Eiropas Komisija iekļauj Latvijas kaimiņvalstīs ES paplašināšanās progresā starp četrām ātrākajām
Eiropas Komisijas 2026. gada ES paplašināšanās paketі novērtē desmit kandidātvalstu progresu. Ukraina tika ierindota četru valstu grupā, kas demonstrē lielāko progresu, taču Eiropas Komisija uzsvērda, ka bezākāku pretkorupcijas un tiesu reformu īstenošanas uzņemtajām valstīm un dalībvalstu piekrišanai 2027. gadā būtu iespējams slēgt vismaz septiņus sarunu nodaļas.
Galvenais
- Eiropas Komisija 2026. gada 4. novembrī prezentēja Enlargement Package 2026 desmit ES kandidātvalstu progresu novērtējumu.
- Ukraina, Moldova, Melnkalne un Albānija iekļautas četru valstu grupā, kas uzrāda lielāko progresu ES integrācijā.
- Ukraina un Moldova ir atvērušas pa četiem no sešiem sarunu kopu, bet Ukraina vēl nav slēgusi nevienu sarunu nodaļu.
- Eiropas Komisija sagaida, ka 2027. gada pirmajā pusē Ukaina varēs izpildīt starpposma kritērijus tiesīburulejuma jomā.
- Pēc Eiropas Komisijas pozitīva novērtējuma par 23. un 24. nodaļu starpposma kritērijiem lēmumu par to aizvēršanu stās ES dalībvalstis.
- Eiropas Komisija prognozē uzlabotu ES dalības gatavības novērtējumus desmit Ukraina sarunu nodaļās.
- Ukrainas vēlme pabeigt pievienoties ES 2027.–2028. gadā vai agrāk ir politisks mērķis, nevis fiksēts grafiks.
Kāpēc tas ir svarīgi
Eiropas Komisijas novērtējums vidēji uzrāda ievērojamu reformu progresu, taču nenozīmē, ka Ukraina jau ir pabeidzusi dalībai ES nepieciešamās reformas. Tiesu, pretkorupcijas, pamattiesību, tiesaizsardzības un drošības jomas progress ir būtisks, lai sāktu sarunu nodaļu slēgšanu. Potenciālais 2027. gada mērķis slēgt vismaz septiņas nodaļas ir atkarīgs no reformu īstenošanas, starpposma kritēriju novērtējuma un ES dalībvalstu piekrišanas.
Kas notika
Eiropаська Комісія 4. novembrī prezentēja ikgadējo ES paplašināšanās dokumentu paketi, kas novērtē desmit kandidātvalstu progresu. Ukraina tika ierindota starp četrām valstīm ar lielāko progresu, un komisija novērtēja tās labo rezultātu valsts pārvaldes reformā, ekonomikas konkurētspējā, digitālajā transformācijā, finanšu pakalpojumos, muitas jomā, enerģētikā, lauksaimniecībā, zinātnē un izglītībā. Vienlaikus Brīssella uzsvērda, ka Ukrainai jāātrina tiesu un pretkorupcijas reformas un jāizpilda tiesīburulejuma ceļveža saistības.
Ukraina un Moldova ir atvērušas pa četiem no sešiem sarunu kopu, bet Ukraina vēl nav slēgusi nevienu no 35 sarunu nodaļām. Eiropas Komisijas progress novērtējumā cer uz uzlabojumiem desmit nodaļās, tostarp 23. nodaļā par tiesu varu un pamattiesībām un 24. nodaļā par tiesaizsardzību, brīvību un drošību. Nodaļu sākuma slēgšanai nepieciešami starpposma kritēriju izpilde un pozitīvs Eiropas Komisijas novērtējums par šo kritēriju izpildi; pēc tam lēmumu pieņem ES dalībvalstis. Eiropas Komisijas plāns ir pirmajā pusē 2027. gadā iesniegt padomei novērtējumu par starpposma kritēriju izpildi, ja reformas tiks paātrinātas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņu mediji uzsver, ka Ukraina iekļauta ES paplašināšanās līderu rindā un demonstrē progresu ekonomiskajā, digitālajā, institūcjonālajā un nozaru reformās. Īpaši tiek izcelts iespējamais 2027. gada sasniegums — vismaz septiņu sarunu nodaļu slēgšana — kā arī Ukrainas mērķis pabeigt sarunas 2027.–2028. gadā vai agrāk.报道ī arī pievērš uzmanību vēl ne paveiktajām tiesu, pretkorupcijas un tiesīburulejuma reformām un dalībvalstu piekrišanas nepieciešamībai nodaļu slēgšanai.