Starshield
Starshield ir SpaceX Starlink satelīta interneta tīkla militāri pielāgota versija, izstrādāta valdību un aizsardzības struktūru vajadzībām. Tā balstās uz tās pašas zemās Zemes orbītas satelītu platformas, ko izmanto civilais Starlink pakalpojums, bet ir pielāgota šifrētai saziņai, Zemes novērošanas iekārtām un integrācijai ar militārajām sistēmām. Pakalpojumu ir pasūtījis ASV Aizsardzības departaments, un to izmanto arī sabiedroto spēki, tostarp Ukrainas.
-
Čehijas prezidents: Krievijas dīzeļa nolīgums vājināja spiedienu un aprodināja cehosmi
Čehijas prezidents Petrs Pavels apgalvo, ka ASV un Krievijas dīzeļa nolīgums atcēla sankciju spiedienu uz Krieviju un lieda Maskavai iespēju ātri panākt ugunsmieru ar Ukrainu. Viņš aicina Eiropu aktīvāk iesaistīties miera sarunās, jo pašreizējās trīspusējās sarunās tā nav pārstāvēta.
-
ASV aizsardzības ministrs: Vašingtona nav licis ierobežot Starshield darbību Ukrainai
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets 20. oktobrī paziņoja, ka ASV nav izdevis nekādus rīkojumus par Starshield satelītsakaru pakalpojuma ierobežošanu Ukrainai. Par ierobežojumu, par kura izcelsmi informācijas avoti nav vienisprātis, tika ziņots 14. oktobrī. Ukraina norāda uz darbības traucējumiem un notiekošām sarunām ar SpaceX, Pentagonu un ASV valdību.
-
Rubio: Ukraina nepastāvētu bez ASV palīdzības, kuras apmērs sasniedz miljardiem dolāru
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Ukraina nepastāvētu bez Amerikas Savienoto Valstu palīdzības, kas tikusi sniegta kopš Bidena administrācijas un turpināta pašreizējā administrācijā. Viņš arī atbildēja uz jautājumiem par ziņoto Starlink ierobežošanu Ukrainai un noraidīja ukraiņu amatpersonu apsūdzības par ASV atbalsta ierobežošanu. Tikmēr 20. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunājās ar Rubio pa tālruni, ko raksturoja kā "pozitīvu".
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.
-
ASV likumdevēji draud ar izmeklēšanu saistībā ar StarShield ierobežošanu Ukrainai
ASV republikāņu kongresmenis Braiens Ficpatriks 19. oktobrī paziņoja, ka panāks atbildību par jebkuru, kas iesaistīts StarShield militārās satelītu platformas izmantošanas ierobežošanā Ukrainā, draudot ar Kongresa uzraudzības uzklausīšanām un budžeta samazinājumiem. Republikāņu senators Toms Tilliss vērsās pie Pentagona ģenerālinspektora ar prasību sākt oficiālu izmeklēšanu. Fonā turpinās sarunas starp Ukrainu, SpaceX, Pentagonu un ASV valdību par ātruma ierobežojuma atcelšanu, ko SpaceX 14. oktobra naktī vienpusēji noteica termināļiem virs 160 km/h.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
Ukrainas droniem traucēta Starlink satelītu sakaru sistēma; Zeļenskis to sauc par «plānotu specoperāciju»
14. oktobra rītā Ukrainas Bruņotie spēki fiksēja, ka ar Starlink termināļiem aprīkoti droni sāka zaudēt savienojumu. Traucējumi notika laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 17. oktobrī Briselē prezidents Zeļenskis paziņoja, ka savienojums joprojām nav pilnībā atjaunots, un raksturoja notikušo kā «plānotu specoperāciju». Tramps un SpaceX īpašnieks Īlons Maska noliedza iesaisti sakaru ātruma samazināšanā.
-
Zelenskis: Krievija pēc Trampa «energo pamiera» pieteikuma 76 reizes uzbrukusi Ukrainas enerģētikai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobra «energo pamiera» pieteikuma Krievija 76 reizes mērķtiecīgi uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas un gāzes infrastruktūrai. Naktī uz 17. oktobri Krievijas spēki trāpīja apakšstacijām Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas un Odesas apgabalos, atstājot bez elektrības desmitiem tūkstošu ģimeņu; uzbrukumos dzīvojamajām mājām gāja bojā divi cilvēki, ievainoti 12, tostarp divi bērni. Maskava nav apstiprinājusi Trampa pamiera pieteikumu.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield termināļiem Ukrainā; strīds ar Trampa administrāciju par atbildību
Oktobra 14. nakts SpaceX vienpusēji ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield militārajiem satelītsakaru termināļiem Ukrainā, kas liedz izmantot dronu-pārtvērējus pret Krievijas reaktīvajiem Šahed droniem. Ukraina 17. oktobrī ziņoja par ES teritorijā veiktu testu, kas, pēc Zelenska teiktā, apliecina, ka ierobežojums ir "plānota operācija" tikai pret Ukrainu. Vašingtona un Maskava savstarpēji norāva no atbildības.
-
Trump aptur Krievijas sankcijas pēc «Grehama likuma» un saasina strīdu ar Zelenski
ASV prezidents Donalds Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu, ar ko uz 60 dienām apturēta tā sauktā «Grehama likuma» sankciju un tarifa piemērošana pret Krieviju — tikai divas dienas pirms to spēkā stāšanās. Lēmums izraisījis asu kritiku abās ASV politiskā spektra pusēs un jaunu strīdu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš brīdienā, ka bez ASV atbalsta Ukraina nevarētu uzvarēt karā. Vienlaikus SpaceX ierobežāsas Starshield termināļu darbību Ukrainā, un avoti nesakuļas par to, vai rīkojums nācis no Baltā nama.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.
-
ASV ierobežoja Starshield satelītu darbību Ukrainas bruņotajiem spēkiem; Tramps noliedz savu iesaisti
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX vienpusēji ierobežoja Starshield termināļu ātrumu Ukrainas aizsardzības spēkiem — savienojums zuda, pārsniedzot aptuveni 160 km/h, un tas notika lielas Krievijas uzbrukuma laikā. Reuters, atsaucoties uz diviem ASV un vienam Rietumu amatpersonai, ziņoja, ka rīkojums nācis no Baltā nama; The Telegraph, atsaucoties uz četriem avotiem, rakstīja, ka ierobežojumu Trampam ieteicis Īlons Masks. Tramps publiski noraidīja abu iesaisti. Līdz 15. oktobrim darbība kustībā tika daļēji atjaunota, taču Zelenskis 16. oktobrī Briselē teica, ka iepriekšējais ātrums vēl nav pilnībā atgriezts.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
Barro: divas trešdaļas Ukrainas izlūkinformācijas tagad nāk no Eiropas
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro intervijā France Inter 15. oktobrī paziņoja, ka divas trešdaļas izlūkdatu, ko pašlaik saņem Ukraina, nāk no Eiropas valstīm, tostarp Francijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropa jau sen sniedz lielāko daļu atbalsta Ukrainai un izdara lielāko spiedienu uz Krieviju, kā arī aicināja eiropiešus nepadoties Krievijas propagandai.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.