Ukraina plāno rezerves pontonu pārceltuves pār Dnepru Kijivā
Ukrainas atjaunošanas, infrastruktūras un transporta ministrs Mikola Kalašņiks paziņoja, ka nākamnedēļ Kijivā sāksies vairāku rezerves pontonu pārceltuvju būvniecība pār Dnepru – kā rezerves maršrutus gadījumam, ja esošie tilti tiks bojāti. Plāns nāk pēc Krievijas triecieniem Kijivas tiltiem 1.–3. oktobrī, kas paralizēja satiksmi pār Dnepru, tostarp uz tiltiem Pivdennyi un Pivničnyi.
Galvenais
- Mikola Kalašņiks paziņoja, ka rezerves pontonu pārceltuvju būvniecība pār Dnepru Kijivā sāksies nākamnedēļ
- Pārceltuves veidos uzbērumu dambji ar pontonu tiltiem kā ātrs risinājums, ja esošie tilti tiks bojāti
- Vienas pārceltuves būvniecība var aizņemt līdz trim mēnešiem
- Paredzams, ka pontonu pārceltuves nodrošinās vismaz pusi no esošo tiltu caurlaidspējas
- Ministrija lēš, ka Kijivā dienā vidēji ap 600 000 transportlīdzekļu šķērso Dnepru
- Ilgtermiņā ministrija apsver tuneļa zem Dnepras būvniecību; šādi projekti var izmaksāt desmitiem miljardu grivnu
- Līdzīgas rezerves pārceltuves plānotas arī citos Ukrainas reģionos, ne tikai uz Dnepras
Kāpēc tas ir svarīgi
Plāns izveido rezerves caurlaidspēju pār Dnepru pēc Krievijas triecieniem Kijivas tiltiem oktobra sākumā, kas apdraudēja pilsētas galvenos transporta savienojumus. Ņemot vērā, ka dienā ap 600 000 transportlīdzekļu šķērso upi, tilta kapacitātes zaudēšana būtiski ietekmē pilsētas darbību. Jaunās pontonu pārceltuves varētu nodrošināt vismaz pusi no esošo tiltu caurlaidspējas. Vienlaikus Ukraina gatavo ilgtermiņa alternatīvas, tostarp tuneļa būvniecību, kuru īstenošanai būs nepieciešams starptautisko partneru finansējums.
Kas notika
Ukrainas atjaunošanas, infrastruktūras un transporta ministrs Mikola Kalašņiks intervijā «Suspilne» paziņoja, ka Kijivā nākamnedēļ tiks sākta vairāku rezerves pontonu pārceltuvju būvniecība pār Dnepru. Pārceltuves veidos uzbērumu dambji ar pontonu tiltiem kā ātrs variants, lai savienotu kreiso un labo krastu, ja esošie tilti tiks bojāti. Vienas pārceltuves būvniecība var ilgt līdz trim mēnešiem, un to mērķis ir nodrošināt vismaz pusi no esošo tiltu caurlaidspējas. Ministrija lēš, ka Kijivā dienā vidēji ap 600 000 transportlīdzekļu šķērso Dnepru, un rezerves pārceltuvju lokācijas jau ir noteiktas. Kā alternatīvu ministrija izskata arī ātri uzceļamas betona konstrukcijas un ilgtermiņā – tuneļa zem Dnepras būvniecību. Lieli infrastruktūras projekti var izmaksāt desmitiem miljardu grivnu, tāpēc tuneļa īstenošana ir iespējama tikai ar starptautisko partneru atbalstu. Līdzīgas rezerves pārceltuves plānotas arī citos Ukrainas reģionos, ne tikai uz Dnepras.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti neskaidri ziņo par precīzu triecienu skaitu Pivdennyi (Dienvidu) tiltam – daļa norāda uz četriem, citi – uz vismaz pieciem triecieniem apmēram 1,5 dienu laikā. Daļā rakstu oktobra sākuma notikumi datēti ar 2025. gadu, citos – ar 2026. gadu.
Konteksts
Oktobra sākuma triecieni pa Pivdennyi (Dienvidu) un Pivničnyi (Ziemeļu) tiltiem bija pirmie uzbrukumi lielākajiem Dnepras transporta tiltiem Kijivā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Pēc triecieniem satiksme pa Pivdennyi tiltu tika pilnībā apturēta gan autotransportam, gan metro; Kijiva ieviesa jaunus satiksmes noteikumus Dnepras tiltiem, tostarp ierobežojumus gaisa trauksmes laikā un novirzīšanu caur Darniсki tiltu.