Demokrāti pārņēmuši kontroli pār abām ASV Kongresa palātām
Pēc 2026. gada 3. novembra starpvēlēšanām Demokrātiskā partija ieguva kontroli pār ASV Kongresa Pārstāvju palātu un Senātu. Donalds Tramps atzinās rezultātus un paziņoja, що готовий strādāt ar demokrātiem, taču atgādināja par savu veto tiesībām. Priekšlaikus balotēšana vēl turpinājās, un demokrātiem trūkst divu trešdaļu balsu, kas nepieciešamas prezidenta veto atcēlšanai.
Galvenais
- ASV Kongresa starpvēlēšanas notika 2026. gada 3. novembrī.
- Demokrāti здобули щонайменше 54 no 100 vietām Senātā, kur vairākuma noteikšanai nepieciešamas 51.
- Demokrāti здобули щонайменше 228 no 435 vietām Pārstāvju palātā, kur vairākuma noteikšanai nepieciešamas 218.
- Demokrāti pārņēma senaatora vietas Kanzasā, Teksasā, Ohaio, Ziemeļkarolinā un Dienvidkarolinā.
- Tramps atzinās rezultātus un paziņoja, ka ir gatavs strādāt ar demokrātiem, bet atgādināja par veto tiesībām.
- Demokrātiem katrā palātā trūkst divu trešdaļu balsu, lai atceltu prezidenta veto.
- Jaunais Kongress sāks darbu 2027. gada 3. janvārī.
Kāpēc tas ir svarīgi
Kontroles pārlaidums tautai no republikāņiem demokrātiem var stiprināt centienus ASV Kongresā atbalstīt Ukrainu, NATO politiku un sankcijas pret Krieviju. Jaunā Kongresa uzraudzības funkcijas varētu paplašināties uz dzirdes, izmeklēšanām, dokumentu pieprasījumiem unliecībām, kas skar prezidentu un viņa administrāciju. Tomēr demokrātiem trūkst divu trešdaļu balsu, lai atceltu Trampa veto, tāpēc viņam saglabājas nozīmīgi likumdošanas un ārpolitikas svari. Vienlaikus Ukraina zaudēja vairākus pieredzējušos republikāņu atbalstītājus, tostarp Briānu Ficpatriku, Viktōriju Špartsu un citus kongresmenus ar izteiktu proukrainisku pozīciju.
Kas notika
2026. gada 3. novembrī ASV notika starpvēlēšanas, kurās tika izvelti visi 435 Pārstāvju palātas locekļi, 35 no 100 Senāta locekļiem un 36 štatu gubernatori. Demokrāti uzvarēja un pārņēma kontroli pār abām palātām. Priekšlaikus bija paziņoti vismaz 54 demokrātu vietas Senātā un vismaz 228 Pārstāvju palātā, taču balsu skaitīšana vēl turpinājās. Demokrāti ieguva senaatora mandātus Kanzasā, Teksasā, Ohaio, Ziemeļkarolinā un Dienvidkarolinā. Tramps atzinās rezultātus un paziņoja, ka grib strādāt ar demokrātiem, taču norādīja uz savām veto tiesībām un agrāk solīja bloķēt jaunā Kongresa lēmumus. Jaunais Kongress sāks darbu 2027. gada 3. janvārī.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji galvenokārt koncentrējas uz sekām jaunajam Kongresam. Daļa no tām gaida lielāku atbalstu Ukrainai, NATO stiprināšanu un spiedu uz Krieviju, taču vienlaikus norāda uz demokrātu iekšējām atšķirībām: centristi un liberāli parasti atbalsta Ukrainu, savukārt daži progresīvie un sociālistiskie demokrāti prioritizē ASV iekšējo politiku. Daudzi ukrajinskie mediji стаvirja jautājumu, vai kontroles maiņa ātri dos reālu papildinājumus, vai galvenokārt pastiprinās Trampa un Krievijas lomu kritiku. Nopietna uzmanība tiek pievērsta republikāņu un kongresmenu zaudējumiem, jo daži no viņiem bija pieredzējuši proukrainski advokāti.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Eiropas un starptautiskā sabiedrība reaģē ar piesietīgu optimismu. Eiropas Parlamenta vicepriekšvēžte Kriesteina Šaldemøze uzskatīja rezultātus par pārsteidzošiem un pauda, ka tie varēs veicināt Ukrainas atbalstu, zaļo pāreju un Eiropas Savienības pozīcijas. Lietuvas un Norvēģijas ārpolitikas vadītāji uzskatīja, ka rezultāti ir svarīgs ASV demokrātijas sasniegums un varētu stimulēt diskusijas par Ukrainu un Krievijas politiku. Starptautiskais raksturojums vienlaikus uzsver, ka demokrātu mandātam ir skaidras robežas, jo trūkst balsu prezidenta veto atcēlšanai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Priekšlaikus publicētie Pārstāvju palātas skaitli atšķiras: viens aprēķins norādīja 224 demokrātu un 134 republikāņu vietas, bet cits — 228 demokrātu, 139 republikāņu un 70 vēl neatrisinātas races. Arī Briāna Ficpatrika zaudējumu daži avoti atzīst kā CNN prognozi, citi — kā apstiprinātu rezultātu.
Konteksts
Vēlēšanās tika izvelti visi 435 Pārstāvju palātas mandati, 35 no 100 Senāta mandati un gubernatoru amati 36 štatos. Tramps septembrī parakstīja sankciju likumu pret Krieviju, kas arī paredz nodevas valstīm, kas iegādājas Krievijas energoresursus, un 16. oktobrī atlika dažu ierobežojumu piemērošanu, norādot uz iespējamo ietekmi uz mieras sarunām. ASV prezidents saglabā ievērojamu ārpolitikas un izpildes varu, savukārt Kongress kontrolē apstiprinājumus, budžetu un līdzekļu piešķīrumus, kas var radīt spiedienu uz administrāciju pat bez tiesībām atcelt veto.