Suspilne
Suspilne ir Ukrainas sabiedriskais raidorganizācija – valsts īpašumā esošs mediju uzņēmums. Tas pārvalda nacionālo televīzijas kanālu, vairākas radiostacijas, reģionālos TV kanālus un ziņu aģentūru. Suspilne tika izveidots uz bijušās Nacionālās Ukrainas televīzijas kompānijas bāzes un darbojas Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas pakļautībā. Tā uzdevums ir ražot sabiedrībai nozīmīgu saturu un nodrošināt piekļuvi neatkarīgām ziņām un informācijai visā valstī.
-
Petropavlivskā Borščagivkā notika nekustības pie Nacionālās gvardes punkta
2026. gada 2. novembrī Petropavlivskā Borščagivkā pie privāta mājas, ko izmantoja par Nacionālās gvardes pagaidu izvietošanas punktu, notika nekustības un strīdi ar policiju. Tas notika pēc neapstiprinātu sociālo tīklu ziņojumiem par tortūru un 40 cilvēku turpat turēšanu. Vēlāk četri karavīri tika hospitalizēti, un tika uzsāktas dienesta izmeklēšanas un pārbaudes.
-
Lvovas apgabals 2027. gadu par UPA, Romanu Šuheviču un Oļegu Oļžiču, kas izraisīja Polijas kritiku
20. oktobrī Lvovas apgabala padome nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainian Insurgent Army, tās galvenā komandiera Romana Šuheviča un dzeinieka Oļega Oļžiča godu. Lēmums izraisīja asas Polijas valsts amatpersonu kritiku, Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu un Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorskī parakstītu lūgumu iekļaut iniciatoru Sviatoslavu Šeremetu Polijas nevēlamo personu sarakstā.
-
Krievijas ballistisko raķešu trieciens 19. oktobrī pilnībā iznīcināja Datagroup datu centru Kijevā
Krievijas ballistisko raķešu uzbrukums Kijevai 19. oktobra naktī pilnībā iznīcināja Datagroup datu centra aprīkojumu un infrastruktūru, un uzņēmums paziņoja, ka tā atjaunošana nav iespējama. Trieciens skāris arī slimnīcas diagnostikas centru, tirdzniecības centru Cosmo Multimall, dzīvojamās mājas un citas ēkas trīs Kijivas rajonos; saskaņā ar Valsts ārkārtējo dienestu (ДСНС) gājis bojā vismaz viens cilvēks. Uzbrukums ir daļa no plašākas Krievijas kampaņas pret Kijivas digitālo infrastruktūru, kas sākās septembra beigās.
-
Krievijas uzbrukums Rīvenes apgabalā naktī no 19. oktobra: bojāts infrastruktūra, četuri ievainoti
Krievijas spēki naktī no 19. oktobra un no rīta uzbruka Rīvenes apgabalam, izmantojot balistiskās raķetes, kruis raķetes un bezpilotvadības platformas. Vairāki civilās infrastruktūras objekti tika bojāti, dažādās apgabala daļas zaudēja elektrību, un звітos par četuriem ievainotiem pieauga līdz četriem. Ukraiņas gaisa aizsardzība darbojās visu nakti un, pēc ziņojumiem, iznīcināja daudzus mērķus.
-
Krievija naktī uz 17. oktobri ar masveida raķešu triecienu nogāž Zaporižju
Krievijas spēki agrā 17. oktobra rītā ap plioksienos 5:00 veica masveida raķešu triecienu Zaporižjai, trāpot dzīvojamajā rajonā un sabojājot daudzstāvu dzīvojamās ēkas. Pieci cilvēki, tost giedoja 11 gadus veca meitene, tika ievainoti un saņēma medicīnisko palīdzību. Trieciens bija daļa no plašākas Krievijas uzbrukuma Ukrainai, kurā tika izmantotas ballistiskās un kruiuzraķetes, kā arī simtiem dronu.
-
Latvijas premjers aicina ES līderus atbalstīt Ukrainu – pietiktu ar vienu alu gadā uz katru iedzīvotāju
Latvijas premjerministrs Andris Kuļbergs 15. oktobrī pirms ES samita Briselē aicināja Eiropas Savienības līderus palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai, norādot, ka katram no aptuveni 450 miljoniem ES iedzīvotāju pietiktu ziedot vienas alus cenas apmēru gadā, lai Ukraina izdzīvotu ziemu. Kuļbergs uzstāja arī uz stingrākām sankcijām Krievijai un piegāžu kanālu pārtraukšanu Rietumu komponentiem, ko izmanto Krievijas raķešu ražošanā.
-
Kļičko uzstājas Augstākajā Radā: noraida kritiku par sagatavotību ziemai un atbild uz pārmetumiem
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko 14. oktobrī uzstājās Verhovnajā Radā pēc tam, kad deputāti 13. oktobrī izsauca viņu ziņot par situāciju galvaspilsētā un tās gatavību ziemai. Kļičko noraidīja pārmetumus par nepienācīgu sagatavotību un faktiski vērsa kritiku pret centrālo varu, apsūdzot to nepārtrauktos "pārmetumos" Kijivai un līdzekļu bloķēšanā. Viņš arī uzskaitīja konkrētus pretuzbrukuma pasākumus – gandrīz 700 ģeneratoru, 70 mobilās katlumājas, 3 dīzeļa elektrostacijas un citus.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Krievijas spēki 13. oktobrī apšaudīja civiliedzīvotāju kolonnu Kupjanskā; ir bojāgājušie
2026. gada 13. oktobrī Krievijas karaspēks apšaudīja civiliedzīvotāju grupu, ko krievu spēki vadīja prom no Kupjanskas Harkivas apgabalā pa tā saukto "evakuāciju" uz Šebelinkas–Ostrogozskas gāzes vadu. Saskaņā ar Ukrainas 2. Nacionālās gvardes korpusa "Hartia" datiem grupā bija divas sievietes, viens bērns un vairāki vīrieši; ceļā viņus atkārtoti apšaudīja ar mīnmetējiem un artilēriju. Ukrainas Apvienoto spēku pārstāvis Viktors Tregubovs paziņoja, ka, pēc provizoriskas informācijas, triecienam izmantots bezpilota lidaparāts. Krievijas propagandas Telegram kanāls "Shot" apgalvoja, ka grupā bija aptuveni 10 cilvēku, no kuriem viens gāja bojā un divi tika ievainoti; Ukrainas puse vēlāk ziņoja par vienu nogalināto vīrieti un vienu ievainotu sievieti, kuru okupanti aizveda uz Krieviju. Apvienotie spēki raksturoja notikušo kā "jaunu lappusi Krievijas kara noziegumos Kupjanskas apgabalā".
-
Trampa administrācija draud pārtraukt PURL programmu un izlūkošanas apmaiņu ar Ukrainu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud apturēt NATO koordinēto PURL mehānismu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāti amerikāņu ieroči, un izbeigt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepārtrauks tāla darbības triecienus pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Vienlaikus Tramps svētdien sociālajā tīklā Truth Social izziņoja tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju — par ko Kijiva un Eiropas partneri apgalvo, ka nav tikuši informēti un ko Krievija nav ievērojusi, turpinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp TEC-5 Harkivā.
-
Par bijušo prezidenta administrācijas vicēri Irinu Mudru samaksāta pilna 20 miljonu grivnu drošības nauda
Kijiva, 8. oktobris — Augstākais pretkorupcijas tiesa (ВАКС) apstiprināja, ka pilnā apmērā samaksāta 20 miljonu grivnu drošības nauda, ko tiesa noteica bijušajai prezidenta administrācijas vicēri Irinai Mudrai, aizdomās turētajai lietā «Forest Gump». Tas ļāva viņai iziet no pirmstiesas apcietinājuma. Prokuratūra bija pieprasījusi 150 miljonu grivnu drošības naudu.
-
Krievijas trieciens Oleksandrijā: divi nogalinātie, trīs ievainotie
7. oktobra rītā Krievijas spēki ar raķetēm un droniem-kamikadzes veica masveida uzbrukumu Kirovohradas apgabala Oleksandrijas pilsētai, trāpot kritiskās infrastruktūras objektam. Uzbrukumā gāja bojā vismaz divi cilvēki – 38 gadus vecs vīrietis un 55 gadus veca sieviete – un tika ievainoti trīs iedzīvotāji. Trieciens nodarīja postījumus dzīvojamām mājām pilsētā un apkārtējās kopienās.
-
Kijivā un trīs apgabalos ieviesa ārkārtas elektroenerģijas atslēgumus pēc Krievijas triecieniem
30. septembra vakarā Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai izraisīja ārkārtas elektroenerģijas atslēgumus Kijivā, Kijivas, Černihivas un Žitomiras apgabalā. Vēlāk tie tika aizstāti ar stabilizācijas grafiku atslēgumiem.
-
Ukrainis Žuravļovs, aizdomās turamais par «Ziemeļu straumju» sabotāžu, lūdz politisko patvērumu Horvātijā
Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs, kuru Vācijas izmeklētāji tur aizdomās par 2022. gada «Ziemeļu straumju» cauruļvadu sabotāžu, iesniedzis politiskā patvēruma pieprasījumu Horvātijā. Viņa advokāts Mikola Katerinčuks pavēstīja, ka patvēruma lūgums automātiski neaptur izdošanas procesu. Pulā (Horvātijā) apgabaltiesa jau atļāvusi Žuravļova izdošanu Vācijai, un aizstāvība to gatavojas pārsūdzēt.
-
Krievijas vadītās bumbas trāpa Sumu skolai; divi nogalinātie, ievainoti bērni
29. septembrī Krievijas spēki trāpa Sumu pilsētai ar vadāmām aviācijas bumbām (KAB), tostarp skolai, kurā tajā brīdī notika mācības, un privātmāju sektoram. Bērni un skolotāji paspēja patverties patversmē un tika evakuēti; skolā neviens no personāla un skolēniem netika ievainots. Divi cilvēki gāja bojā savās mājās privātajā sektorā, un vairāki cilvēki, tostarp bērni, tika ievainoti. Prezidents Zelenskis notikušo nosodīja un aicināja ASV, Eiropu un Ukrainas partnerus pastiprināt spiedienu uz Krieviju.
-
Polija piedāvā ražot Patriot raķetes savā teritorijā Ukrainas vajadzībām
Polijas aizsardzības ministra vietniece Magdaļena Sobkovjača-Čarnjecka paziņojusi, ka Polija piedāvājusi savā teritorijā izvietot Amerikas Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu ražotni, ja ASV piešķirs Ukrainai atbilstošu licenci. Piedāvājums nācis pēc Volodimira Zelenska 25. septembra paziņojuma, ka Tramps esot pieņēmis "galīgo lēmumu" piešķirt Ukrainai šīs licences. Vienlaikus Polija turpina sarunas ar ASV par pastāvīgas ASV militārās bāzes izveidi valsts rietumos.
-
Krievijas drons 27. septembrī trācījis deviņstāvu dzīvojamo māju Kijivas Dņiprovskas rajonā
27. septembrī Krievijas reaktīvais drons (Shahed tipa) trācīja deviņstāvu dzīvojamo ēku Kijivas Dņiprovskas (Darnytskyi) rajonā 4.–5. stāva līmenī, izraisot ugunsgrēku un radot ievainojumus vienai sievietei. Uzbrukums bija daļa no plašākas diennakts ilgas Kijivas apšaudes ar droniem, kuras laikā pilsētā tika ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viens bērns, un cieta vairākas civilās infrastruktūras – bērnudārzi, skolas, dzīvojamā māja, autoserviss, noliktavas, Saūda Arābijas vēstnieka rezidence un Kyivstar galvenais birojs.
-
Ukraina gatava trīspusējai tikšanās formātam ar ASV un Krieviju; Vašingtona ierosinājusi AAE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pavēstīja, ka ASV puse piedāvājusi trīspusēju tikšanos Ukrainas–ASV–Krievijas formātā un kā vietu ieteikusi Apvienoto Arābu Emirātus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apliecināja, ka Ukraina ir gatava šādām sarunām, bet pauda šaubas par Krievijas gatavību mieram, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova uzrunu ANO Drošības padomē. Kremlis savukārt apstiprināja, ka kontakti notiek un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt tuvākajā laikā.
-
Krievijas raķešu un dronu trieciens Odessaí: bojāts slimnīcu komplekss, skola un dzīvojamie nami
Naktī uz 24. septembri Krievijas spēki veica masveida kombinēto uzbrukumu Odessai un Odesas apgabalam, trāpot civilajā infrastruktūrā. Triecienā tika bojāts pilsētas 1. slimnīcas konsultatīvais diagnostikas centrs – 7 stāvu ēkas jumts un daļa augšējā stāva –, vēja pūtā izsitīti logi gimnāzijā un vairākos dzīvojamos namos, kā arī postījumus cieta iepriekš jau bojāts tirdzniecības centrs «Nova Linija», pārtikas noliktavas un desmit stāvu neapdzīvota ēka. Odesas apgabala prokuratūra notikušo kvalificē kā kara noziegumu. Vadītāji Serhijs Lisaks (pilsētas MVA) un Oļegs Kipers (apgabala MVA) ziņo par cietušajiem un seku likvidēšanu.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.