Publicēts:

Polijas ārlietu ministrs: Kremļa prasības liecina par prioritāti, kas nav iedzīvotāju vajadzības

Polijas ārlietu ministrs Radosław Sikorski, komentējot Kremļa prasības NATO, sacīja, ka tās atklāj problēmas Krievijas politiskajā kultūrā, kurā iekšzemju nozīmīgākas ir citu valstu iekarošana nekā savu iedzīvotāju vajadzību apmierināšana. Viņš norādīja, ka 11 miljoniem krievu mājās nav tualetes. Vienā no rītā notikušajiem notikumiem bija arī ziņas par Maskavas ultimātu Eiropas drošības arhitektūras jautājumā.

Galvenais

  • Radosław Sikorski norādīja, ka Kremļa prasības atklāj Krievijas politiskās kultūras problēmas un prioritāti, kas pretēdina citu valstu iekarošanu iedzīvotāju vajadzībām.
  • Sikorski teica, ka 11 miljoniem krievu mājās nav tualetes.
  • Krievija Abuhamedžī sarunās的要求ja, lai NATO atsauktu savas spēkas uz 1997. gada pozīcijām.
  • Andrijs Sibiga: Krievijas ultimāts par Eiropas drošības arhitektūru atkārto Kremļa prasības no pirms ieinvazijas Gruzijā un pilnsmēķīgā karavērsā Ukrainā.
  • 11. novembrī Abuhamedžī noslēdzās divu dienu sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju; puses vienojās par lielu karavirsaimnieku apmaiņu.
  • 13. novembrī Volodimirs Zelenskis pastarīja, ka ASV pirmo reizi jautāja, vai Ukraina atstātu Donbasu NATO iestāšanās gadījumā, un viņš ir gatavs to izvirzīt sabiedriskai apspriešanai, ja partneri apstiprina garantiju paketi.

Kāpēc tas ir svarīgi

Krievijas prasība, lai NATO atsauktu spēkas uz 1997. gada pozīcijām, tieši skar Eiropas drošības arhitektūru. Ukraina un starptautiskie respondenti saista to ar Kremļa pozīcijām, kas pastāja jau pirms karavērsiem Gruzijā un Ukrainā. Sarunas par iespējamo Donbasa atstāšanu NATO iestāšanās gadījumā savukārt saistīja tās ar garantiju paketi, kura apstiprināšana kļūst par kritisku jautājumu. Par sarunu iznākumu arī tika panākta vienošanās par lielu karavirsaimnieku apmaiņu.

Kas notika

Abuhamedžī 11. novembrī noslēdzās divu dienu sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju par kara beigām. Krievija tur atkārtoja prasību, lai NATO atsauktu savas spēkas uz pozīcijām, ko Alians bija okupējis 1997. gadā. Puses vienojās par lielu karavirsaimnieku apmaiņu, un Ukraina papildus tika ar Eiropas pārstāvjiem, kuri arī bija klāt AAE. Polijas ārlietu ministrs Radosław Sikorski, publicējot savus komentārus platformā X, savādejās ar Krievijas prioritātēm, tostarp norādīja, ka 11 miljoniem krievu mājās nav tualetes. Ukraiņas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga savukārt uzskatīja, ka Krievijas ultimāts par Eiropas drošības arhitektūru atkārto Kremļa prasības, kas pastāja pirms ieinvāzijas Gruzijā un pilnsmēķīgā karavērsa Ukrainā.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukraiņu avoti uzsver, ka Krievijas prasības NATO atkārto Kremļa pozīcijas, kas pastāja pirms ieinvāzijām Gruzijā un Ukrainā. Tie arī izvirza uzmanības centrā iespējamo Donbasa atstāšanu gadījumā, ja Ukraina iestājas NATO, un uz to, ka šis lēmums ir atkarīgs no partneru apstiprināta drošības garantiju paketes. Atsevišķi tiek izcelta Abuhamedžī sarunās panāktā vienošanās par lielu karavirsaimnieku apmaiņu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie materiāli koncentrējas uz Krievijas konkrēto prasību atgriezt NATO robežas stāvokli 1997. gadā, kā arī uz ASV un nākotnes Eiropas valstu līdzdalību nākamajā sarunu posmā. Tomēr pieejamie materiāli ir ukraiņu mediji, tāpēc atsevišķas starptautiskas perspektīves tajos ir nepietiekami.

Konteksts

Divas dienas ilgas Abuhamedžī sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju noslēdzās 11. novembrī. Ukraiņas delegācija tika arī ar Eiropas pārstāvjiem, kuri bija klāt AAE. Pēc Kremļa sarunām Steve Witkoff un Jared Kushner devās uz Dublinu, kur tika tikti ar Volodimiru Zelenski. Kushernērs sacīja, ka nākamajā sarunu posmā Eiropas valstis pārstāvēs ASV pusi. Sikorskis jau iepriekš brīdināja Eiropas sabiedros, lai tie nevedu sarunas par kara beigām, neņemot vērā Austrumeiropas drošības intereses.