Kijeva pabeidz remontu uz Ziemeļu tilta pēc Krievijas drīzu uzlidojumiem
Kijevas pašvaldības uzņēmums «Kyivavtoshlyakhmist» līdz 6. oktobrim atjaunoja Krievijas 4. oktobra drīzu triecienā bojāto Ziemeļu (Pivnichnyi) tilta posmu, kā arī remontēja tuvumā esošo siltuma maģistrāli un atjaunoja karstā ūdens padevi Desnianskas rajonam. Uzlidojumi 1.–4. oktobrī pret Pivdennyi (Dienvidu) un Pivnichnyi (Ziemeļu) tiltiem bija pirmie Krievijas triecieni pret lielu transporta tiltu pār Dņepru Kijevā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, izraisot satiksmes sabrukumu un ievainojot divus cilvēkus.
Galvenais
- 1. oktobrī Krievija vairākkārt triecienā ar drīniem skāra Dienvidu (Pivdennyi) tiltu Kijevā, bojājot balstu, barjeru un metro līnijas aizsargbetona segumu.
- 3. oktobrī Krievijas drīnis skāra Ziemeļu (Pivnichnyi) tiltu, bojājot ceļa segumu un trolejbusa kontakttīklu; gāja bojā divi cilvēki.
- 4. oktobra rītā atkārtots drīna trieciens Ziemeļu tiltam izraisīja lielu bedri ceļa segumā.
- Šie bija pirmie Krievijas triecieni pret lielu transporta tiltu pār Dņepru Kijevā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
- Tilta slēgšana un ierobežojumi izraisīja satiksmes sabrukumu Kijevā, bloķēja galvenās maģistrāles un sabiedriskais transports kursēja pa mainītiem maršrutiem.
- «Ukrzaliznytsia» no 5. oktobra maršrutā Vaidubiči–Darnica–Vaidubiči palaida 18 papildu «Kyiv City Express» reisus, lai uzlabotu satiksmi starp labo un kreiso krastu.
- 6. oktobrī KP «Kyivavtoshlyakhmist» pabeidza Ziemeļu tilta bojātā posma remontu, bet KP «Kyivteploenergo» atjaunoja siltuma maģistrāli un karstā ūdens padevi Desnianskas rajona iedzīvotājiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Uzlidojumi iezīmēja jaunu posmu Krievijas triecienos pret kritisko pilsētas infrastruktūru — tie bija pirmie triecieni pret lielu Dņepru transporta tiltu Kijevā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tilta slēgšana izraisīja satiksmes sabrukumu galvaspilsētā, un vienlaikus tika bojāta siltuma maģistrāle, atstājot Desnianskas rajona iedzīvotājus bez karstā ūdensla. Notikums aktualizēja jautājumu par Kijevas atkarību no dažiem Dņepras šķērsojumiem un veicināja diskusiju par rezerves pontonu pārbrauktuvēm, iespējamu tuneli un elastīgu darba organizāciju mazumtirdzniecībā.
Kas notika
Sākot ar 2025. gada 1. oktobri, Krievija veica virkni drīnu triecienu pret Kijevas tiltiem pār Dņepru. Pirmais tika skarts Dienvidu (Pivdennyi) tilts — 1. oktobrī vairāki dienas laikā, vēlā vakarā atkārtoti, bojājot balstu, barjeru un metro aizsargbetona segumu. 3. oktobrī Krievijas drīnis trāpīja Ziemeļu (Pivnichnyi) tiltam, bojājot ceļa segumu un trolejbusa kontakttīklu un ievainojot divus cilvēkus; 4. oktobra rītā atkārtots trieciens šim tiltam izveidoja lielu bedri segumā. Šie bija pirmie Krievijas triecieni pret lielu Kijevas Dņepru transporta tiltu kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Tilta slēgšana un ierobežojumi izraisīja satiksmes sabrukumu — galvenās maģistrāles tika bloķētas, sabiedriskais transports kursēja pa mainītiem maršrutiem un aizkavētu grafiku. «Ukrzaliznytsia» no 5. oktobra maršrutā Vaidubiči–Darnica–Vaidubiči palaida 18 papildu «Kyiv City Express» reisus, lai uzlabotu satiksmi starp labo un kreiso krastu. 6. oktobrī Kijevas pilsētas valsts administrācija (KMDA) ziņoja, ka KP «Kyivavtoshlyakhmist» speciālisti pabeiguši 4. oktobra triecienā bojātā Ziemeļu tilta posuma remonts — tika atjaunota konstrukcija un segums, nostiprināts bojātais brauktuves pamats, pārklāts ar speciālu metāla plāksni un uzklāts jauns asfalta-betona segums. KP «Kyivteploenergo» atjaunoja bojāto siltuma maģistrāli netālā, un Desnianskas rajonam tika atjaunota karstā ūdens padeve.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi avoti ir ukraiņu valodā un ukraiņu izdevumi, un tie vienprātīgi attiecina tilta bojājumus uz Krievijas drīnu triecieniem, nosaucot «Krieviju» vai «krievu uzbrukumu» kā cēloni. Sižets fokusējas uz Kijevas iestādēm un dalībniekiem — KMDA, KP «Kyivavtoshlyakhmist», KP «Kyivteploenergo», «Ukrzaliznytsia», kā arī uz ekspertiem «Institute of the City» («Mists») analītiķi Oleksandru Serhijenko un arhitektūras-inženierijas ekspertu Oļehu Hrečuku. Ziņojumos uzsvērtas praktiskās sekas iedzīvotājiem — satiksmes sabrukums, karstā ūdens zudums Desnianskas rajonā, divi ievainotīe, kā arī mazumtirdzniecības un pašvaldības uzņēmumu reaģēšana. Daudzi raksti iet tālāk par remontu un aplūko ilgtermiņa noturību: rezerves pārbrauktuves pār Dņepru, iespējamu tuneli, pontonu pārvietojumus, tiltu maskēšanu un mainītu satiksmes organizāciju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par upuru skaitu triecienos: visbiežāk tiek minēti divi ievainotie 3. oktobra Ziemeļu tilta triecienā, bet daži avoti ziņo arī par diviem ievainotiem 4. oktobra triecienā. Nav vienprātības par to, vai pašvaldības uzņēmuma «Teplokomunenerho» darbinieku pārcelšana no kreisā krasta vienības uz labā krasta vienību ir saistīta ar tiltu apšaušanu — uzņēmums to nesasaistīja. Atšķirīgi viedokļi ir arī par Kijevas tiltu slēgšanu gaisa trauksmes laikā: analītiķis Oleksandrs Serhijenko to sauc par nelogisku un faktiski palīdzīgu ienaidniekam, ņemot vērā, ka tilti jau ir nestrādājoši apmēram divas trešdaļas laika, bet atsevišķs inženierijas avots uzskata, ka labākā aizsardzība ir gaisa aizsardzība un inženiertehniskie pretpasākumi ir mazefektīvi un dārgi.
Konteksts
Kopš 2025. gada 1. oktobra Krievijas drīni vairākkārt skādi Kijevas tiltus, sākotnēji koncentrējoties uz Dienvidu tiltu un pēc tam uz Ziemeļu tiltu, radot pārvietošanās ierobežojumus un satiksmes sabrukumu. Kijevas metro «zaļā» (Syretsko-Pečerska) līnija pēc uzbrukumiem tika apturēta un atsākta 4. oktobrī ar vienvilciena režīma ierobežojumiem. «Ukrzaliznytsia» palielināja «Kyiv City Express» reisu skaitu, lai kompensētu savienojumu starp krastiem. Eksperts Oļehs Hrečuks novērtēja remontu izmaksas un laiku, kā arī uzskatīja, ka pontonu pārvietojumi pār Dņepru ir teorētiski iespējami. Atjaunošanas ministrs Mikola Kalašņiks paziņoja par plāniem sākt rezerves pārbrauktuvju būvniecību, apsverot arī tuneļa iespēju. Lielākie Kijevas mazumtirdzniecības tīkli ieviesa elastīgus darba režīmus, bet pašvaldības uzņēmums «Teplokomunenerho» sāka darbinieku reģistrāciju pēc dzīvesvietas rajona.