Bulgārija gatavojas prezidenta vēlēšanām: prokrieviskā kandidāte Yotova ir vadībā
25. oktobrī Bulgārijā notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Pagaidu prezidente Iliana Yotova, bijusī premjerministra Rumena Radeva vietniece, sacentīsies ar bijušo proukrainisko premjerministru Andreju Gjurovu. Pēc aptaujām Yotova pārsvarā ir priekšgalā, un viņas uzvara varētu nostiprināt Radeva varu un vājināt Bulgārijas atbalstu ES sankcijām un Ukrainai.
Galvenais
- Bulgārijas prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notiks 25. oktobrī.
- Pagaidu prezidente Iliana Yotova kandidē kopā ar Kirilu Vilčevu.
- Bijušais proukrainiskais premjerministrs Andrejs Gjurovs kandidē kopā ar Georgi Kandevu.
- Socioloģiskās aptaujas liecina, ka Yotovas-Vilčeva pāris saņem 44–47%, bet Gjurova-Kandeva pāris 24–26% atbalstu.
- Pēc Alfa Research datiem, aptuveni 30% vēlētāju var mainīt savu izvēli vēlēšanu dienā.
- Rumen Radev pašlaik ieņem Bulgārijas premjerministra amatu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vēlēšanas notiek laikā, kad Bulgārijā ir iepriekš nepieredzēta varas koncentrācija Radeva rokās — viņš no prezidenta amata pārgājis uz premjerministra amatu, bet viņa sabiedrotie kontrolē likumdevēju. Yotovas uzvara nostiprinātu vadību, kas, pēc Ukrainai tuvo analītiķu domām, ir atteikusies atbalstīt sankcijas pret ar Krieviju saistītām personām un skeptiski izturas pret „gribas koalīciju" Ukrainas atbalstam. Gjurova uzvara, neraugoties uz to, ka ārpolitika, visticamāk, paliktu prorūsieta, varētu radīt prorietumu atsvaru Radeva autoritārajiem centieniem. Rezultāts ietekmēs Bulgārijas nostāju ES sankcijās, aizsardzības iepirkumos un atbalstā Ukrainai; avoti Bulgārijas rīcību raksturo kā lomu, ko agrāk spēlēja Ungārija Viktor Orbāna vadībā.
Kas notika
Bulgārija gatavojas prezidenta vēlēšanām, kuru pirmā kārta paredzēta 25. oktobrī. Pašreizējā pagaidu prezidente Iliana Yotova — bijusī Rumena Radeva vietniece — kandidē kopā ar Kirilu Vilčevu. Viņas galvenais konkurents ir bijušais proukrainiskais premjerministrs Andrejs Gjurovs, kurš kandidē kopā ar Georgi Kandevu. Pēc nesenām socioloģiskajām aptaujām Yotovas-Vilčeva pāris saņem 44–47% atbalstu, bet Gjurova-Kandeva pāris — 24–26%. Alfa Research dati liecina, ka aptuveni 30% vēlētāju izvēli var mainīt vēlēšanu dienā. Saskaņā ar pašreizējo scenāriju Yotova, visticamāk, uzvarēs vēlēšanas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Abi raksti ir skaidri Ukrainas analītiskā skatījumā, ko rakstījuši Ukrainas Prism Ārpolitikas padomes autori Serhijs Gerasimčuks un Volodimirs-Nazarijs Gavrišs. Tie vēlēšanas aplūko caur to ietekmi uz Ukrainas drošību un ES sankciju atbalstu, Yotovu un Radevu raksturojot kā „prorūsieta" un „gandrīz Kremļa sabiedrotos". Gjurovs pretstatā tiek raksturots kā „proukrainisks" kandidāts, un vēlēšanas tiek pasniegtas kā izvēle starp trajektoriju tuvāk vai tālāk no Kijivas interesēm.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo pretrunīgi par to, vai Bulgārijas ārlietu ministrs 15. jūlija Ukrainas-Dienvidaustrumeiropas formāta samitā parakstīja kopīgo deklarāciju par „gribas koalīciju": ziņojumi liecina, ka ministrs dokumentu parakstīja Kijivā, bet premjerministrs Radevs publiski apgalvoja, ka nekas nav parakstīts. Līdzīga situācija esot notikusi Ņujorkā septembrī — ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa esot norādījusi, ka Bulgārija pievienojās kopīgajam paziņojumam par solidaritāti ar Ukrainu pret Krieviju, bet Yotova vēlāk apgalvoja, ka viņa neko nav parakstījusi.
Konteksts
Bulgārija kopš 2021. gada piedzīvo atkārtotu politisko nestabilitāti un biežas ārkārtas vēlēšanas. 2026. gadā toreizējais prezidents Rumen Radevs priekšlaicīgi atkāpās no amata un vadīja jaunizveidoto "Progresīvo Bulgāriju", kas iegūstot 131 no 240 deputātu vietām aprīļa vēlēšanās, atvirzīja no varas GERB, DPS un PP-DB, izveidojot pirmo stabilo valdību pēc vairākiem gadiem, balstoties uz vienpartijas vairākumu. Radeva valdība pretojās ES sankcijām pret Patriarhu Kirilu un bijušo Lukoil vadītāju Vagitu Alekperovu, veicinot viņu izslēgšanu no sankciju paketes. Plānotās Rheinmetall pulvera un munīcijas rūpnīcas Bulgārijā tika samazinātas, atsaucoties uz budžeta ierobežojumiem, un Aizsardzības ministrija kopš vasaras meklē iespēju iegādāties MiG-29 un rezerves daļas padomju laika lidaparātriem, skaidri norādot, ka Bulgārijas gaisa telpas aizsardzība ir svarīgi nekā Ukrainas vajadzības.