Tēma: Transports
-
Vācija apsūdz Krieviju drona uzbrukumā Ukrainas lidmašajai Leipcigas lidostā
Naktī uz 5. augustu drons ar 1,8 kg Semtex sprāgstvielas ietriecās Ukrainas An-124 kravas lidmašanas spārnam Leipcigas/Halles lidostā Vācijā, bet nesprāga. Kopīgā The Telegraph un Welt am Sonntag izmeklēšanā par iespējamo organizētāju identificēts Krievijas motociklistu kluba pārstāvis Oļegs Ļevuškins, bet par tiešo izpildītāju — Baltkrievijas aģents Andrejs Karšakovs. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem.
-
Krievijas droni atkārtoti trāpījuši Kijivas Dienvidu tiltam; pilsētā satiksmes sabrukums
Krievijas bruņotie spēki 1.–2. oktobrī atkārtoti uzbruka Kijivas Pivdennij (Dienvidu) tiltam ar droniem – pilsētas mērs Vitālijs Kličko ziņoja par vismaz pieciem trāpījumiem divās dienās. Tiltu satiksme tika pilnībā pārtraukta, ierobežota kustība uz Patona tilta un Metro tilta, un pilsētu pārņēma masīvi sastrēgumi. Nakts uzbrukumā Dņipropetrovskas rajonā drons trāpīja 25 stāvu dzīvojamai mājai, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot vēl divus.
-
Turcija un ANO organizē jaunas Krievijas un Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā
Turcija un ANO organizē jaunas Krievijas un Ukrainas sarunas par pamieru Melnajā jūrā, lai aizsargātu labības eksportu. Tikšanās paredzētas oktobra sākumā, un starpniecību veiks Šveices NVO "Center for Humanitarian Dialogue". Iniciatīvu, kuras mērķis ir atjaunot 2022. gada labības vienošanos, septembra beigās ANO Ģenerālās asamblejas laikā atklātā sanāksmē ieviesa Turcija, ASV, Eiropas valstis, Indija un Ēģipte.
-
Kijevā Krievijas droni trāpa Dienvidu tiltam; uzbrukums notika, kamēr pār to brauca metro vilciens
1. oktobrī Kijevā Krievijas trieciendroni vairākkārt uzbruka Dienvidu (Pivdennyi) tiltam pār Dņepru — divas reizes dienā pie tilta balsta konstrukcijas un vēlreiz vakarā uz brauktuves. Pēc uzbrukumiem tika apturēta metro un sabiedriskā transporta kustība pa tiltu. Rīta uzbrukuma brīdī pār tiltu brauca "zaļās" (Sirecko-Pečerškas) līnijas metro vilciens; sprādziena vilnis caur ventilāciju vagona salonā ieplūda putekļi un pelni, taču ne pasažieri, ne vadītājs netika ievainoti un vagona stikli un konstrukcija necieta. Pēc dienas apsekošanas autobusu kustība pa tiltu tika atjaunota ap plkst. 14:30, bet metro kustība pa to palika apturēta.
-
Ukrainas zemniekiem draud naudas trūkums, Brisele atteikusi 220 miljonu eiro atbalstu
Ukrainas agrārpolitikas ministrs Tarass Visockis brīdina, ka valsts zemniekiem naudas pietiks aptuveni līdz Jaunajam gadam, bet pavasarī var rasties vēl asāka finansējuma krīze, ko saasina Krievijas bloķētais Melnās jūras eksports. Eiropas Komisija noraidījusi Ukrainas 220 miljonu eiro pieprasījumu zemnieku atbalstam — tā vietā plānots 250 miljonu dolāru aizdevums no Pasaules Bankas.
-
Krievija naktī uz 29. septembri apšaudīja desmit Ukrainas apgabalus, tostarp Kijevu
Krievijas spēki naktī uz 29. septembri ar raķešu un liela apjoma dronu uzbrukumu skāra Kijevu un vismaz desmit Ukrainas apgabalus. Galvaspilsētā tika bojāts «Kijev-Pasažirskij» dzelzceļa stacijas depo, datu un biznesa centri, dzīvojamās ēkas un energoinfrastruktūra; Odesas apgabalā trāpīts izglītības iestādei, kopmītnei un diviem ārvalstu kuģiem. Ukrainas gaisa aizsardzība ziņoja par visu raķežu un 106 trieciendronu notriekšanu, un prezidents Zelenskis pateicās ASV, Norvēģijai, Francijai un Vācijai par pretgaisa aizsardzības atbalstu.
-
Krievijas drons trāpa pie robežpārejas Jahodina–Dorohuska; Polija pacēla iznīcinātājus mākoņos
28. septembrī Krievijas reaktīvais trieciendrons nogāzās pie Ukrainas–Polijas robežpārejas Jahodina Dorohuskas tuvumā Volīnijas apgabalā. Polijas Bruņoto spēku operatīvā komanda pacēla gaisā militāro aviāciju, izsludināja paaugstinātu gatavību un uz laiku apturēja lidojumus Žešovas un Ljubļinas lidostās. Cilvēki nav cietuši, taču avārijas vilnis sabojāja robežpārejas termināļa ēku.
-
Krievijas dronu triecieni Odesā un apgabalā nogalināja vienu cilvēku, divi ievainīgi
Krievijas spēki 26. septembra vakarā ar triecieniem ar droniem uzbruka Odesai un Odesas apgabalam. Viens cilvēks gāja bojā, divi tika ievainoti. Uzbrukumā tika bojātas noliktavas, ražošanas cehs, dzīvojamās mājas, viesnīca un medicīnas iestāde, kā arī izcēlās liels ugunsgrēks. Naktī uz 27. septembri Krievijas spēki ar triecieniem droniem uzbruka arī Odesas apgabala pilsētai Kilijai, trāpot ostas un civilajā infrastruktūrā.
-
Krievijas droni naktī uz 27. septembri trāpījuši vairākos Kijivas rajonos; viens cilvēks gājis bojā
Krievijas spēki naktī uz 27. septembri un tās rītā ar droniem, arī reaktīvajiem «Šahed» tipa, trāpījuši vairākos Kijivas rajonos un daļā Kijivas apgabalas. Solomjanskas rajonā gājis bojā 56 gadus vecs apsardzes darbinieks, Ševčenkivskas rajonā ievainoti vairāki cilvēki, tostarp divas 16 gadus vecas pusaudzes. Trāpīts arī loģistikas uzņēmuma «Zammler» noliktavai Brovares rajonā; uzņēmums ziņoja, ka cilvēku upuru nav.
-
Krievijas armija naktī uz 27. septembri ar droniem uzbruka Kīlijas pilsētai Odesas apgabalā
Krievijas spēki naktī uz 27. septembri ar Šahed droniem uzbruka Kīlijas pilsētai Odesas apgabalā, trāpot ostas un civilajā infrastruktūrā. Pēc sākotnējās informācijas cietušo nav. Ugunsgrēku likvidēja DSNS glābēji. Par uzbrukumu ziņoja Izmailas rajona valsts administrācija.
-
Krievija naktī uz 24. septembri veikusi masveida kombinēto gaisa triecienu Ukrainai
Naktī uz 24. septembri Krievija ar pretkuģu raķetēm «Cirkon», ballistiskajām raķetēm «Iskander-M» un 282 dažādu tipu droniem veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Kijivas apgabals un Odesas apgabals. Ukrainas pretgaisa aizsardzība neitralizēja 227 mērķus. Kijevā gāja bojā divi cilvēki un astoņi tika ievainoti.
-
Krievijas spēki naktī uz 23. septembri uzbruka Antigva un Barbuda karoga kravas kuģim Odesas apgabalā
Krievijas bruņotie spēki naktī uz 23. septembri Odesas apgabalā trāpīja Antigva un Barbuda karogu izmantojošam kravas kuģim, nogalinot tā kapteini – Ukrainas pilsoni. Pārējo apkalpi evakuēja Ukrainas Jūras spēki. Tajā pašā incidentā divreiz tika apšaudītas noliktavas ar medikamentiem, sadzīves precēm un pārtiku. Par uzbrukumu ziņoja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Oļegs Kipers.
-
Kaja Kalla aicina uz moratoriju uzbrukumiem Melnajā jūrā, lai atjaunotu Ukrainas graudu eksportu
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla ANO Ģenerālās asamblejas pasākumā, ko vadīja ES, aicināja uz moratoriju uzbrukumiem Melnajā jūrā, lai atjaunotu Ukrainas graudu eksportu. Viņa uzsvēra, ka Ukrainas jūras graudu eksports faktiski ir apstājies kopš augusta Krievijas uzbrukumu eskalācijas dēļ, un brīdināja, ka pārtiku nedrīkst izmantot kā kara ieroci.
-
Zelenskis Krimas platformas samitā paziņo, ka Ukraina piekrīt drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī sestajā Starptautiskās Krimas platformas samitā Ņujorkā paziņoja, ka Ukraina ir piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un caur starpniekiem gaida Krievijas atbildi. Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību, un Zelenskis pauda gatavību īstenot vienošanos, ja Krievija sperīs reālus solīus deeskalācijas virzienā.
-
Polija 23. septembrī pacēla iznīcinātājus Krievijas uzlidojuma laikā Ukrainā
23. septembra rītā Polija pacēla militāro aviāciju un paaugstināja gaisa aizsardzības gatavību, reaģējot uz Krievijas gaisa triecienu Ukrainā. Uz laiku tika apturēta darbība Lubļinas un Žešuvas lidostās, un uz paaugstinātu gatavību tika pārvietoti robežpārejas punkti uz Polijas–Ukrainas robežas. Pēc operācijas beigām lidostas atsāka darbu, un Polijas militāristi ziņoja, ka Polijas gaisa telpas pārkāpumi nav fiksēti.
-
Krievija Melnajā jūrā uzbruka kravas kuģim ar Antīguas un Barbudas karogu; gājis bojā Ukrainas kapteinis
Naktī uz 23. septembri Krievijas spēki Melnajā jūrā uzbruka civilam kravas kuģim, kas kuģoja ar Antīguas un Barbudas karogu. Uzbrukumā gāja bojā kuģa kapteinis — Ukrainas pilsonis, bet pārējais apkalpe tika evakuēta. Kuģī izcēlās ugunsgrēks, kas vēlāk tika nodzēsts. To pašu nakti Odesas apgabalā Krievijas spēki divreiz uzbruka arī noliktavām, kurās glabājās medikamenti, sadzīves preces un pārtika.
-
Krievijas drona uzbrukums Vācijas uzņēmuma rūpnīcai Žitomiras apgabalā
22. septembrī Krievijas bruņotie spēki ar reaktīvo dronu (vairāki avoti to raksturo kā Shahed tipa kameru) uzbruka uzņēmumam ar ārvalstu investīcijām Žitomiras kopienā Žitomiras apgabalā. Pēc vietējo publisko kanālu ziņām, mērķis bija Vācijas uzņēmumam "Kromberg & Schubert" piederoša rūpnīca, kas ražo kabeļu sistēmas automašīnām. Uzbrukumā tika izraisīts plašs ugunsgrēks, dūmu stabs redzams virs pilsētas. Pēc Žitomiras OVA vadītāja Viktorija Bunečko ziņotā, upuru un ievainoto nav. Pēc uzbrukuma darbu turpina glābēji un speciālisti.
-
Krievijas masveida trieciens 13 apgabalos un Kijivā: četri nogalinātie Dņipro
Naktī no 21. uz 22. septembri Krievijas spēki ar dronu un raķešu kombinētu uzbrukumu skāra 13 Ukrainas apgabalus un Kijivu. Dņipro triecienos dzīvību zaudēja četri cilvēki, seši tika ievainoti. Bojātas dzīvojamās ēkas, energo infrastruktūra, dzelzceļš, degvielas rezervuāri un rūpniecības uzņēmumi.
-
Masveidīgs Ukraiņas dronu trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam; uzbruktas naftas rūpnīca un noliktavu komplekss
Naktī uz 20. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem un raķetēm veica masveidīgu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Kapotnjas rajonā ticis trāpīts Gazpromņeftģ-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ), bet Sofjinas ciematā Ramenskas rajonā nodegusi kompānijas "Sovremennye Skladskie Tekhnologii" noliktavu kompleksa ēka. Maskavas mērs Sobjaņins to nodēvēja par lielāko dronu uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, bet gubernators Voroņobovs ziņoja par vismaz diviem bojāgājušajiem un sešiem ievainotajiem apgabalā. Uzbrukums notika pēdējā Krievijas Valsts domes vēlēšanu dienā.
-
Nova Poshta apturēs darbu pie jebkuras gaisa trauksmes un pāriet uz decentralizētu modeli
Ukrainas pasta un loģistikas uzņēmums «Nova Poshta» maina darba kārtību gaisa trauksmes laikā: turpmāk neatkarīgi no draudu līmeņa (dzeltenā vai sarkanā) tiks apturēts visu nodaļu, termināļu, depo un citu loģistikas objektu darbs, darbinieki nekavējoties dosies uz tuvāko patvertni. Uzņēmums arī ievieš pašu draudu uzraudzības sistēmu, kas ļauj apturēt atsevišķu objektu darbu pat bez oficiāla trauksmes signāla, un turpina pāriet uz decentralizētu izpildes modeli, izkliedējot sūtījumus starp daudzām mazākām vietām.