Publicēts:

Makrons: Ukrainas atbalsta ierobežošana varētu novestīt uz nākošo karu un padarīt Eiropu neaizsargātāku

Francijas prezidents Emmanuel Makrons Dublinā brīdināja, ka finanšu vai materiālā atbalsta ierobežošana Ukrainai varētu piespiest to uz nevienācigu mieru, atstāt pastāvīgā neaizsargātībā un kļūt par nākamās karas recepti. Viņš nodevināja turpināt Eiropas finansiālo atbalstu un aizsargāt Ukraines energoiekārtas ziemī, savukārt otra prioritāte ir iesaistīties miera procesā. Samits arī atbalstīja Francijas ierosināto deklarāciju par Eiropas drošības principiem.

Galvenais

  • Makrons paziņoja, ka ierobežotais atbalsts Ukrainai varētu novest pie nevienāciga miera un nākamās karas.
  • Viņš nodevināja turpināt finansiālo atbalstu Ukrainai un palīdzēt aizsargāt tās elektrostacijas un energotīklus.
  • 42 valstis atbalstīja Francijas ierosināto deklarāciju par Eiropas drošības principiem.
  • Koalīcija „Gatavība rīcībai” gatunot drošības garantijas un multinacionālo spēku izvietošanai pēc ugunspūšanas.
  • Multinacionālo spēku apmācība notiek Polijā, bet nākamā koalīcijas sanāksme ir plānota Berlinē.
  • ES представляти kopā ar Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Itāliju un Poliju nākamajās sarunās.
  • Volodimirs Zełenskis paziņoja, ka Ukraina neatstās savas teritorijas.

Kāpēc tas ir svarīgi

Makrons nolika Eiropas finansiālo un materiālo atbalstu Ukrainai nevis tikai kā palīdzību Kievai, bet arī kā Eiropas un Francijas drošības jautājumu. Viņa brīdinājumi nāca brīdī, kad Eiropas vadītāji apsprieda Ukraines pārstāvību nākamajās sarunās, tai skaitā tās iespējamās drošības garantijas un multinacionālo spēku sagatavošanu.

Kas notika

Dublinā, kas notika devītais Eiropas Polītiskās kopienas samits un Eiropas Padomes neformālais samits, Ukraina bija viena no centrālajām tēmām. Makrons paziņoja, ka Eiropai jāturpina atbalstīt Ukrainu finansiāli un palīdzēt aizsargāt tās energoiekārtas, jo Krievija, viņa vērtējumā, cenšas Civiliedzīvotajiem un enerģijas infrastruktūru uzbrukt, lai ziemī atstātu Ukrainu bez elektrības. Viņš uzsvērda, ka Ukrainai ir vieta NATO un ka ES dalībnieki kopā ar ASV jāvienojas par Eiropas lomu ilgtermiņa drošībā.

Samits arī atbalstīja Francijas ierosināto deklarāciju par Eiropas drošības principiem, ko atbalstīja 42 valstis. Koalīcija „Gatavība rīcībai”, kas izveidota 2025. gada sākumā, sagatavojas garantijām Ukrainai un multinacionālo spēku izvietošanai pēc ugunspūšanas; apmācība notiek Polijā, bet nākamā sanāksme ir plānota Berlinē.

Jared Kushner, kas Dublinā apstiprināja viņa vizīti Maskavā, kur viņš tikās ar Vladimiru Putinu, sacīja, ka nākamajās sarunās Eiropu pārstāvēs Eiropas Savienība un piecas lielākās valstis — Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija. Viņš arī norādīja, ka vienošanās nevarētu tikt panākta bez Eiropas pārstāvju klātbūtnes sarunu galda pusē.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji galvenokārt fokusējās uz Makrona brīdinājumu, ka resursu ierobežošana atstātu Ukrainu pastāvīgā neaizsargātībā, varētu piespiest to uz nevienācigu mieru un nodrošinātu nākamo karu. Viņiem bija svarīgi arī ziņojumi par Krievijas uzbrukumiem civiliedzīvotajiem un enerģijas infrastruktūrai, а такжеZiļenskis noraidīšana teritorijas atdošanas. Tāpat izcelta multinacionālo drošības garantiju sagatavošana, apmācība Polijā, Ukraines vieta NATO un Eiropas iespējamā līdzdalība miera sarunās.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie ziņojumi galvenokārt koncentrējās uz Makrona brīdinājumu, ka finanšu atbalsta ierobežošana varētu novest pie nākamās karas un padarīt Eiropu neaizsargātāku. Tāpat izcelta atbalsta Ukrainaai tiekošo saikoni ar Francijas un visas Eiropas drošību, Eiropas līdzdalības nepieciešamību nākamajās sarunās, 42 valstu deklarāciju un sagatavošanos multinacionālo spēku izvietošanai pēc ugunspūšanas.

Konteksts

Eiropas Polītiskā kopiena ir Eiropas valstu forumu, kas apvieno ES un ES neieguves valstis. Koalīcija „Gatavība rīcībai” tika izveidota 2025. gada sākumā, lai sagatavotu drošības garantijas un multinacionālo spēku mehānismu Ukrainai. Eiropas pārstāvji 10.–11. novembrī Abu Dabi notika sarunās ar ASV un Ukrainas delegācijām tikai neoficiālā lomā, savukārt Krievijas delegācija ar viņiem tieši nerunāja.