī Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Tkačs atbrīvots no apcietinājuma; vēlāk tika atbrīvots arī Bondarenko. Par viņa atbrīvošanu paziņoja izdevuma galvenā redaktore Sevgila Musaeva, tomēr redakcijai sākotnēji neizdevās ar žurnālistu sazināties.
Austrijas Iekšlietu ministrija Gerhards Kārners paziņoja, ka žurnālisti aizturēti saistībā ar spiegošanas lietu un ka lietā aizturēti vēl divi Ukrainas pilsoņi. Saskaņā ar Austrijas IeM datiem aizdomas par spiegošanu pret Tkaču vēlāk netika apstiprinātas. 12. oktobrī Vīnes prokuratūra kā aizturēšanas pamatu minēja «liecinieku liecības», ka trīs vīrieši novēroti pie kāda objekta. Austrijas laikraksts Der Standard, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, ka aizturētie, iespējams, ir Ukrainas militārās izlūkdienesta darbinieki.
Tkačs paziņoja, ka Austrijas izmeklētāji pratināšanas laikā jau zinājuši, ka aizturēti Ukrainas žurnālisti, un viņam to tieši pateikuši. Viņš uzskata, ka liecības, kas kalpoja par aizturēšanas pamatu, varētu būt sniegušas personas, saistītas ar Kravčenko un viņa aprindām, un pieļauj iespējamo gan Austrijas, gan Ukrainas varas ietekmi lietā, jo, pēc viņa teiktā, neviens Ukrainas varas pārstāvis nav ieinteresēts Kravčenka atgriešanā Ukrainā. Ukrainas konsuls Austrijā sazinājās ar Austrijas kolēģiem un oficiāli pieprasīja piekļuvi Tkačam un aizturēšanas apstākļu skaidrojumu. «Ukrajinska Pravda» vērsās Austrijas tiesībsargājošajās iestādēs ar pieprasījumu nodrošināt piekļuvi lietas materiāliem un informācijai par personām, kas sniedza liecības, un kopā ar advokātiem paziņoja, ka centīsies panākt pilnīgu aizturēšanas apstākļu pārbaudi, atbildīgo personu identificēšanu, mantas zaudējumu apstākļu noskaidrošanu un nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Redakcija aizturēšanu uzskatīja par nelikumīgu un pieprasīja žurnālistu tūlītēju atbrīvošanu un oficiālu Austrijas tiesībsargājošo iestāžu rīcības skaidrojumu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodas mediji, tostarp «Ukrajinska Pravda», «Hromadske», «NV», «Babel» un «Suspilne Novini», ziņojumus centrē ap izdevuma paša versiju: aizturēšana bijusi nelikumīga un nesamērīga, operators aizturēšanā ticis ievainots, bet izmeklēšanas nodaļas vadītājs apgalvo, ka aizturēšanas pamats — liecinieku liecības — varētu būt nācis no personām, kas saistītas ar bijušo ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko, kura atrašanās vieta tiek meklēta. Tiek uzsvērta Ukrainas Ārlietu ministrijas, Ukrainas konsula Austrijā un izdevuma galvenās redaktores Sevgilas Musaevas loma, reaģējot uz aizturēšanu. Ukrainas mediji lietu galvenokārt attēlo kā preses brīvības un varas ļaunprātīgas izmantošanas jautājumu, un pats Tkačs pieļauj iespējamo gan Austrijas, gan Ukrainas varas ietekmi.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Austrijas varasiestādes un Austrijas prese lietu raksturo kā iespējamu izlūkošanas operāciju: Austrijas Iekšlietu ministrs Gerhards Kārners paziņoja, ka žurnālisti aizturēti saistībā ar spiegošanas lietu, Vīnes prokuratūra 12. oktobrī kā pamatu minēja liecinieku liecības par triju vīriešu novērošanu pie kāda objekta, bet laikraksts Der Standard, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, ka aizturētie, iespējams, ir Ukrainas militārās izlūkdienesta darbinieki. Šī nostāja ir tiešā pretrunā ar žurnālistu un izdevuma «Ukrajinska Pravda» versiju par redakcionālu uzdevumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv tieša pretruna starp Austrijas iestāžu un Austrijas preses nostāju, kas lietu raksturo kā iespējamu izlūkošanas operāciju (aizdomas par spiegošanu, par kurām ziņoja Austrijas Iekšlietu ministrs Gerhards Kārners, un Der Standard ziņa, ka aizturētie, iespējams, ir Ukrainas militārās izlūkdienesta darbinieki), un pašu žurnālistu, kā arī «Ukrajinska Pravda» un citu Ukrainas mediju versiju, saskaņā ar kuru aizturēšana notika redakcionāla uzdevuma laikā, izmeklētāji jau pratināšanā zināja, ka aizturēti Ukrainas žurnālisti, un liecības, kas kalpoja par aizturēšanas pamatu, varētu būt sniegušas ar bijušo ģenerālprokuroru Ruslanu Kravčenko saistītas personas.
Konteksts
Ruslans Kravčenko piegādātajos faktos raksturots kā bijušais Ukrainas ģenerālprokurors un kā bēglis, kura atrašanās vietu žurnālisti, pēc viņu teiktā, centušies noskaidrot. Aizturēšana notika Vīnē, un žurnālisti tika atbrīvoti 9. oktobrī; saistībā ar to pašu lietu tika aizturēti vēl divi Ukrainas pilsoņi. Ar lietu publiski nodarbojās Ukrainas Ārlietu ministrija, Ukrainas konsuls Austrijā un «Ukrajinska Pravda» galvenā redaktore Sevgila Musaeva.