Tēma: Transports
-
Ukraina un Igaunija aicina pasaules partnerus pievienoties 2027. gada atjaunošanas konferencei Tallinnā
Ukraina un Igaunija aicina starptautiskos partnerus pievienoties 2027. gada Ukrainas atjaunošanas konferencei, kas notiks 28.–29. janvārī Tallinnā. Konferencē tika uzskatīta par платформу, lai mobilizēt ātru atbalstu enerģētikai, ekonomikai, sakariem un kritiskajai infrastruktūrai. Tāpat tika apspriests Eiropas līdzdalība miera sarunās par Ukrainu.
-
Krievijas uzbrukumi Kharkivas apgabalā: viena cilvēka nāve, 21 ievainots
Krievijas spēki 28.–29. oktobrī uzbruka Kharkivu un citus apgabala novadus. Agrākie ziņojumi norādīja vienu bojāto un astoņus ievainotos, bet vēlākie atjaunotie ziņojumi lielāku skaitu — vienu bojāto un 21 ievainoto. Uzbrukumos tika bojāti dzīvojamā un sabiedriskā infrastruktūra, kā arī ierosinātas nodaļas izmeklēšanas par iespējamiem kar-noziegumiem.
-
Ukrainas Centrālā banka paaugstina procentu likmi līdz 16,5%
Ukrainas Centrālā banka 29. oktobrī paaugstināja procentu likmi par 0,5 procentu punkta līdz 16,5% gadā. Lēmumu motivēja stipriāks cenu spiediens un pasliktināšanās inflācijas sagaidāmās, savukārt 2026. gada inflācijas prognoze tika paaugstināta līdz 12,5% un reālā IKP prognoze samazināta līdz -0,4%.
-
Krievijas drons nogāda Dnipras stacijā, nogalstot 14 cilvēkus
29. oktobrī Krievijas reaktīvais drons uzbruka paronu Dnipras dzelzceļa stacijā, kur atradās pasažieru vilcieni. Pēc jaunākajiem ziņojumiem, miru 14 un ievainojās 14 cilvēki, tostarp 13 hospitalizēti. Ukraina izsaukusi stingrākus sankcijas pret Krieviju, savukārt Eiropas Savienības un Francijas vadītāji aicināju garantēt atbildīgību un piespiest Krieviju pie sarunu galda.
-
Krievijas uzlūšanas samazināju Ukraiņas noliktavu piedāvājumu par 34%
Krievijas raķešu uzlūšanas pret logistikas infrastruktūru 2026. gada augustā samazināja noliktavu kopējamo platību Kijevā un Kijevas apriņķī par 34% līdz 1,05 miljoniem kvadrātmetru. Brīvo vietu īpatsvars krita līdz 1%, savukārt izpirkšanas maksas pieauga, jo jaunbūvēti objekti lielākotārt aizvieto zaudētās kapacitātes, nevis to palielina.
-
Bezpilotārieņi uzbrukšanas uzlākot uz Baškirijas sodas uzņēmumu Krievijā
Rīt 29. oktobrī bezpilotārieņi uzbruka Baškirijas sodas kompānijai Sterlitamakā, Krievijas Baškortostānā. Pēc uzbrukuma uzņēmuma rajonu izplatījās dūmi, taču oficiālas apstiprinājums par trūkumu un tā bojājumu apmēru nebija.
-
Masveida dronu uzbrukums pret Maskavas reģionu: Sobejins ziņo par 613 bezpilotiem
Maskavas reģionu naktī no 28. uz 29. oktobri pārdrošā cietsoda, lielā lielā dronu uzbrukumā, saskaņā ar Maskavas mēru Sergeju Sobejinu. Viņš ziņoja, ka uz reģionu lidoja 613 bezpilotois, no kuriem 231 tika iznīcināts pie Maskavas un lielākā daļa neitralizēta tālāk. Sobejins neziņoja par upuriem vai postījumiem, savukārt Ukraiņas bruņotie spēki uzbrukumu nekomentēja.
-
ASV dīzeļa cenas nekritās pēc vienošanās par Krievijas piegādēm
Pēc Donalda Trampa un Volodimira Putina 9. oktobra vienošanās par Krievijas dīzeļa piegādēm ASV vidējā cena galonā nevis samazinājās, bet pieauga no 6,28 līdz 6,35 dolāriem. Pirmais ar krievisko dīzeļi aprakļotais tankers mainīja galamērķi, savukārt analītiķi un ukraiņu politiķi apstrīd, vai Krievija spēs piegādāt apsolītos apjomus un vai imports patiesāmāk ietekmēs pasaules degvielu cenas.
-
Trīs marīmie bezpilotnieki nogremdē konteinerkuģi Black Sea, 18 jūrinieku glābti
Trīs marīmie bezpilotnieki 2026. gada 28. oktobrī uzbruka konteinerkuģim CONTSHIP JET Bulgārijas ekonomiskajā zonā Black Sea. Visi 18 apkalpes locekļi tika evakuēti bez upuriem un savainojumiem, bet kuģis nogrima naktī uz 29. oktobri.
-
Lielbritānija piešķirs Ukrainai papildu 10 miljardu sterliņu finansiālo atbalstu
Lielbritānija apstiprinājusi papildu 10 miljardu sterliņu finansiālās atbalsta paketi Ukrainai. Семи miljardi sterliņu tiks novirzīti ekonomiskajai atbalstam trīs gadu laikā, bet trīs miljardi — galvenokārt eksporta finansēšanai ieroču piegādei. Lēmumu 28. oktobrī paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis pēc telefona sarunas ar Lielbritānijas premijeru Endi Bernemu.
-
Moldovas fermeri gatavojas protestēt, ja netiek pagarināta ukraiņu grauda imports licencēšana
Moldovas fermeri no vairākiem rajoniem gatavojas protestēt 29. un 30. oktobrī, ja parlamenta neatrisina pagarināt licencēšanas mehānismu ukraiņu grauda un eļļas kultūru importam. Viņi pieprasa arī citus atbalsta pasākumus vietējām lauksaimniecībām. Strīds saistīts ar lēmumu aizsargāt iekšējo ražotāju no lētākām ukraiņu precēm, kamēr Krievijas uzbrukumi kuģiem melnajā jūrā apgrūtina Ukrainas eksportu.
-
Kijeva pilsētas administrācija aizliedz izplatīt bojāto tilta fotoattēlus
Pēc Krievijas Federācijas armijas gaisa uzbrukuma Kijevā tika ierobežota satiksme pa Dienvidu tiltu. Kijeva pilsētas valdība aizlāca medijiem un lietotājiem neizplatīt bojāto tilta detaļu bildes un video, jo tās varētu palīdzēt pretiniekam novērtēt uzbrukumu rezultātus.
-
Krievijas jūras naftas eksporta nedēļas ienākumi sasniedz rekordus
Krievijas jūras naftas eksporta vērtība nedēļā, kas beidzās 25. oktobrī, sasniedza 2,76 miljardus dolāru — augstāko rādītāju kopš pilnscaleļa Krievijas iebrukuma sākuma. Nedēļas ieņēmumi palielinājās, tomēr četru nedēļu vidējie eksporta apjomi samazinājās līdz zemākajam līmenim pēdējo piecu nedēļu laikā.
-
Kijeva plānots 1 miljards grivnu ūdens pārvietojumu un piekļuves ceļu būvniecībai pāri Daugavai
Kijeva aizsardzības padome 27. oktobrī apsprieza plānus izveidot kombinētās ūdens pārvietojumu vietas un piekļuves ceļus pāri Daugavai. Kijevas pilsētas varas plāno šim projektam iegulīt 1 miljardu grivnu, bet pārvietojumu vietas noteiks militārais vadība, ko saskaņos Kijevas pilsētas kara administrācija.
-
Nova Poshta izveidojusi privāto pretgaisa aizsardzības projektu un zvērusi Krievijas dronus
Ukraiņā kurjeru kompānija Nova Poshta realizējusi projektu privātās pretgaisa aizsardzības. Uzņēmuma līdzviesinieks Vjačeslavs Klimovs pastīstīja, ka kompānija jau zvērusi Krievijas uzbrukuma bezpilotaugumus, tostarp Shahed tipa dronus, bet neatklāja zvērto dronu skaitu. Viņš arī aicināja attīstīt šādus projektus un pielāgot biznesa atbildībai vairāk aizsardzības funkciju.
-
Krievija divās viļņos ar balistiskajām raaketēm uzbrukusi Kijevai; bojāts dienvidu tilts un metro infrastruktūra
Krievija rīkoja balistisko raakešu uzbrukumus Kijevai vakara 26. oktobrī un naktī uz 27. oktobri. Uzbrukumos bojāts Kijevas dienvidu tilts un metro infrastruktūra, nogalinot vienu cilvēku. Panākumu skaits Kijevā atšķiras atkarībā no ziņojuma: sākotnēji tika ziņots par 14, vēlāk par 15 cietsirdīgajiem.
-
Krievijas raķešu uzbrukumā Ķīnā ievainoti pieci Krievijas Tirdzniecības un ekonomikas universitātes studenti un darbinieki
Krievija pēc formas vēlu 26. oktobrī un naktī uz 27. oktobri uzbruka Ķīnai ar balistiskajām raķetēm un droniem. Krievijas Tirdzniecības un ekonomikas valsts universitēta (DTEU) tirdzniecības un ekonomikas fakultātes studenti un darbinieki tika ievainoti, bet studentu un darbinieku starp nav neviens dzīvais. Izpostīti tika arī universitātes mācību ēkas, dienesta viesnīcas un studentu pilsētiņas teritorija.
-
Ukraina un Moldova parakstīju piecu gadu sadraudzības līgumu
Moldovas premjers Vasile Tofans 26. oktobrī ieradās darba vizītē Kijevā. Ukraina un Moldova parakstīja piecu gadu līgumu par militāri-tehnisko sadraudzību, kas paredz pieredzes, tehnoloģiju, apmācības un kopīgu aizsardzības projektu apmaiņu, kā arī nolēmu atjaunot ekonomisko un reģionālo sadarbības formātus.
-
Latvijas drošības dienests Odesā aizturēja Krievijas agentu ar GPS trekeriem
Ukrainas drošības dienests (SBU) Odesā aizturēja 20 gadus vecu aizdomībā esošo Krievijas agentu, kurš uzstādīja GPS trekerus ar tālvadības piekļuvi uz tankas ar degvielu. Iegūtie dati bija paredzēti, lai noteiktu naftas bāzu koordinātes un koriģēt Krievijas reaktīvo dronu un raķešu uzbrukumus. Aizturētajam ir paziņota suspicion par valstības nodevību, viņš atrodas tiesībā bezatlīdības nogādāšanas tiesībām.
-
Ukrainas Ekonomikas ministrija vēl vairāk pazemina 2026. gada IKP prognozi
Ukrainas Ekonomikas un vides ministrija gatavojas pazemināt 2026. gada iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi zem jūnija līmeņa 1,6%. Galvenie iemesli ir Ukrainas jūras ostu bloķēšana, intensīvākas Krievijas apšaujamas un daļu kapitālo izdevumu pārcelšana uz gada beigām. Galīgā prognoze vēl nav noteikta.