Suspilne
Suspilne ir Ukrainas sabiedriskais raidorganizācija – valsts īpašumā esošs mediju uzņēmums. Tas pārvalda nacionālo televīzijas kanālu, vairākas radiostacijas, reģionālos TV kanālus un ziņu aģentūru. Suspilne tika izveidots uz bijušās Nacionālās Ukrainas televīzijas kompānijas bāzes un darbojas Ukrainas Digitālās transformācijas ministrijas pakļautībā. Tā uzdevums ir ražot sabiedrībai nozīmīgu saturu un nodrošināt piekļuvi neatkarīgām ziņām un informācijai visā valstī.
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
Zelenskis un Tramps vienojas tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. septembra vakarā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vienojās par personisku tikšanos Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Pēc sarunas Zelenskis paziņoja, ka "miera virziens ir pirmā prioritāte" un ka pastāv idejas par deeskalācijas soļiem enerģētikas, pārtikas un cilvēku dzīvības aizsardzības jomā. Viņš pateicās Trampam par ASV sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera 6. septembra vizīti Kijivā un par Lindsija Greima sankciju likuma parakstīšanu. Pēc Axios ziņām, Tramps sarunā atkārtoti aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, saistot tos ar pieaugošām dīzeļdegvielas cenām pasaulē.
-
Krievijas drona trieciens elektrovilcienam Harkivas apgabalā; bojā gājis viens cilvēks
2026. gada 18. septembrī Krievijas spēki ar reaktīvo dronu «Geran-4» trāpīja piepilsētas elektrovilcienam Harkivas apgabalā netālu no «Lypkuvativka» platformas Novovodolazkas hromadā. Triecienā gāja bojā 40 gadus vecs vīrietis, bet vairāki cilvēki tika ievainoti – galīgais cietušo skaits pēc Valsts ārkārtas dienesta (DSNS) datiem ir astoņi ievainotie. Kā ziņo Ukrainas dzelzceļš (Ukrzaliznytsia), draudu monitorēšanas grupa bija konstatējusi apdraudējumu un izsludinājusi pasažieru evakuāciju pirms trieciena.
-
Krievijas droni trāpa poļu pierobežā esošajai infrastruktūrai; Tusk brīdina par eskalācijas risku Polijā
Naktī uz 13. septembri un tās rītā Krievijas dronu uzbrukumi skāra infrastruktūru netālu no punkta «Jahodiņa–Dorohuska» uz Ukrainas un Polijas robežas. Bojātas tika gāzes uzpildes stacija, kravas automašīna un, pēc «Ukrzaliznytsia» datiem, arī pasažieru vilciena «Kijeva–Varšava» lokomotīve aptuveni divus kilometrus no Polijas robežas. Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un paziņoja, ka nevar izslēgt Krievijas eskalācijas draudus Polijas teritorijā.
-
Ukrzaliznytsia novirza Sumu virziena vilcienus uz Konotopu pēc Krievijas dronu trieciena pasažieru vilcienam
Ukrainas dzelzceļa pārvalde Ukrzaliznytsia uz laiku novirzījusi vilcienus Sumu apgabalā — tie tagad kursē tikai līdz Konotopas stacijai, jo pieaugusi Krievijas uzbrukumu intensitāte dzelzceļa infrastruktūrai. Sakari ar Sumu tiek nodrošināti multimodāli: vilciens līdz Konotopai, tad autobuss līdz Sumai. Pārvietošanu organizē Sumu apgabala militārā administrācija kopā ar DSNS.
-
Krievijas dronu uzbrukums Krivijrihā naktī uz 10. septembri; bojātas dzīvojamās mājas un Suspilnes redakcija
Krievijas spēki naktī no 9. uz 10. septembri ar trieciendroniem uzbrukuši Ukrainas pilsētai Krivijrihai, trāpot piecās vietās Centrālrajona un Sahsaņu rajonos. Bojātas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, izglītības iestādes, kultūras objekti un uzņēmumi, kā arī nacionālā sabiedriskā raidorganizācijas Suspilne filiāle. Sākotnējie cietušo skaitļi no dažādiem amatpersonu avotiem atšķīrās.
-
Krievijas drona trieciens tirdzniecības centram Sumijā – divi bojāgājušie, 20 ievainotie
Krievijas bruņotie spēki 9. septembra vakarā ar trieciendronu uzbruka Sumijas tirdzniecības un izklaides centram "Manufaktura". Trīs cilvēki gāja bojā, vēlāk Sumi apgabala policija apstiprināja divu upuru – 21 gadu veca vīrieša un 21 gadu vecas sievietes – nāvi. Nākamajā rītā policija ziņoja par 20 ievainotajiem, tostarp četriem bērniem. Bojāta ēka un automašīnas stāvlaukumā, izcēlies ugunsgrēks. Sumu apriņķis 10. septembrī pasludināts par sēru dienu.
-
Norvēģijas premjers: drons gandrīz trāpījis Zelenska lidmašīnai, kad tā izlidoja no Moldovas
Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Storē 9septembrī intervijā NRK paziņoja, ka drons 8septembrī gandrīz trācis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidmašīnu, kad tā gatavojās izlidot no Moldovas ceļaut uz Oslo, lai apmeklētu Norvēģijas karaļa Haralda V bēres. Vēlāk gan Norvēģijas amatpersonas, gan Ukrainas prezidenta administrācija skaidroja, ka lidojums tika aizkavēts Moldovas gaisa telpas slēgšanas dēļ, bet nav zināms, vai drons tiešām apdraudēja lidmašīnu.
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
ES dalībvalstis atļāvušas Ukrainai no ES aizdevuma finansēt Patriot interceptoru iegādi; nākamā tranše – 3,2 miljardi eiro
ES dalībvalstis apstiprinājušas atkāpi no noteikuma, kas ļauj Ukrainai no 90 miljardu eiro ES aizdevuma (Ukraine Support Loan) finansēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu interceptoru iegādi. Nākamā aizdevuma tranše ir 3,2 miljardi eiro, un tā papildina jau izmaksātos 8,4 miljardus eiro. Lēmumu kopīgi sveica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
-
Krievija naktī uz 5. septembri apzināti triecienos Kijivas un Borispolas lidostām; Zelenskis to saista ar ASV delegācijas vizīti
Krievijas spēki naktī uz 5. septembri ar dronu uzbrukumu viļņiem skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Kijivu un Kijivas apgabalu. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, un saistīja šos triecienus ar gaidāmo ASV specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizīti. Borispolā trācis dzīvojamai deviņstāvu mājai; divas sievietes guvušas traumas, 15 cilvēki evakuēti. Uzbrukumi skāruši arī Dņepropetrovskas, Odesas, Hersonas, Harkivas, Sumu un Mikolajivas apgabalus.
-
Zelenskis piedāvā Zaporižjas OVA vadītājam Fedorovam vadīt Atjaunošanas aģentūru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedāvājis Zaporižjas apgabala militārās administrācijas (OVA) vadītājam Ivanam Fedorovam kļūt par Valsts atjaunošanas un infrastruktūras attīstības aģentūras vadītāju. Fedorovs to paziņoja ceturtdien, 3. septembrī, savā 1000 dienu darba atskaitē, uzsverot, ka jaunais amats apvienos divus atbildības virzienus – aģentūras vadīšanu un līdzpriekšsēdētāja lomu Zaporižjas apgabala aizsardzības padomē. Brīdī, kad ziņas tika sagatavotas, oficiāls lēmums par Fedorova atbrīvošanu no OVA vai iecelšanu jaunajā amatā vēl nebija pieņemts.
-
Krievija naktī uz 3. septembri ar droniem uzbruka 13 Ukrainas apgabaliem; Odesā ievainoti 17 cilvēki
Naktī uz 3. septembri Krievija veica plaša mēroga dronu uzbrukumu Ukrainai, kas nodarīja postījumus vai bojājumus 13 apgabalos. Odesā drons trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā ēkā, ievainojot 17 cilvēkus, tostarp trīs bērnus. Triecieni skāra arī Kijivas apgabala Obuhivas un Borispiļa rajonus, kā arī Nikopoli, Hersonu, Sumu, Zaporižžiju un Hmeļnicki. Prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja partnerus stiprināt Ukrainas gaisa aizsardzību.
-
Sašautā SBU un GUR sadursme Kijivā: Kas zināms par incidentu ar RDK komandieri Kaplunovu
2. septembra naktī un rītā Kijivas Berezņaku masīvā notika apšaude starp Ukrainas Drošības dienesta (SBU) un Militārās izlūkošanas direktorāta (GUR) pārstāvjiem, kuras rezultātā trīs GUR darbinieki tika ievainoti. Konflikts bija saistīts ar Krievijas Brīvprātīgo korpusa (RDK) komandiera vietnieka Stepana Kaplunova nolaupīšanu, kas notika 23. augustā. SBU apgalvo, ka Kaplunovs gatavoja atentātu pret Čečenijas Ičkerijas emigrācijas valdības vadītāju Ahmedu Zakajevu, taču Kaplunovs un viņa aizstāvis to noliedz, saucot notikušo par nelikumīgu aizturēšanu. Prezidents Zelenskis incidentu nodēvēja par "nekaunīgu" un atlaida SBU augstu stāvošu darbinieku Oļegu Hramovu.
-
Ukraina lūdz ES finansēt PAC-3 raķešu iegādi Patriot sistēmām
Ukraina oficiāli lūgusi Eiropas Komisiju no ES 90 miljardu eiro aizdevuma piešķirt vairākus miljardus eiro PAC-3 raķešu iegādei Patriot gaisa aizsardzības sistēmām. Komisijas prezidente Urzula fon der Lejena 2. septembrī Briselē, pirms tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rūtu, apstiprināja pieteikuma saņemšanu un sacīja, ka ES dalībvalstis to pašlaik izskata un process virzās pareizā virzienā.