Financial Times
Financial Times ir britu laikraksts, kas koncentrējas uz biznesa un ekonomikas ziņām, dibināts 1888. gadā Londonā. To izdod Financial Times Ltd, un to uzskata par vienu no ietekmīgākajiem pasaules izdevumiem finanšu, biznesa un starptautisko lietu jomā.
-
Ukraina un Krievija sāk humāno pārtraukumu Oļešku apkārt
Ukraina un Krievija 27. oktobrī sāka ierobežotu humāno pārtraukumu Krievijas okupētajā Oļešku pilsētā un noteiktās blakus esošajās teritorijās. Pasākums bija jāļauj piegādāt pārtiku un medikamentus, atbrīvot ceļus no minām un sagatavot drošu koridoru civiliedzīvotāju evakuācijai. Līdz 17:30 nebija reģistrēti pārtraukuma pārkāpumi.
-
Somu un norvēģu līderi sarunājās ar Putinu par Ukrainas kara beigām
Somu prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Joņass Gārs Stjore 27. oktobrī no Helsinkiņiem savā iniciatīvā sarunājās ar Krievijas prezidentu Vladimīru Putinu par karu pret Ukrainu un sagatavošanos trīspusejām sarunām Abu Dabī. Zvanījums tika saskaņots ar Ukrainu, kura signāli par deeskalāciju tika nodoti Putinam. Sarunas turpinājās 20. oktobra Oslo sanāksmes diskusijas un показали, ka pozīcijas par kara beigām joprojām stipri atšķiras.
-
Melnā jūra kļūst par pasaules bīstamāko kravas kuģošanas maršrutu
2026. gadā Melnajā jūrā uzbrukti vairāk nekā 570 kuģi, un šo uzbrukumu rezultātā gāju bojā vismaz 40 jūrnieku. Reģions tagad ir bīstamāks par Persiešo līcumu gan pēc uzbrukumu skaita, gan загиблих jūrnieku skaita. Pieaugo apdraudējuma apdrošināšanas izmaksas, kuģu īpašnieki izvairās no reisēm, un lielā Odesas portu satiksme strauji kļūst mazāka.
-
23 ASV Kongresa locekļi vēlas, lai Tramps lūdz Masku atļaut Ukrainai izmantot Starlink pret Krievijas raķešu iešaujamajiem
Dvopārtijas grupa ASV Tautas pārstāvju palātas locekļi, ko vadīja Džoilsons, nosūtīja Donalda Trampa aicinājumu lūgt Īlonam Maskam надать Ukraine access to Starlink on Russian territory to locate and strike missile launch sites. The appeal followed SpaceX's introduction of speed restrictions on the Starshield military package used by Ukrainian forces, which disrupted communications and drone operations. Responsibility for the restriction remains disputed among Elon Musk, the White House, and the Pentagon.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Venss paziņo, ka Ukraina nav jāuzņem NATO un jāpārtrauc uzbrukumi Krievijas enerģētikas objektiem
ASV viceprezidents Dž. D. Venss intervijā 2WAY TONIGHT paziņoja, ka Ukraina ir ASV partnere "noteiktā ziņā", taču starp abām valstīm nav formālas alianses. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nav un arī nedrīkst kļūt par NATO dalībvalsti, un aicināja to pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpniecības un enerģētikas infrastruktūras objektiem, kas viņa vērtējumā paaugstina degvielas cenas amerikāņiem. Paziņojumi nāk saasinājuma fonā starp Vašingtonu un Kijivu par ieroču piegādēm, izlūkošanas informācijas apmaiņu un Krievijas sankcijām.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
Ukrainas droni naktī uz 18. oktobri masveidā uzbruka Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam
Naktī uz 18. oktobri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem veica plaša mēroga uzbrukumu Sanktpēterburgai un Ļeņingradas apgabalam Krievijā. Tika trāpīts naftas terminālim, degvielas bāzei, sociālā tīkla VKontakte datu centram, loģistikas centra noliktavai un vienam no Ziemeļu galvenās ātrgaitas šosejas (ZSD) vanttila tiltiem. Uzbrukumā gāja bojā vismaz viens cilvēks un vairāki tika ievainoti, tika traucēta elektroapgāde un ierobežota Pulkovas lidostas darbība.
-
Zelenskis: Krievija pēc Trampa «energo pamiera» pieteikuma 76 reizes uzbrukusi Ukrainas enerģētikai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 18. oktobrī paziņoja, ka kopš ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobra «energo pamiera» pieteikuma Krievija 76 reizes mērķtiecīgi uzbrukusi Ukrainas enerģētikas un naftas un gāzes infrastruktūrai. Naktī uz 17. oktobri Krievijas spēki trāpīja apakšstacijām Vinnicas, Žitomiras, Hmeļnickas un Odesas apgabalos, atstājot bez elektrības desmitiem tūkstošu ģimeņu; uzbrukumos dzīvojamajām mājām gāja bojā divi cilvēki, ievainoti 12, tostarp divi bērni. Maskava nav apstiprinājusi Trampa pamiera pieteikumu.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.
-
Zelenskis: Ukrainas aviācija notriec 55–60% Krievijas reaktīvo dronu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. oktobrī žurnālistiem paziņoja, ka Ukrainas aviācija šobrīd notriec 55–60% Krievijas reaktīvo „Shahed” tipa dronu. Viņš norādīja, ka efektivitāte pieaugusi, pateicoties palielinātām 20 mm munīcijas piegādēm F-16 iznīcinātājiem, un pavēstīja par jauniem partneru un Ukrainas aizsardzības rūpniecības risinājumiem, tostarp lētām rakešu sistēmām un turbām.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
ASV ierobežoja Starshield satelītu darbību Ukrainas bruņotajiem spēkiem; Tramps noliedz savu iesaisti
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX vienpusēji ierobežoja Starshield termināļu ātrumu Ukrainas aizsardzības spēkiem — savienojums zuda, pārsniedzot aptuveni 160 km/h, un tas notika lielas Krievijas uzbrukuma laikā. Reuters, atsaucoties uz diviem ASV un vienam Rietumu amatpersonai, ziņoja, ka rīkojums nācis no Baltā nama; The Telegraph, atsaucoties uz četriem avotiem, rakstīja, ka ierobežojumu Trampam ieteicis Īlons Masks. Tramps publiski noraidīja abu iesaisti. Līdz 15. oktobrim darbība kustībā tika daļēji atjaunota, taču Zelenskis 16. oktobrī Briselē teica, ka iepriekšējais ātrums vēl nav pilnībā atgriezts.
-
Krievija sākusi plaša mēroga uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas objektiem; Gerasimovs ziņo Putinam
2026. gada 16. oktobrī Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņoja Vladimiram Putinam, ka Krievijas armija sākusi īpaši plānotu masveida uzbrukumu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 17. oktobra rītā uzbrukumi skāruši vairāk nekā 15 svarīgus elektroenerģijas ražošanas un pārvades objektus vismaz 10 apgabalos, tostarp Vinnicas, Volīnas, Doņeckas, Zaporižjas, Žitomiras, Odesas, Rivnes, Ternopiļas, Hmeļņickas un Harkivas apgabalā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturoja kā vienu no lielākajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sistēmai, izmantojot vairāk nekā 320 «Shahed» tipa trieciendronu, kā arī kruīza un ballistiskās raķetes.
-
Zelenskis Briselē: Baabišs nosoda Trampa vienošanos ar Putinu kā «plauciņu» Eiropai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Krievijas diktators Putins nevēlas reālas miera sarunas, bet gan «spēlējas ar vārdiem». Samita fonā žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa lomas maiņu — no Ukrainas un Krievijas starpnieka uz cilvēku, kurš slēdz darījumus ar krieviem.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
Zelenskis atbild uz Le Pen solījumu pārtraukt Francijas finansējumu Ukrainai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ar Financial Times atbildēja uz Francijas galēji labējās prezidenta kandidātes Marinas Le Pen paziņojumu, ka, nākot pie varas, viņa pārtrauks Francijas finansējumu Ukrainai. Zelenskis uzsvēra, ka sadarbība ar Ukrainu ir abpusēji izdevīga un ka Francijas rūpniecība var gūt labumu no kopīgas ražošanas un Ukrainas kaujas pieredzes. Le Pen pašlaik ar ievērojamu pārsvaru vada aptaujas pirms 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanām.
-
Barro: divas trešdaļas Ukrainas izlūkinformācijas tagad nāk no Eiropas
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro intervijā France Inter 15. oktobrī paziņoja, ka divas trešdaļas izlūkdatu, ko pašlaik saņem Ukraina, nāk no Eiropas valstīm, tostarp Francijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropa jau sen sniedz lielāko daļu atbalsta Ukrainai un izdara lielāko spiedienu uz Krieviju, kā arī aicināja eiropiešus nepadoties Krievijas propagandai.