ES paplašināšanas forums: Ukraina ceļā uz dalību, bet Eiropas loma joprojām nav skaidra
16. novembrī Brīselē notika Eiropas Savienības Paplašināšanas forums, kā arī Ārlietu padomes sanāksme. Eiropas komisāres Martas Kosas un Urzulas fon der Leinas izteikumi apliecina ES apņemšanos atbalstīt Ukrainu integrāciju, taču vienlaikus norādīja uz nepieciešamajām reformām, īpaši tiesību aizsardzības jomā. Nav skaidrs, vai Ukrainas dalība ES tiks iekļauta pagaida nolīgumā par kara beigšanu.
Galvenais
- Eiropas Paplašināšanas forums notika 16. novembrī Brīselē.
- Ukrainas premjers Serhijs Koretskis un galvas pārstāvis Ruslan Stefanchuks piedalījās ES–Ukrainas darba grupas sasāksmes 15. novembrī.
- Ukraina jau ir atvērusi četrus no sešiem pievienošanās sarunu klastriem.
- Marta Kosa pauda optimismu, ka remaining klastri tiks atvērti decembrī.
- Eiropas Komisijas 4. novembra ziņojumā atzīmēts ierobežots progress tiesībaizsardzības orgānu un tiesu sistēmas reformās.
- ES padome bija paredzējusi apstiprināt 7,9 miljardi eiro budžeta atbalstu Ukrainai.
- ES plāno modernizēt pievienošanās procedūru un stiprināt garantijas pēc dalības ES.
Kāpēc tas ir svarīgi
Forumā paustā atbalsts liecina, ka ES neaptaujas savu iesaistīšanos Ukrainas pievienošanās procesā, neskatoties uz karu. Remaining klastru atvēršana decembrī varētu būt konkrēts progress, taču ieteiktās procedūras, garantijas un tiesību aizsardzības prasības noteiks pievienošanās tempu un nosacījumus. ES plānotā dalība мирных переговорах varētu arī būtiski ietekmēt kara beigšanas nolīguma saturu un to, kā Eiropa pārstāvama sarunās.
Kas notika
16. novembrī Brīselē atvērās Eiropas Paplašināšanas forums, kura laikā notika arī ES Ārlietu padomes sanāksme. Urzula fon der Leina aicināja ES sagatavoties jaunu dalībasvalstu pievienošanai, paātrināt lēmumu pieņemšanu un modernizēt pievienošanās procedūru. Viņa arī piedāvāja stiprākus garantiju mehānismus pēc pievienošanās, lai nodrošinātu kopējo noteikumu ievērošanu, un uzsvērusi, ka katram paplašināšanās vajadzētu padarīt Eiropu spēcīgāku.
Marta Kosa paziņoja, ka ES plāno sagatavot Ukrainu integrācijai un atjaunošanai pēc kara beigšanas. Viņa pauda optimismu, ka pārējie divi klastri tiks atvērti decembrī, un aicināja Ukrainu ātrāk izpildīt tiesību aizsardzības jomas starpposma kritērijus, tostarp pieņemt skaidrus noteikumus par ģenerālprokurora iecelšanu un atbrīvošanu. Viņa arī sacīja, ka komisijai nav skaidras informācijas, vai-ES dalība tiks iekļauta kara beigšanas nolīgumā.
Ukrainas pārstāvji aktīvi uzstāja, ka ES jāpārstāv Ukrainu nākotnes pasaules un jābūt pārstāvēta jebkura formāta sarunās par kara beigšanu. Serhijs Koretskis kā prioritātes minēja divu pārējojo klastru atvēršanu līdz gada beigām, pozitīva ziņojuma par starpposma kritēriju izpildi un nākamā gada pievienošanās sarunu sākumu. Viņš arī mudināja ES dalībvalstis pieņemt lēmumus par nākamajiem posmiem tūlīt pēc Ukrainai nepieciešamo nosacījumu izpildes.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas līdzdalībnieki foruma darbā uzsver, ka ES atbalsts pievienošanās procesam paliek nemainīgs, pat pastāvot karapstāvībai. Viņi rāda uz Ukrainas reformu progresu, atvērtajiem klastriem un savu pieredzi drošības jomā kā ieguldījumu Eiropas drošībā. Tāpat tie uzsver, ka pievienošanās temps ir atkarīgs no reformu īstenošanas tempos un ES lēmumiem pēc nepieciešamo nosacījumu izpildes. Gaisa trauksmes dēļ samazinātais parlamenta darba laiks tiek atzīts par šķērsli legislative darba un pievienošanās progresam.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Eiropas institūciju narratīvs vēršas uz ES gatavību pievienot jaunas dalībsvalstis, procesa modernizāciju un integrācijas priekšrocību piešķiršanu jau pirms pievienošanās, vienlaikus ievērojot kopējo noteikumu izpildi. Eiropas Komisija uzsver tiesību aizsardzību, reformu rādītājus, garantiju mehānismus un politiskas un sabiedriskas atbalsta saglabāšanu. Internacionālais skats uzskata ES paplašināšanos par iespēju stiprināt Eiropu, savukārt Ukraina un Moldova tiek attēlotas kā uzņēmumā, kas progresē ceļā uz Eiropu, neraugoties uz smago spiedienu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas oficialie pārstāvji norādīju uz reformu progresu un jau atvērtajiem pievienošanās klastriem, savukārt Eiropas Komisija novērtēja progresu kā ierobežotu tiesībaizsardzības orgānu un tiesu sistēmas reformās un uzsvērusi lēnāku legislative darbu. Remaining klastru atvēršanas termiņš arī atšķiras atkarībā no vērtējuma: Martas Kosas optimismu un izteikto cerību papildina Serhija Koretskisa prioritāti atvērt tos līdz gada beigām.
Konteksts
Eiropas Paplašināšanas forums notika Brīselē 16. novembrī paralēli ES Ārlietu padomes sanāksmei. Ukraina jau ir atvērusi četrus no sešiem pievienošanās sarunu klastriem, un pārējie divi tika gaidīti decembrī. Eiropas Komisijas 4. novembra pievienošanās ziņojumā atzīmēts progress reformās, taču arī kavējumi dažās nozarēs. ES padomei bija paredzēts apstiprināt vēl vienu 7,9 miljardi eiro budžeta atbalsta transzu Ukrainai.