Tramps apgalvo, ka ASV piespiedīs Zelenski un Putinu noslēgt vienošanos; paziņo par enerģētisko pamieru, kura esamību ne apstiprina ne Kijiva, ne Kremlis
ASV prezidents Donalds Tramps žurnālistiem paziņioja, ka Vašingtona piespiedīs Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Krievijas līderi Vladimiru Putinu noslēgt vienošanos par kara izbeigšanu. Tramps arī apgalvoja, ka viņa 11. oktobrī izsludinātais enerģētiskais pamiers starp Ukrainu i Krieviju ticis pārkāpts no abām pusēm, un ka ASV šo informaciju pārbaudīs. Ne Kijiva, ne Kremlis nav publiski apstiprinājuši šādas vienošanās esamību; Ukraina uzzināja par to no sociālajiem tīkliem.
Galvenais
- Tramps paziņoja, ka ASV "piespiedīs" Zelenski un Putinu noslēgt vienošanos par kara izbeigšanu
- Tramps uzskata, ka Putins esot vairāk ieinteresēts vienošanos noslēgt nekā Zelensky
- Tramps sacīja, ka abi līderi vēlas no vienošanos noslēgt, bet nezina, kā to izdarīgi
- Tramps apgalvoja, ka enerģētiskais pamirs ticis pārkāpts no abām pusēm, un ka ASV šo informāciju pārbaudīs
- 11. oktobrī pēc Trampa paziņojuma par pamieru Krievijas spēki triecija TEC-5 siltumelektrostaciju Harkovā un raķešu triecienu nodarīja Pisocihai Harkivas apgabalā
- Pisocihai triecienā dzīvību zaudēja trīs cilvēki, vairāk nekā 20 tika ievainoti
- 12. oktobrī ES ārlietu ministri noteica sankcijas gandrīda 1600 jaunām personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu
- Zelensky nosodīja Trampa vienpusēju lēmumu atļaut Krievijas dīzeļdegvielas eksportu kā "negodīgu un neģīštu"
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa paziņojumi iezīmē būtisku pavērsienu ASV pozīcijā: Vašingtona vairs nerodotas kā neitrāls starpnieks, bet kā puse, kas ar spiedienu uz abām pusēm cenšas panākt vienošanos. Apgalvojums, ka Putins esot vairak ieinteresēts mierā nekā Zelensky, ir pretrunā ar agrāko nostāju, ka abas puses ir vienlīdzīgi iesaistītas. Turklāt Trampa atzīšana, ka enerģētiskais pamirs ticis pārkāpts "no abām pusēm", nozīmē novirzīmbu no agrākās retorikas, kurā par pārkāpēju tika uzskatīta Krievija. Fona, ka ne Kijiva, ne Kremlis neapstiprina pamira esamību un ka Ukraina par to uzzināja no sociālajiem tīkliem, rada nopietnus jautājumus par šīs vienošanās faktisko statusu.
Kas notika
ASV prezidents Donalds Tramps, pirms izlidošanas no Džointas bāzes Endrūss uz Ohaio, žurnālistiem sniedza virkni paziņojumu par karu Ukrainā. Tramps paziņoja, ka Vašingtona "piespiedīs" Zelenski un Putinu noslēgt vienošanos, piebilstot, ka abi līderi vēlas to izdarīgi, bet nezina kā. Viņš arī izteica viedokli, ka Putins ir vairak ieinteresēts vienošanos noslēgt nekā Zelensky. Jautāts par viņķa paša 11. oktobrī izsludināto enerģētisko pamieru, Tramps sākotnēji sacīja, ka nav pārliecināts, vai tas ticis pārkāpts, un ka ASV šo informāciju pārbaudīs. Vēlāk viņš paziņja, ka pārkāpumi bijuši no abām pusēm. Atbildot uz jautājumu, vai Ukraina un Krievija formāli piekrita pie pamiera, Tramps atbildēja: "Viņi piekrita. Ziniet, kuri? Jo es teicu: 'Jūs piekrītat.' Tāpēc." Tramps arī komentēja atsevišķu vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm pasaules tirgiem, sakot, ka tā nav viņa personīgajās interesēs, bet "pārējai pasaulei".
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas medīa neredzēja Trampa paziņojumus kā līdzsvarotu diplomātisku apmaiņu, bet gan koncentrējās uz Ukrainas izņģēmumu no lēmumu pieņemšanas procesa. Tika uzsvērts, kad Kijiva uzzināja par enerģētisko pamiru no sociālajiem tīkliem, nevis no diplomātiskiem kanāliem. Ukrainas medīja arī aktīvi atspoguļoja Zelenska kritiku Trampa vienpusējam lēmumam atcelt sankcijas un atļaut Krievijas dīzeļdegvielas eksportu kā "negodīgu un neģīštu", kas tika pozicionēta kā ASV nodevība. Ukrainas medīji arī norādīja uz pretrunu starp Trampa apgalvojumu par pārkāpumiem "no abām pusēm" un dokumentētajiem Krievijas triecieniem Harkivas enerģētiskajai infrastruktūrai un Pisocihai. Vienā no rakstiem tika aplūkota arī iespēja turpināt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām kā atbildi uz Kijivas-Vašingtonas attiecību krīzi. Ukrainas medīji ES sankciju paketi un enerģētiskos triecienus pret Ukrainas infrastruktūru izvietoja vienā ziņu plūsmā, kontrastējot Eiropas stingrumu ar ASV neskaidrību.
Kur atspoguļojums atšķiras
Trampa nostāja un Kijivas un Kremļa nostāja par enerģētisko pamiru ir būtiski atšķirīgas. Tramps apgalvo, ka vienošanās ir panākta un ka abas puses tam piekrita, jo viņš tām tā teica. Kijiva norāda, ka netika iepriekš informēta par pamiru un uzzināja par to no sociālajiem tīkliem; Kremlis neapstiprina šādas vienošanās esamību un saka, ka sarunas vēl turpinās. Turklāt Tramps sākotnēji paziņoja, ka nav pārliecināts par pamira pārkāpumiem un ka ASV tos pārbaudīs, bet vēlāk apgalvoja, ka pārkāpumi bijuši no abām pusēm. Atšķirības ir arī jautājumā par Krievijas dīzeļdegvielas vienošanos: Tramps to raksturo kā domību "pārējai pasaulei", bet Zelenskis to nodēvējis par "negodīgu un neģīštu".
Konteksts
Tramps 11. oktobrī pēc telefonsarunas ar Putinu izsludināja enerģētisko pamiru, kuras laikā tika apspriestas arī Krievijas dīzeļdegvielas piegādes. Ne Kijiva, ne Kremlis publiski neapstiprināja šādas vienošanās esamību; Kremlis paziņoja, ka sarunas vēl turpinās. Ukraina paziņia, ka netika informēta par šo paziņojumu un uzzināja par to no sociālajiem tīkliem, tomēr Zelenskis sacīja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus Krievijas enerģētiskajai infrastruktūrai, ja Krievija darīs to pašu. Pēc Trampa 11. oktobra paziņojuma Krievijas triecieni pret Ukrainas enerģētisko infrastruktūru turpinājās: tika trieciena TEC-5 siltumelektrostacija Harkovā un Pisociha Harkivas apgabalā. 12. oktobrī Krievija trieciena vismaz sešiem Ukrainas enerģētiskajiem objektiem. Zelenskis publiski nosodī Krievijas dīzeļdegvielas eksporta atļcelišanu kā "negodīgu un neģīštu". 12. oktobrī ES ārlietu ministri noteica sankcijas gandrīda 1600 jaunām personām un organizācijām, kas saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, no kurām vairāk nekā puse saistīta ar ballistisko raķešu ražošanu.