Lielbritānija piešķir 17 miljonus sterliņu mārciņu Černobiļas AES kontejnmenta remontam
14. oktobrī Lielbritānijas kanclers un ārlietu ministrs paziņoja, ka Apvienotā Karaliste piešķirs 17 miljonus sterliņu mārciņu (vairāk nekā 20 miljoni eiro) jaunā drošības kontejnmenta remontam virs Černobiļas AES iznīcinātā ceturtā reaktora, ko bojājis Krievijas drona trieciens. Līdzekļi tiks novirzīti caur EBRD koordinētu starptautisku programmu sadarbībā ar Ukrainas valdību un G7 donoriem.
Galvenais
- Lielbritānija piešķir 17 miljonus £ (vairāk nekā 20 miljonus €) Černobiļas AES remontam.
- Līdzekļi novirzīti caur EBRD programmu sadarbībā ar Ukrainu un G7 donoriem.
- Remonts atjaunos aizsargkonstrukciju virs ceturtā reaktora, ventilāciju un pagarinās kontejnmenta kalpošanas laiku.
- Konteinmentu 2025. gada februārī bojāja Krievijas trieciendrons ar sprāgstvielu kaujas galviņu; decembrī IAEA ziņoja par drošības funkciju zaudēšanu.
- Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Lielbritānija sniegusi Ukrainai gandrīz 25 miljardus £ atbalsta.
- Citi lielākie donori kontejnmenta atjaunošanai: ES 75 milj. €, Vācija 50 milj. €, Norvēģija vairāk nekā 9 milj. €.
Kāpēc tas ir svarīgi
Līdzekļi novērš bojājumus kritiskā kodoldrošības konstrukcijā, kas aizsargā Eiropu no radiācijas riska. Piegāde ir daļa no koordinētas EBRD starptautiskas donoru programmas kopā ar Ukrainu un G7 partneriem, un Lielbritānija to izmantoja, lai apliecinātu nepārtrauktu politisko, militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Lielbritānija Ukrainai sniegusi gandrīz 25 miljardus sterliņu mārciņu.
Kas notika
14. oktobrī Lielbritānijas kanclers un ārlietu ministrs paziņoja par 17 miljonu sterliņu mārciņu (vairāk nekā 20 miljonu eiro) piešķiršanu Černobiļas AES jaunā drošības kontejnmenta remontam. Līdzekļi segs aizsargkonstrukcijas remontu virs iznīcinātā ceturtā reaktora, stacijas ventilācijas sistēmas atjaunošanu un kontejnmenta kalpošanas laika pagarināšanu. Lielbritānijas atbalsts ir daļa no EBRD koordinētas starptautiskas programmas sadarbībā ar Ukrainas valdību un G7 donoriem. Konteinmentu 2025. gada februārī sabojāja Krievijas trieciendrons ar sprāgstvielu kaujas galviņu, izraisot ugunsgrēku un caurumu aizsargkarkasā, kā arī bojājot ārējo un iekšējo apvalku, celšanas iekārtas, ventilāciju un elektroapgādi. Decembrī IAEA ziņoja, ka pēc trieciena aizsargarka zaudējusi galvenās drošības funkcijas, tostarp spēju saturēt radioaktīvās vielas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediju vēstījums koncentrējas uz Černobiļas kontejnmenta remontu kā infrastruktūras un Eiropas mēroga kodoldrošības jautājumu. Rakstos izcelta EBRD koordinētā starptautiskā programma sadarbībā ar Ukrainas valdību un G7 partneriem. Ukrainas enerģētikas ministra Denysa Šmihaļa citāti finansējumu iezīmē kā kodoldrošības stiprināšanu un Eiropas aizsardzību pret radiācijas draudiem. Plaši atspoguļoti arī ES, Vācijas un Norvēģijas iepriekšējie un vienlaicīgie ieguldījumi, iekļaujot Lielbritānijas solījumu plašākā donoru kopējā pūlī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas avoti neskaidri identificē Lielbritānijas ārlietu ministru — daļa avotu to dēvē David Lammy, citi — Ed Miliband. Līdzīgi neskaidrs ir Lielbritānijas premjerministra vārds: daļa avotu to dēvē Keir Starmer, citi — Andy Burnham. Viens avots (£)17 miljonu paku novērtē kā 22,5 miljonus ASV dolāru, bet plašākais Lielbritānijas kopējā atbalsta rādītājs tiek minēts kā vairāk nekā 33 miljardi dolāru.
Konteksts
Konteinmentu 2025. gada februārī trāpīja Krievijas trieciendrons ar sprāgstvielu kaujas galviņu — izcēlās ugunsgrēks, radās caurums, tika bojāti ārējais un iekšējais apvalks, celšanas iekārtas, ventilācija un elektroapgāde. 2025. gada decembrī IAEA ziņoja, ka pēc trieciena aizsargarka zaudējusi galvenās drošības funkcijas, tostarp spēju saturēt radioaktīvās vielas, lai gan nesošās konstrukcijas un uzraudzības sistēmas palika neskartas. 2025. gada martā 400 000 eiro no starptautiskās sadarbības fondiem tika novirzīti bojājumu izpētei; 2026. gada aprīlī Ukraina parakstīja vienošanos par īpaša atjaunošanas konta atvēršanu; 2026. gada augustā Vācija paziņoja par 50 miljoniem eiro, ES ir novirzījusi 75 miljonus eiro, Norvēģija — vairāk nekā 9 miljonus eiro. Lielbritānija 2020. gadā kļuva par vienu no Starptautiskā sadarbības konta Čornobiļai (ICCA) dibinātājiem un ir trešais lielākais individuālais donors ar 8 miljoniem eiro aiz Norvēģijas un Francijas.