Tramps vienojas ar Krieviju par dīzeļdegvielas importu un pieprasa Ukrainai pārtraukt uzbrukumus Krievijas rūpniecībai
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps pēc telefonsarunas ar Vladimiru Putinu vienojās par 300 tūkstošu līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem, daļēji atceļot sankcijas. 12. oktobrī CNN ziņoja, ka ASV brīdinājušas Ukrainu un Eiropu par iespējamu izlūkdatu un ieroču pārdošanas pārtraukšanu, ja Kijiva nepārtrauks triecienus Krievijas enerģētikas objektiem. Tramps paziņoja par «enerģētikas pamieru» starp Ukrainu un Krieviju, publiski aicināja ukraiņus izvēlēties jaunu prezidentu un apsūdzēja Zelenski sarunu bloķēšanā. Krievija dažu stundu laikā pēc pamiera paziņošanas trāpīja elektrostacijai Harkivā. Zelenska nostāja: Ukraina pārtrauks uzbrukumus Krievijas rūpniecībai tikai tad, ja Maskava pārtrauks gaisa uzbrukumus.
Galvenais
- 9. oktobrī Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu vienojās par 300 tūkst.–3 milj. t Krievijas dīzeļdegvielas importa atļaušanu, daļēji atceļot sankcijas.
- 12. oktobrī CNN ziņoja par ASV brīdinājumu Ukrainai un Eiropai par iespējamu izlūkdatu apmaiņas un ieroču pārdošanas pārtraukšanu, ja Kijiva nepārtrauks triecienus Krievijas enerģētikas objektiem.
- Tramps paziņoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās par «enerģētikas pamieru», un aicināja ukraiņus izvēlēties jaunu prezidentu, apgalvojot, ka «Ukrainai ir laiks izvēlēties jaunu prezidentu».
- Dažu stundu laikā pēc pamiera paziņošanas Krievija trāpīja elektrostacijai Harkivā, ko Zelenskis un komentētāji minēja kā tūlītēju pamiera pārkāpumu.
- Zelenskis Trampa darījumu ar Krieviju nosauca par «dāvanu» Putinam, ASV lēmumu – par vāju, un uzsvēra: «jebkuriem deeskalācijas soļiem jābūt savstarpējiem».
- Ukrainai ir tikai viena naftas pārstrādes rūpnīca, kas nedarbojas ar pilnu jaudu un kas vairākkārt bijusi Krievijas uzbrukumu mērķis; Krievijai ir plašs pārstrādes rūpnīcu tīkls.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tramps ir sasaistījis šķietami iekšpolitisku degvielas cenas stratēģiju ar iesaisti Krievijā, vienlaikus spiežot Ukrainu atteikties no triecieniem Krievijas enerģētikas infrastruktūrai bez savstarpējiem koncesijām no Maskavas puses. Viņš ir piedraudējis pārtraukt ASV izlūkdatu apmaiņu un ieroču pārdošanu, tostarp programmu, caur kuru ukraiņu partneri pērk amerikāņu ieročus Kijivai. Krievija dažu stundu laikā pēc «enerģētikas pamiera» paziņošanas trāpīja elektrostacijai Harkivā, izgaismojot atšķirību starp Trampa naratīvu par Krievijas sadarbību un Krievijas darbībām uz zemes. Tramps publiski aicināja ukraiņus nomainīt demokrātiski ievēlēto prezidentu, padziļinot diplomātisko konfrontāciju. Darījums un Trampa kritika izpelnījās pretestību no ukraiņu, eiropiešu un dažu republikāņu vidū, un tiek lasīts kā politiski motivēts solis pirms ASV starpvēlēšanām.
Kas notika
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps pēc ilgas un draudzīgas telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienojās par 300 tūkstošu līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem, lai palīdzētu samazināt cenas; darījums paredz daļēju sankciju atcelšanu. Nedēļu vēlāk, 12. oktobrī, CNN ziņoja, ka ASV brīdinājušas Ukrainu un Eiropu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas un bruņojuma pārdošanas pārtraukšanu, ja Kijiva nepārtrauks triecienus Krievijas enerģētikas objektiem. Tramps kritizēja Zelenski par «nevēlēšanos» noslēgt miera darījumu un paziņoja, ka «Ukrainai ir laiks izvēlēties jaunu prezidentu», kā arī apsūdzēja Ukrainu sarunu bloķēšanā. Tramps paziņoja par «enerģētikas pamiera» stāšanos spēkā, apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Dažu stundu laikā pēc šī paziņojuma Krievija trāpīja elektrostacijai Harkivā, ko Zelenskis un komentētāji pieminēja kā tūlītēju pamiera pārkāpumu, turklāt nebija skaidrības par to, ka Krievija vispār būtu piekritusi šādam pamieram. Ukraina pauda, ka pārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām tikai tad, ja Maskava pārtrauks gaisa uzbrukumus; Zelenskis uzsvēra, ka «jebkuriem deeskalācijas soļiem jābūt savstarpējiem». Paziņotais pamiers attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcām, neatrisinot plašākos uzbrukumus Ukrainas elektrostacijām un citai infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver Zelenska pretspēku: Trampa darījums nosaukts par «dāvanu» Putinam, bet ASV lēmums pieļaut Krievijas degvielas importa – par vāju. Izceltas Ukrainas prasības, ka Krievijai jāpārtrauc gaisa uzbrukumi kā priekšnoteikums jebkādiem Ukrainas triecieniem Krievijas rūpniecībai, un fakts, ka Krievija pārkāpa it kā panākto pamieru ar triecienu Harkivai. Ukrainas eksperti (Šamšurs, Jarīšs, Duboviks, Denisenko) analizē, kādi pretkrīzes soļi – Eiropas atbalsts, situācijas stabilizēšana frontē, narratīva vadība – varētu mainīt Trampa nostāju pirms ASV starpvēlēšanām. Ukrainas mediji Trampa soļus bieži skaidro kā ASV iekšpolitiskās vajadzības – vidējā dīzeļdegvielas cena ASV sasniedza aptuveni 6,5 dolārus par galonu – nevis kā mēģinājumu patiesi risināt karu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie analītiķi (Anna Applebauma Atlantic, Nathalie Tocci, Tim Willasey-Wilsey, Politico) uzsver stratēģisko pavērsienu: ASV prezidents atceļ paša parakstītās sankcijas pret Krieviju, vienlaikus pieprasot Ukrainai atteikties no triecieniem Krievijas rūpniecībai bez savstarpējuma. Komentētāji brīdina par risku, ka Tramps varētu pārtraukt izlūkdatu apmaiņu, ieroču pārdošanu vai arī izdarīt spiedienu uz Starlink piekļuvi, un apšauba Trampa sviru pār Kijivu, ņemot vērā viņa iepriekšējo atbalsta atcelšanu. Skan plašāks novērojums, ka ASV ārpolitika kļuvusi neprognozējama un ka autoritārs līderis Vašingtonā tiek uzņemts labvēlīgāk nekā demokrātiski ievēlēts. Vienlaikus kritika par dīzeļdegvielas darījumu un Trampa uzbrukumiem Zelenskim nāk arī no ASV iekšienes, tostarp no prominentiem republikāņiem, liekot domāt, ka politika ir ievainojama.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps apgalvoja, ka Krievija un Ukraina piekritušas «enerģētikas pamieram»; Ukraina un komentētāji norādīja, ka viņiem nav Krievijas piekrišanas apstiprinājuma, un Krievijas trieciens elektrostacijai Harkivā tika minēts kā tūlītējs pamiera pārkāpums. Tramps Kijivu apsūdzēja sarunu bloķēšanā; Ukrainas puse un analītiķi atgādināja, ka Ukraina atkārtoti piedāvājusi pamieru, kamēr Krievija atteikusies gan no pamiera, gan no saturiskām sarunām. Tramps Krievijas dīzeļdegvielas darījumu pasniedza kā būtisku soli degvielas cenu samazināšanai amerikāņiem; analītiķi uzsvēra, ka Krievijas apjomi ir pārāk mazi, lai būtiski ietekmētu ASV tirgu, un ka darījums drīzāk ir politisks žests ASV starpvēlēšanu kontekstā, ne ekonomisks pasākums.
Konteksts
ASV dīzeļdegvielas cenas kļuvušas par vienu no noteicošajiem ASV starpvēlēšanu kampaņas jautājumiem, aptuveni 73% augstākas nekā pirms kara – aptuveni 6,5 dolāri par galonu – daļēji Tuvo Austrumu piegādes traucējumu dēļ, ko izraisījusi ASV karš pret Irānu un Hormuza šauruma loģistikas krīze. Ukrainai ir tikai viena naftas pārstrādes rūpnīca, kas nestrādā ar pilnu jaudu un atkārtoti bijusi Krievijas uzbrukumu mērķis, kamēr Krievijai ir plašs pārstrādes rūpnīcu tīkls. Paziņotais «enerģētikas pamiers» attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcām, neatrisinot plašākus uzbrukumus Ukrainas enerģētikas un citai infrastruktūrai. Krievija noraidījusi Ukrainas pamiera priekšlikumus, kā arī pretpriekšlikumus, tostarp par vēlēšanu rīkošanu. Tramps savā pirmajā prezidentūrā aktīvi virzīja «lielā darījuma» ar Krieviju ideju.