Tēma: Transports
-
Ukraina eksportē elektrību uz ES, vienlaikus atslēdzot pašu patērētājus
Ukraina pašlaik eksportē elektrību uz Eiropas Savienību, jo iekšzemes patēriņš nespēj absorbēt saražoto apjomu, taču vairākos reģionos vienlaikus tiek ieviesti ilgstoši elektrības atslēgumi un transporta ierobežojumi. Iemesls ir bojātas augstsprieguma līnijas, kas padara neiespējamu elektrības piegādi no valsts rietumiem uz austrumiem pēc Krievijas triecienu nodarītajiem bojājumiem. Eksperti norāda uz pretrunu starp eksporta politiku un mājsaimniecību apgādi.
-
Kijevā un apriņķī 9. oktobra rītā ārkārtas atslēgumi; apturēta sabiedriskā transporta daļa
9. oktobra rītā Ukrenergo rīkojumā tika piemēroti ārkārtas elektrības atslēgumi Kijevas labajā krastā un Kijevas apgabala Bučas un Višhorodas rajonos. Sprieguma trūkuma dēļ Obuļoņas, Podiļas un Svjašošinas rajonos tika apturēta daļa sabiedriskā transporta, tostarp trolejbusi un tramvaji, kā arī Kijevas funikulers. DTEK ziņoja, ka atslēgumu laikā iepriekš publicētie atslēgšanas grafiki nestājas spēkā. Ārkārtas atslēgumi sekoja iepriekšējā vakarā notikušam Krievijas triecienam nozīmīgam Kijevas enerģētikas objektam, kas jau 8. oktobrī izraisīja metro apstāšanos un ūdensapgādes traucējumus.
-
Zelenskis pēc selektora sanāksmes kritizē Kijivas varasiestādes par gandrīz pilnīgu noturības plāna neizpildi
Prezidents Volodimirs Zelenskis 9. oktobra selektora sanāksmē ar militārajiem un valdības pārstāvjiem paziņoja, ka Kijivas pilsētas varasiestādes gandrīz pilnībā nav izpildījušas nepieciešamos noturības plāna soļus. Viņš uzsvēra, ka kavēšanās ir absolūti nepieņemama, ka atbildība ir personīga gan Infrastruktūras ministrijai, gan reģionu valsts administrācijām, un Kijivai tika noteikti atsevišķi uzdevumi. Sanāksmē tika apspriesta arī energoinfrastruktūras atjaunošana pēc Krievijas triecieniem un atjauninātas Ukrainas vajadzības pēc energoiekārtām un pretgaisa aizsardzības paketēm.
-
Krievija nostiprina Krimas tilta aizsardzību pēc trim Ukrainas uzbrukumiem
Krievija pēc trim Ukrainas uzbrukumiem Krimas tiltam pārvērtusi to augstas drošības režīma objektā, ierobežojusi atsevišķu transporta kategoriju kustību un pastiprinājusi pārbaudes, ziņo partizānu kustība ATESH. Krievijas spēki abās Kerčas šauruma pusēs izvieto papildu pretgaisa aizsardzības vienības, mobilās uguns grupas un atjauno munīcijas krājumus.
-
Kijevā 8. oktobra rītā ārkārtas elektroatslēgumi; samazinājies ūdens spiediens un uz laiku apturēta metro kustība
8. oktobra rītā Kijevā un daļā Kijivas apgabala tika piemēroti ārkārtas elektroatslēgumi pēc Krievijas triecienu bojājumiem augstsprieguma pārvades tīklos. Sprieguma krituma dēļ pilsētas labajā krastā kritās ūdens spiediens četros rajonos un uz laiku tika apturēta metro un virszemes elektrotransporta kustība; vēlā vakarā metro darbija atjaunota.
-
Lietuva, Latvija un Igaunija rosina aizliegt Krievijas graudu tranzītu cauri ES
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs paziņoja, ka Lietuva rosinās ES aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur bloka teritoriju un atsevišķus Krievijas lauksaimniecības nozares oligarhus iekļaut sankciju sarakstā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vadītāji nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropadomes prezidentam Antoniu Kostam un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, aicinot noteikt šādu aizliegumu. Igaunijas premjerministrs Kristenuhs Mihals plāno šo jautājumu celt nākamajā Eiropadomes sanāksmē.
-
Krievijas spēki naktī uz 7. oktobri trāpījuši transporta infrastruktūras objektam Zaporižžā
Krievijas okupācijas spēki naktī uz 7. oktobri veica uzbrukumu transporta infrastruktūras objektam Zaporižžā, kā rezultātā uz laiku tika ierobežota satiksme pilsētas Vantojves (vantis tiltu) tiltam. Uzbrukums bija daļa no plašāka kombinētā trieciena, kas skāra vairākas Ukrainas apgabalu pilsētas.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Krievijas spēki trāpa Krievijas zaļā tilta Dņeprā spāres pārvu Zaporizžjā; starp cietušajiem – Sarkanā Krusta darbinieki
Krievijas bruņotie spēki 6. oktobra rītā trāpa vienu no Dņepras pārvēruma tiltiem Zaporizžjā, izraisot ceļa seguma bojājumus un īslaicīgu satiksmes slēgšanu. Sākotnēji tika ziņots par diviem ievainotiem vīriešiem (43 un 54 gadi), vēlāk – par pieciem cietušajiem; divi no viņiem ir Sarkanā Krusta darbinieki. Uzbrukums notika nakts un rīta dronu triecienu kārtā vairākās Ukrainas pilsētās.
-
Čongaras tilts starp Krimu un Hersonskas apgabalu smagi bojāts; satelītattēlos redzama laiduma iebrukšana
Čongaras autoceļa tilts, kas savieno okupēto Krimu ar okupēto Hersonskas apgabala daļu, cietis smagus bojājumus jaunu uzbrukumu rezultātā. OSINT projekts Dnipro Osint, atsaucoties uz satelītattēliem, ziņoja par vismaz trim lieliem caurumiem tilta segumā un viena laiduma iebrukšanu, norādot, ka bojājumi būtiski apgrūtinājuši satikti, tostarp militāro loģistiku.
-
Krievija naktī uz 6. oktobri uz Ukrainu izšāva 137 trieciendronus; nogāzti vai nomākti 114
Krievija naktī uz 6. oktobri un turpmākajās rīta stundā veica masveida dronu uzbrukumu Ukrainai, kopumā izmantojot 137 trieciendronus, tostarp 49 reaktīvos Shahed tipa, kā arī Gerbera, «Banderole»/«Dan-T» un «Parodija» tipa imitatorus. Pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 8:00 bija nogāzusi vai nomākusi 114 bezpilota lidaparātu. Triecienu un nokritušo atlūzu sekas skāra vairākas pilsētas: Zaporižjā tika trāpīts vienam no Dņepras tiltiem, Kijevā no atlūzām aizdegās izglītības iestādes jumts, Odesā tika bojāts privāts uzņēmums, bet Harkivā Slobidskijā rajonā KAB triecienos gāja bojā 6 cilvēki un 59 tika ievainoti.
-
Pēc Guardian izmeklēšanas Dienvidkorejas ostās atklātas degvielas piegādes Krievijai; Ukraina apstiprina, Seuls noliedz
Laikraksta The Guardian analīze par ostu dokumentiem un kuģu izsekošanas datiem liecina, ka jūlijā un augustā vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, tika iekrautas septiņos tankeros trīs Dienvidkorejas ostās un 14 reisos nogādātas Krievijas Tālajos Austrumos. Trīs no septiņiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām. Augusta Krievijas jūras importa apjoms – vairāk nekā 368 000 tonnu – bija lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, un Dienvidkoreja bija otrais lielākais piegādātājs aiz Indijas ar aptuveni 31% jeb 112 000 tonnām. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi faktu par ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai; Dienvidkorejas prezidenta administrācija 7. oktobrī šos apgalvojumus noraidīja, norādot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju.
-
ATESH: Krievija steidzami nostiprina tiltus un loģistikas mezglus, gaidot Ukraina raķešu triecienus
Partizānu kustība ATESH ziņo, ka Krievijas Bruņoto spēku Dienvidu kara apgabala štābs izdevis rīkojumu steidzami sagatavot loģistikas mezglus iespējamiem Ukrainas Aizsardzības spēku triecieniem. Darbi notiek Rostovas apgabalā, Taganrogas virzienā, Krimā un Belgorodas apgabalā. Ziņojums nāk saistībā ar ziņām par Ukrainas ballistisko raķešu FP-7 un FP-9 izmantošanu un gatavošanu.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Čaula pie Palankas robežpārejas trāpa autobusam; ievainots Moldovas robežsargs
5. oktobra rītā ap 09:38 čaula nokrita pie Palanka–Maiaki–Udobne robežpārejas uz Ukrainas–Moldovas robežas un pēc atsitiena pret zemi trāpīja autobusam, kas atradās pie robežbarjeras. Tika bojāts autobuss un kontroles kabīne; vieglus ievainojumus guva Moldovas robežpolicijas darbinieks. Robežpārejas darbs tika apturēts, bet vakarā Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja par darba atjaunošanu normālā režīmā. Incidents notika Krievijas uzbrukuma laikā Ukrainas infrastruktūrai.
-
Ukrainas graudu pārvadājoša kuģa uzbrukumā Melnajā jūrā pie Rumānijas krastiem gājuši bojā divi cilvēki
Pirmdien, 5. oktobrī, Melnajā jūrā netālu no Rumānijas krastiem tika uzbrukts kravas kuģim Royad Mammadov, kas no Ukrainas ostas Izmaiła devās uz Itāliju ar graudu kravu. Kuģis nogrima, divi cilvēki gāja bojā, bet 11 apkalpes locekļus izglāba Rumānijas glābšanas vienības. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka uzbrukumā tika izmantoti divi Krievijas droni un ka tas noticis neitrālos ūdeņos.
-
Polija un Rumānija noraida Ukrainas lūgumu paplašināt graudu tranzītu caur Eiropu
Polija un Rumānija atteikušās palielināt Ukrainas lauksaimniecības produktu tranzītu caur savu teritoriju, atsaucoties uz savu zemnieku interesēm. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Visoceckis (Taras Vysotsky) Briselē lūdzis ES palīdzību un 1,1 miljardu eiro transporta izmaksu segšanai, brīdinot, ka līdz 35 miljoniem tonnu graudu var iestrēgt valstī un nākamā gada sējumu platības var samazināties par 35–40%.
-
Krievija otra dienu pēc kārtas ar dronu trāpa Ziemeļu tiltam Kijivā; uzbrukums noticis Merca vizītes laikā
4. oktobra rītā Krievijas spēki ar dronu trāpa Kijivas Ziemeļu tiltam (Pivničnij) — jau otro dienu pēc kārtas. Tajā pašā naktī Krievija uz Ukrainu izšāva 135 trieciendronus, tostarp 52 reaktīvos Shahed tipa. Tilta segums tika bojāts, tika ievainoti divi cilvēki, bet Desnianskas rajonā tika bojāta siltumtrase un uz laiku pārtraukta karstā ūdens padeve. Uzbrukums notika vienlaikus ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca negaidītu vizīti Kijivā, kuras laikā tika paziņots par jaunu Vācijas palīdzības paketi.
-
Krievijas dronu triecieni Kijivas Dnipro tiltiem: pilsētas satiksme uz dažām dienām paralizēta
Krievija no 1. līdz 4. oktobrim veica vairākus dronu uzbrukumus Kijivas diviem galvenajiem Dnipro šķērsojumiem – Pivdennij (Dienvidu) un Pivničnij (Ziemeļu) tiltiem. 1. oktobrī divas reizes dienā tika trāpīts Dienvidu tiltam, 2. oktobrī vēl divas reizes, un kopš tā laika tilts ir pilnībā slēgts satiksmei. 3. oktobrī drons trāpīja Ziemeļu tiltam, ievainojot divus cilvēkus un bojājot ceļa segumu un trolejbusa kontakttīklu; 4. oktobrī Ziemeļu tiltu trāpīja vēlreiz, atkal ievainojot cilvēkus un bojājot siltumtrasi Desņanskas rajonā. Pēc tiltu slēgšanas Kijivā notika pilna transporta kolapse – galvenās maģistrāles bija paralizētas, cilvēki pārvietojās kājām.
-
Krievijas drona trieciens Ziemeļu tiltam Kijivā; ievainoti divi cilvēki
3. oktobra rītā Krievijas drons trāpīja Ziemeļu (Pivdennij) tiltam pār Dnepru Kijivā, sabojājot ceļa segumu un trolejbusu kontakttīklu, bloķējot satiksmi no kreisā uz labo krastu un ievainojot divus cilvēkus. Tilts ir otrais lielais Kijivas tilts, ko Krievija trāpījusi dažu dienu laikā pēc tam, kad 1. un 2. oktobrī ar droniem tika vairākkārtēji uzbrukts Dienepru tiltam un tas tika pilnībā slēgts.