KIIS aptauja: vairākums ukraiņu vēlas, lai Zelenskis necīnās par otru termiņu, un iebilst pret vēlēšanām kara laikā
2026. gada septembrī veiktajā Kijivas Starptautiskās socioloģijas institūta (KIIS) aptaujā 53% respondentu uzskata, ka prezidentam Volodimiram Zelenskis būtu jāaprobežojas ar vienu prezidentūras termiņu un jānekandidē uz otro termiņu, bet 42% uzskata, ka viņam jāpiedalās nākamajās vēlēšanās. Vienlaikus 71% respondentu iebilst pret vēlēšanu rīkošanu pašlaik, kara laikā. Aptauja liecina arī par pasliktināšanos iedzīvotāju emocionālajā attieksmē pret valsts varu.
Galvenais
- 53% aptaujāto uzskata, ka Zelenskis būtu jāaprobežojas ar vienu prezidentūras termiņu.
- 42% uzskata, ka viņam jāpiedalās nākamajās vēlēšanās; 5% neizšķīrās.
- Salīdzinot ar 2025. gada decembri, atbalsts Zelenska dalībai nākamajās vēlēšanās krities no 45% līdz 42%, bet to respondentu īpatsvars, kuri vēlas viņa vienu termiņu, pieaudzis no 46% līdz 53%.
- 71% respondentu iebilst pret vēlēšanu rīkošanu tagad; 24% pieprasa vēlēšanas nekavējoties; 4% neizšķīrās.
- Starp tiem, kas pilnībā uzticas Zelenskis, 85% atbalsta viņa dalību nākamajās vēlēšanās; starp tiem, kas viņam pilnīgi neuzticas, šādu atbalstu pauž tikai 7%.
- 44% respondentu jūt vilšanos pret pašreizējo valdību (pieaugums no 36% 2025. gada decembrī); 33% jūt kaunu (no 20%).
- KIIS aptauju no 12. līdz 21. septembrim veica ar telefoninterviju (CATI) metodi, aptaujājot 1002 respondentus vecumā no 18 gadiem Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Aptauja liecina, ka Zelenska atbalstītāju vidū nostiprinās nostāja, ka viņam jāatkāpjas pēc pašreizējā termiņa – to, ka prezidentam jāaprobežojas ar vienu termiņu, 2026. gada septembrī uzskata 53% respondentu (salīdzinot ar 46% 2025. gada decembrī). Vienlaikus liela sabiedrības daļa – 71% – iebilst pret vēlēšanu rīkošanu kara laikā, kas apgrūtina starptautisko, tostarp ASV, spiedienu rīkot balsojumu. Emocionālā attieksme pret valdību pasliktinājusies vairākos rādītājos, kas liecina par pieaugošu neapmierinātību. Attieksme pret valsts attīstības virzienu kopš 2024. gada februāra kļuvusi pesimistiskāka.
Kas notika
Kijivas Starptautiskās socioloģijas institūts (KIIS) no 12. līdz 21. septembrim veica telefoninterviju (CATI) aptauju, balstoties uz nejaušu mobilo tālruņa numuru izlasi Ukrainas valdības kontrolētajā teritorijā. Aptaujāti 1002 respondenti vecumā no 18 gadiem; izlasē neiekļāva iedzīvotājus no teritorijām, kas īslaicīgi nav Ukrainas kontrolē, un pilsoņus, kas pameta Ukrainu pēc 2022. gada 24. februāra. Aptauja parādīja, ka 53% respondentu uzskata, ka Zelenskis būtu jāaprobežojas ar vienu prezidentūras termiņu (salīdzinot ar 46% 2025. gada decembrī), 42% – ka viņam jāpiedalās nākamajās vēlēšanās (salīdzinot ar 45%), un 5% neizšķīrās. 71% respondentu iebilst pret vēlēšanām pašlaik, 24% pieprasa tās nekavējoties, 4% neizšķīrās. Uzticība prezidentam ir spēcīgs dalībnieku turpmākās rīcības prognozētājs: starp tiem, kas Zelenskis pilnībā uzticas, 85% atbalsta viņa dalību nākamajās vēlēšanās; starp tiem, kas viņam pilnīgi neuzticas, šādu atbalstu pauž 7%. Emocionālās attieksmes rādītāji pret valdību kopš decembra pasliktinājušies: vilšanos izjūt 44% (no 36%), kaunu – 33% (no 20%), dusmas – 20% (no 14%), naidu – 14% (no 11%), vienaldzību – 12% (no 7%). 45% respondentu uzskata, ka valsts attīstās nepareizā virzienā, 40% – ka pareizā virzienā. KIIS atzīmē, ka kara apstākļos bez standarta kļūdas robežas pastāv papildu sistemātiska novirze, tomēr rezultāti saglabā augstu reprezentativitāti.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas pieejamās publikācijas ir Ukrainas mediji (LIGA.net, hromadske, NV, Ukrinform, Radio Svoboda, Novinarnia, Babel), kas ziņo par iekšzemes KIIS aptauju. Virsraksti izceļ 53% rādītāju kā galveno atradumu, uzsverot, ka vairākums vēlas Zelenska viena termiņa prezidentūru. Vairāki izdevumi salīdzina ar 2025. gada decembri, parādot viņa iespējamā otrā termiņa atbalsta samazināti. Vienlaikus izcelts 71% pret vēlēšanām tagad, akcentējot plašu sabiedrības pretestību balsojumam kara laikā. Emocionālās attieksmes dati un dati par valsts attīstības virzienu ziņoti līdzās vēlēšanu jautājumiem, iekļaujot attieksmi pret Zelenski plašākā neapmierinātības kontekstā ar varu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Starp avotiem ir trīs būtiskas atšķirības. Pirmkārt, avoti atšķirīgi raksturo to respondentu viedokli, kuri Zelenskis neuzticas: viens avots ziņo, ka 53% to, kas viņam pilnīgi neuzticas, pieprasa vēlēšanas nekavējoties, bet cits – ka 41% šīs grupas ir pret vēlēšanām tagad, kas nozīmē atšķirīgus atlikušos īpatsvarus. Otrkārt, par to, cik procenti respondentu izvēlējās «grūti pateikt» par Zelenska dalību nākamajās vēlēšanās, viens avots min 4%, bet citi – 5%. Treškārt, daļa avotu raksturo aptauju kā pasūtītu no NGO «Forum» ar papildu jautājumiem KIIS «Omnibus» ietvaros, savukārt cits avots ziņo, ka aptauja veikta pēc paša KIIS iniciatīvas.
Konteksts
Ukrainas likums aizliedz vēlēšanu rīkošanu kara laikā, kas spēkā kopš 2022. gada 24. februāra. 2026. gada aprīlī Zelenskis bija prezidenta amatā jau septiņus gadus, pārsniedzot konstitūcijā noteikto piecu gadu maksimālo termiņu. 2025. gada decembrī Zelenskis paziņoja, ka ir politiski gatavs prezidenta vēlēšanām, atbildot uz ASV lūgumu, bet uzsvēra, ka jānodrošina drošība balsošanai; 2026. gada augustā viņš paziņoja, ka vēlēšanas kara laikā būtu «cunami», kas sašķeltu valsti. Bijušais aizsardzības ministrs Mikola Fedorovs 2026. gada augustā publiski aicināja rīkot vēlēšanas kara laikā. ASV, tostarp prezidents Donalds Tramps, vairākkārt ir uzsvērušas vēlēšanu nepieciešamību Ukrainā. 2026. gada jūnijā–jūlijā medijos tika apspriestas iespartas politiskās vienošanās, iesaistot bijušo militāro komandieri Valēriju Zalužni, kura pārstāvis šīs ziņas noraidīja.