Financial Times
Financial Times ir britu laikraksts, kas koncentrējas uz biznesa un ekonomikas ziņām, dibināts 1888. gadā Londonā. To izdod Financial Times Ltd, un to uzskata par vienu no ietekmīgākajiem pasaules izdevumiem finanšu, biznesa un starptautisko lietu jomā.
-
ASV prokuratūra apsūdz Igoru D’ju par Palantir Technologies darbinieku novērošanu
ASV iestādes ir izvirzīju četras apsūdzības pret Krievijas pilsoni Ihoru D’ju, який за тīrības apsūdzībām darbojās par Krievijas valdību un novēroja Palantir Technologies darbiniekus. Lietā, kas saistīta ar uzņēmuma atbalstu Ukrainai, tāpat tiktu apsūdzēts par darbinieku sekošanā un izmantošanu viltojot personiskos dokumentus. D’jskopš 2. novembra atrodas federālā cietumnā, un nākamā tiesas sēde ir nozīmēta 24. novembrī.
-
Elons Masks apsūdz Zelenskiju par nepatiesāmām ziņojumiem par Starshield ierobežojumiem
18. novembrī jaunā žurnāla „The New York Times” DealBook samitā Ilons Masks apsūdzēja Volodymyra Zelenskipu par nepatiesāmām ziņojumiem par Ukrainas piekļuvi militārajai satelītsistēmai Starshield. Masks apgalvoja, ka SpaceX nav iesaistīta ierobežojumu izraisīšanā un ka komerciālo Starlink nevar izmantot uzbrukuma operācijās. Viņš arī uzskatīja, ka Starlink ir jūtīgs un ka tā izslēgšana nogāztu Ukrainas frontu.
-
ES Komisijas Eiropā iesniedz jaunu 45 miljardu eiro atbalsta mehānismu Ukrainai
Eiropas Komisijā 18. novembrī iesniedza likumdošanas piedāvājumus par līdz pat 45 miljardiem eiro koordinēta atbalsta instrumenta Ukrainai 2027. gadam. No summas 25 miljardi eiro paredzēti aizsardzībai un 20 miljardi eiro budžeta atbalstam. Piedāvājums joprojām gaida Eiropas Parlamenta un ES Padomes apstiprinājumu.
-
Stubs uzsaka Eiropas līderiem tieši sarunāties ar Putinu
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs aicināja Eiropas līderus tieši runāt ar Kremli, nevis nodot atbildību par Krievijas sarunām ASV. Viņš uzskata, ka Eiropai jāievēro kopēja pozīcija, taču galīgā mierāgo nolīguma panākšanai nepieciešama Putīna piekrišana.
-
Tramps: nezinu par Starlink ierobežojumiem Ukrainā
ASV prezidents Donalds Tramps 16. novembrī apgalvoja, kaid nav dzirdējis par ziņojumiem par Starlink un Starshield ierobežojumiem Ukrainā. Ukraiņas oficiālie joprojām apstiprina, ka ierobežojumi joprojām iedarbojas, savukārt Pentagons un SpaceX nav skaidrojuši to iemeslus. Paziņojumi liek, ka ierobežojumi ir radījuši reālas operatīvās sekas ukraiņu pretgaisa aizsardzībai.
-
Ukrainā atkārtoti ierobežota Starshield darbība, kas traucē Krievijas dronuinterceptēšanu
Ukrainas spēki vairākas dienas konstatējuju no jaunas radušās Starshield, SpaceX militārā Starlink pakalpojuma, darbības traucējumus visā frontes līnijā un okupētajā Ukrainas teritorijā. Lielākā ātruma ir ierobežota līdz 161 km/h, kas, pēc Ukrainas bruņotie spēku novērtējuma, ir sistēmisks ierobežojums, nevis nejauka kļūda. Tas apgrūtina Krievijas reaktīvo dronuinterceptēšanu un saistību uzturēšanu ar helikopteriem un bezpilotajieminterceptoriem.
-
Ukraina un Danija izstrādā dronu konvojus kompāniju eskortēšanai Melnajā jūrā
Ukraina kopā ar Daniju un citiem partneriem izstrādā konvojus, kas ar dažādu veidu droniem palīdzētu eskortēt kuģus Melnajā jūrā. Projekta mērķis ir відновиet tirdznieciskos pārvadumus, aizsargāt laivu un jūrnieku drošību un atbalstīt Ukrainas eksportu. Fons ir jūras tirdzniecības krizis: reģionā krītas apstrādāto kuģu skaits, aug apdrošināšanas izmaksas un Krievijas uzbrukumu skaits.
-
Lielbritānija vēlas paplašināt tiešās saziņas kanālus ar Krieviju
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Vesa Strītings norādīja, ka Londonam ir nepieciešami papildu tiešās saziņas kanāli ar Krieviju, tostarp starp bruņotajiem spēkiem, lai samazinātu aprēķināšanas risku. Viņš savu ieinteresēto par britu vēstniecību Maskavā nodeva kā svarīgu saziņas kanālu, savukārt Eiropas politiķi turpina diskutēt par sankcijām, pārrunām ar Kremli un Austumeiropas drošības interesēm.
-
ES līderi strīdējas par ES budžeta un finansējuma Ukrainai sasaisti
Vācijas kanclers Frīdrihs Merca (Friedrich Merz) piedāvāja ES 2028.–2034. gada budžeta apstiprināšanu saistīt ar visu dalībvalstu apņemšanos finansēt Ukrainu. Slovākijas premjers Roberts Fico (Robert Fico) to nosaucīja par šantažu, paziņoja, ka Slovākija nepiedalīsies jaunā 70 miljardu eiro paketē un в机箱ите savo veto tiesības. Čehijas un Ungārijas prem’eri kritizēja arī šo pievienojumu, bet atšķirīgi to novērtēja.
-
Krievijas spēki izmanto mākslīgā intelekta video, lai demonstrētu neeksistējošu kontroli pār Ukrainas pilsētām
Krievijas militārie spēki un prokremļa blogeri ir izmantojuši mākslīgā intelekta palīdzībā izveidotus vai rediģētus video, laibūtu parādītu, ka viņi kontrolē tās Ukrainas apdzīvotās vietas, kurās patiesībā neuzturas. ISW identificējis 35 tādus videoklipus, tostarp klipus par Doro poliļu un Biļu Kolodiazu. Krievijas Mīnbrīne un valsts mediji daļu šo materiālu izplatīja, neskatoties uz redzējamām manipulācijas pazīmēm.
-
Eiropas vadītāji aiztin stingrāku reakciju uz Krievijas hibrīdajām darbībām
Eiropas vadītāji aicina uzstātītīgāku un kopēju reakciju uz Krievijas hibrīdajām darbībām, vienlaikus turpinot atbalstīt Ukrainu un посилюjot spiedienu uz Maskavu. Igaunijas amatnieki šīs atkārtotās darbības nodaļina kā valsts terrorismu, nevis parastus hibrīdincidentus, un uzsver, ka Krievija pārbauda Eiropas noturīgumu.
-
Mērcs draud bloķēt ES budžetu, ja dalībvalstis neatbalstīs Ukrainu
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs brīdinājis, ka Vācija bloķēs ES nākamā septiņu gadu budžetu 2028.–2034. gadam, ja visas dalībvalstis nepievienosies Ukrainas finansēšanai no 2027. gada. Viņš savu pozīciju izteica vēstulē Eiropas Padomes prezidentam Antōniou Kostai, kurš jautāja ES valstu kopīgiem lēmumiem par Ukrainas finansēšanu.
-
ASV piedāvā jaunu Eiropas drošības arhitektūru ar Krievijas dalību, Eiropas bažinās aug
ASV administrācija piedāvājusi iekļaut jaunu Eiropas un Krievijas drošības arhitektūru Krievijas–Ukrainas kara izbeigšanas plānošanā. Priekšlikums izraisījis skepticismu Eiropas galvaspilsētās, savukārt Volodimirs Zeļenskis brīdina, ka vispirms jāiztrie par kara beigām un Ukrainas drošības garantijām.
-
Krievija piegādāja Irānai 90 LMUR raķeņu palaišanas sistēmas, taču piegāde nav apstiprināta
Krievijas aizsardzības dokumenti liecina, ka Krievija piekritusi piegādāt Irānai 90 APL-L palaišanas sistēmas krievisko kokeru LMUR raketei. Tomēr dokumenti neapstiprina, vai sistēmas patiešām tika piegādātas. Pasūtījums bija ieplānots 2024.–2025. gadam, un tā izpilde ir daļēji no dokumentiem secināma.
-
Mariupoles okupācijas administrācija nodevusi 20 dzīvokļu Krievijas federālajai īpašumam
Mariupoles pilsētas padome paziņojusi, ka okupācijas administrācija bez atlīdzības nodevusi 20 pašvaldības dzīvokļus Krievijas federālajai īpašumam, nevis atgriezusi tos vietējiem iedzīvotājiem. Dzīvokļi tika atzīti par „bez saimniekiem”, pamatojoties uz ne-legitīmu tiesu lēmumiem, lai gan tie piederēja pilsētnikam, яких змусили залишитити місто через російську блокаду й окупацію.
-
Ukraina plāno paplašināt tālāko darbības spēriju un palielināt dziļo operāciju vienīku skaitu
Ukraina plāno paplašināt tās tālāko ražoju un rakešu iespējas, lai precīzētu Krievijas teritoriju, kā arī palielināt to vienīku skaitu, kas veic dziļās operācijas. Pēc prezidenta Volodimira Zeļenskja paziņojuma tiks izstrādāti šādu operāciju prioritātie virzieni, balstoties uz Ukraiņas drošības dienesta, tās Centra speciālo operāciju “Alfa”, izpētes iestāžu un citu aizsardzības spēku resursiem.
-
Norveģijas premjers cenr Pūtina veicotajā sarunā ar Eiropas līderiem par vēsturi
Norveģijas premjers Jonas Gahr Støre noliedza Financial Times ziņojumu, ka Vladimir Putins gandrīz visu 27. oktobra telefonsarunu ar Støre un Somijas prezidentu Aleksandru Stubbu veltīja viduslaiku slāvu vēstures lekcijai. Viņš sacīja, ka runātāju laiks tika sadalīts aptuveni vienādi un Putins pēc lūguma aprakstīja savu skaidrojumu par notikumiem kopš 2014. gada. Saruna стосувала деескалації, garantijām drošībai, ugrainskuma infrastruktūrai, graudu pārvadājumiem un iespējamai gūstu apmaiņai.
-
Somijas un Norvēģijas līderi telefoniski sarunājās ar Putinu par karu Ukrainā
Somijas prezidents Aleksandrs Stubbs un Norvēģijas premjers Jonas Gars Støre 27. oktobrī pa tālruni sarunājās ar Kremļa vadītāju Volodimiru Putinu par Krievijas karu pret Ukrainu. Pēc sarunas viņi paziņoja, ka, viņu vērtējumā, Krievija esot nopietni gatava tripusēju pārrunu grupu sanāksmei Abū Dabi. Saruna notika pēc tam, kad abi līderi bija pārrunājušies ar Volodimiru Zelenskim par plānotās sanāksmes tēmu, un tā ilga 90 minūtes, nevis ieplānotās 20.
-
Trīs marīmie bezpilotnieki nogremdē konteinerkuģi Black Sea, 18 jūrinieku glābti
Trīs marīmie bezpilotnieki 2026. gada 28. oktobrī uzbruka konteinerkuģim CONTSHIP JET Bulgārijas ekonomiskajā zonā Black Sea. Visi 18 apkalpes locekļi tika evakuēti bez upuriem un savainojumiem, bet kuģis nogrima naktī uz 29. oktobri.
-
Oļeškos sāk lokālu ugunspriešanas pauzi humānistiskās misijas vajadzībām
Ukraina un Krievija 27. oktobrī 03:00 pēc Kijeva laika ieviesa ugunspriešanas pauzi Oļeškos un ar to saistītajās teritorijās, lai varētu atsūtīt humānistisko palīdzību un evakuēt iedzīvotājus. Paziņojumā paredzēta pārtikas, tīrā ūdens, medikamentu un ārstu piegāde, kā arī iespēja bezpiešāk atstāt pilsētu. Līdz rīta 29. oktobrim notika maršrutu atīnošana un pārkāpumu nebija reģistrēti.