Fico sauc Merzu par šantažu saistībā ar ES budžeta un finansējuma Ukrainai saikni
Slovākijas premjers Roberts Fico paņēma Frīdriha Merzu par šantažu pēc tam, ka Mercs piedāja ES nākamā septiņu gadu budžeta apstiprināšanu saistīt ar visu dalībvalstu зобов’язанням finansiēt Ukrainu. Čehijas premjers Andrejs Babišs un Ungārijas premjers Pēters Magyar arī iebildē pret šādu saikni. Eiropas līderi plāno apspriest Ukrainas finansējumu neformālajā samite Dublinā 12.–13. novembrī.
Galvenais
- 9. novembrī Merzs rakstīja Eiropas Padomes prezidentam António Costai, ka visām ES valstīm vajadzētu līdzdarboties Ukrainas finansēšanā.
- Merzs novērtēja Ukrainas 2027. gada finansējuma nepārtraukumu 70 miljardu eiro apjomā, no kuriem ES būtu jāfinansē aptuveni 45 miljardi eiro.
- ES pašlaik saskaņo septiņu gadu budžetu 2028.–2034. gadiem.
- Fico paziņoja, ka Slovākija nepiedalīsies jaunajā 70 miljardu eiro paketā un izmantos ES opt-out mehānismu.
- Babišs saida, ka Ukrainian finansējuma nolīgums nevar būt priekšnoteikums ES nākamā daudzgadu finanšu rāmja pieņemšanai.
- ES decembrī 2025. gadā piekrita piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, kurā 24 із 27 dalībvalstis bija paudušas gatavību.
- Eiropas līderi plāno apspriest Ukrainas finansējumu Dublinā 12.–13. novembrī.
Kāpēc tas ir svarīgi
Konflikts varētu noteikt, vai ES dalībvalstis spēs vienoties par kopēju Ukrainas finansēšanas modeli un kāUkrainas atbalsts tiks integrēts 2028.–2034. gada ES budžetā. Slovākijas відмова та загрозинґа vetо avто veto gali заблокувати або затримати домовленість урядів. Rozbiežnost taip parāda, ka vairāki dalībvalstis atbalsta atsevišķu palīdzību, taču noraida Eiropas budžeta un Ukrainas finansēšanas savstarpējo saikni.
Kas notika
Pēc tam, kad Merzs novembrī devītajā dienā rakstīja Eiropas Padomes prezidentam António Costai ar aicinājumu visām ES valstīm finansēt Ukrainu un piedāja saistīt šo apņemšanos ar citu, tostarp finanšu, ES jautājumu apspriešanu, Fico viņu publiski apsūdzēja šantažā. Viņš norādīja, ka Slovākija ir suverēna valsts ar tādu pašu veto tiesību kā Vācija, un savārdzināja tos izmantot, ja nepieciešams. Slovākija neteica, neparticipēs jaunajā 70 miljardu eiro finansējuma paketā un izmantos ES opt-out mehānismu, taču saglabāja gatavību sniegt humāno un praktisko palīdzību, tostarp ģeneratorus, minējumērķu aizvākšanas un gružu tīrīšanas tehniku. Čehijas premjers Andrejs Babišs заopozicīs pret finansiālās dotumu sasaistīšanu ar ES budžetu, vienlaikus atbalstot finansiālu palīdzību Ukrainai, tostarp pēc kara pabeigšanas piedāvāto Marsala plānu. Ungarijas premjers Pēters Magyar arī kritizēja budžeta saikšanos ar Ukrainas atbalstu, savukārt Bulgārijas prezidents Rumen Radev saida, et valsts nepiedalīsies jaunā finansējumā budžeta deficīta dēļ, bet nebūs bloķēs kopējus ES lēmumus par palīdzību Kijivai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu mediji galvenokārt koncentrējas uz Fico un Merza konfrontāciju, uzsverot Fico šantažas apsūdzību un draudu izmantot Slovākijas veto. Atsevišķi izcelta arī Čehijas un Ungārijas pretīestība tam, lai ES budžets būtu saistīts ar Ukrainas finansējumu, kā arī Fico un Babiša aicinājumsEiropai iegūt spēcīgāku politisko pārstāvību mierules sarunās. Šāda attēlošana padara šo konfliktu par nozīmīgu šķērsli starp Україною un допомогою ЄС та пріоритетами самого ЄС.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vācijas medijos galvenā uzmanība tiek pievērsta Merza argumentam, ka Ukrainas atbalsts ir kopēja Eiropas atbildība, divpusējā palīdzība ir neviendīgi izplatīta un finanējuma nepārtraukumu nevar novērst bez visu valstu apņemšanās. Emfāzēts ir arī Vācijas statuss kā lielākajam ES budžeta un Ukrainas atbalsta sniedzējam, kā arī drošības arguments. Konflikts tiek rādīts kā ES solidarityātes pārbaude pirms neformālajām ES un Eiropas Polītiskās kopienas sanāksmēm Dublinā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Merzs iepriekšēju saistību par visu ES dalībvalstu finansējuma atbalstuUCN apspriešanas priekšnosacījumu, savukārt Fico šo pieeju nodēma šantažu, noraidīja un draudēja izmantot veto. Babišs arī noraidīja Ukrainas finansējuma nolīguma kā priekšnosacījumu ES daudzgadu finanšu rāmja pieņemšanai, atšķirībā no Merza saiknes. Fico un Babišs vienlaikus atbalstīja palīdzības turpināšanu un Eiropas stiprāku politisko lomu, nepiekritot pārnesumam starp finansējumu un ES budžetu. Magyar savukārt kritizēja šo saikni, pretstatot to ar Ungārijas izmaksām par robežu aizsardzību.
Konteksts
ES decembrī 2025. gadā piekrita piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, par ko 24 no 27 dalībvalstim pauda gatavību. Slovākija, Čehijas un Ungārija atteicās piedalīties aizdevumā un tika atbrīvotas no procentu maksājuma. Eiropas Savienība papildus atbalstam apsver ārēju aizņēmumu un Krievijas iesaldināto aktīvu izmantošanu. Merzs novērtēja Ukrainas 2027. gada ārējā finansējuma nepārtraukumu 70 miljardu eiro, з яких приблизно 45 мільярдів євро мають надходити від ЄС. Vācija є найбільшим внесковачем до бюджету ЄС та найбільшим фінансовим донором України.