Financial Times
Financial Times ir britu laikraksts, kas koncentrējas uz biznesa un ekonomikas ziņām, dibināts 1888. gadā Londonā. To izdod Financial Times Ltd, un to uzskata par vienu no ietekmīgākajiem pasaules izdevumiem finanšu, biznesa un starptautisko lietu jomā.
-
Zelenskis atsakās atkāpties: "Mana atbildība"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā žurnālistam Pīrsam Morganam paziņojis, ka neplāno atkāpties no amata. Viņš uzsvēra, ka viņa nomaiņa ir Ukrainas tautas, nevis Donalda Trampa, Īlona Maska vai kāda cita lēmums, un ka vēlēšanu rīkošana kara un nepārtraukto Krievijas uzbrukumu apstākļos nav iespējama.
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Le Pen: ja kļūšu par prezidenti, samazināšu ES budžetu un atsakšu atbalstīt Ukrainu
Intervijā ar Financial Times Francijas galēji labējā politiķe Marīna Lepena paziņojusi, ka, nākot pie varas, viņa ir gatava strauji samazināt ES budžetu un Briseles pilnvaras, atteikt Francijas atbalstu ES finansējumam Ukrainai un izbeigt divpusējo palīdzību Kijivai, izņemot ierobežotu operatīvo atbalstu un Ukrainas karavīru apmācību. Viņa arī nostiprinājusi pretestību Ukrainas iestājai ES un aicinājusi rīkot «lielo miera konferenci» kara diplomātiskai noregulēšanai.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Syrskis BBC intervijā aizstāv Kurskas operāciju un skaidrojis domstarpības ar Fedorovu
Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oļeksandrs Syrskis devis pirmo plašo interviju kopš atbrīvošanas no amata jūlijā. BBC intervijā viņš raksturoja Kurskas operāciju kā veiksmīgu manevri, sacīja, ka nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, vai Ukraina uzvar vai zaudē karā, un detalizēti izklāstīja domstarpības ar toreizējo aizsardzības ministru Mikoļaju Fedorovu par ieroču un aprīkojuma iepirkumu.
-
Polijas prezidents apsūdz premjerministru Tusku Krievijas draudu pārspīlēšanā politisku iemeslu dēļ
Polijas prezidents Karols Navrocikis intervijā laikrakstam Rzeczpospolita apgalvoja, ka Krievijas draudu līmenis pēdējo sešu mēnešu laikā būtiski nav mainījies, un apsūdza premjerministru Donaldu Tusku — nesaucot vārdu, bet skaidri saprotamu kā «noteiktu politiķi» — ka tas izmanto Krievijas draudu personīgajam politiskajam ieguvumam. Tusks sociālajā tīklā X atbildēja, pateicoties Navrocikim par «godīgumu» un norādot uz citiem riskiem, kurus prezidents ignorē. Domstarpības izvērtās par to, vai Tuska publiskie brīdinājumi ir atbildīga gatavošanās vai politiska bailēs iekļaušana.
-
Sikorski aicina NATO sagatavot atbildi uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā
Polijas ārlietu ministrs Radostavs Sikorskis intervijā Financial Times sacīja, ka NATO valstīm jāsagatavo izlēmīga atbilde uz iespējamiem nāvējošiem Krievijas hibrīduzbrukumiem Eiropā. Viņš aicināja Eiropas sabiedrotos slēgt Krievijas konsulātus, ierobežot Krievijas diplomātu kustību, ieviest biometrisko pasu prasību visiem Krievijas pilsoņiem, kas ieceļo ES, un samazināt Krievijas tūristu vīzu skaitu. Sikorskis uzsvēra, ka nav iepriekš saskaņotas definīcijas tam, kas uzskatāms par pārrobežu uzbrukumu, un ka NATO būs jālemj, kad Krievija būs pārkāpusi robežu.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Zelenskis: Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētiku
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 11. oktobrī, paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija savukārt pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem. Viņš uzsvēra, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un ar reālām garantijām. Paziņojums nāca tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju, par kuru Zelenskis sacīja, ka uzzinājis kā par ziņu. Tajā pašā dienā Krievija turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikai, tostarp triecienu TEC-5 Harkivā.
-
Trampa administrācija draud pārtraukt PURL programmu un izlūkošanas apmaiņu ar Ukrainu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud apturēt NATO koordinēto PURL mehānismu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāti amerikāņu ieroči, un izbeigt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepārtrauks tāla darbības triecienus pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Vienlaikus Tramps svētdien sociālajā tīklā Truth Social izziņoja tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju — par ko Kijiva un Eiropas partneri apgalvo, ka nav tikuši informēti un ko Krievija nav ievērojusi, turpinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp TEC-5 Harkivā.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Sikorskis: Polijas vēstniecība Maskavā ziņo par degvielas trūkumu
Polijas ārlietu ministrs Radošsavs Sikorskis 10. oktobrī sociālajā tīklā X paziņoja, ka Polijas vēstniecība Krievijā fiksē degvielas deficītu pat Maskavā. Ieraksts parādījās dienu pēc ASV prezidenta Trampa un Krievijas diktatora Putina vienošanās par lielām Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm pasaules tirgiem, un tajā Sikorskis vaicāja, no kurienes ņemsies Krievijas dīzeļdegvielas eksporta pārpalikumi, ņemot vērā Ukrainas triecienu radītos bojājumus Krievijas naftas pārstrādes jaudā.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
Eiropas Komisija piedāvā būtiski ierobežot Ukrainas pieeju ES lauksaimniecības tirgum un subsīdijām pat pēc uzņemšanas
Eiropas Komisija 6. oktobrī pieņēma dokumentu kopumu par ES paplašināšanās reformu, kurā piedāvāts pat pēc Ukrainas uzņemšanas ES ievērojami ierobežot tās pieeju ES lauksaimniecības tirgum un Vienotās lauksaimniecības politikas (CAP) subsīdijām. Ieceres mērķis ir mazināt Polijas, Francijas un Itālijas bažas par konkurenci ar Ukrainas graudu un eļļas augu ražošanu. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysockis paziņojis, ka Ukraina nevar piekrist pastāvīgiem ierobežojumiem, bet ir gatava pārejas periodam ar skaidru beigu datumu.
-
ES var nākamnedēļ atvērt divus jaunus iestāšanās sarunu klasterus Ukrainai un Moldovai
ES Paplašināšanās komisāre Marta Kos 5. oktobrī paziņoja, ka nākamnedēļ starpvaldību konferencē Luksemburgā varētu tikt atvērti nākamie divi iestāšanās sarunu klasteri — «Iekšējais tirgus» un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» — Ukrainai un Moldovai. Nosacījums ir Ukrainas Augstākās Radas pieņemts likumprojekts par minoritāšu izglītību, ko pieprasa Ungārija. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs ir norādījis diplomātiem nebloķēt šo procedūras soli.
-
NATO gatavo «Uzvaras teoriju» — stratēģiju ātrai atvairīšanai pret Krievijas uzbrukumu austrumu flangam
NATO Augstākais sabiedrotais komandieris Eiropā ģenerālis Aleksuss Grinkevičs izstrādā stratēģijas dokumentu ar nosaukumu «Theory of Victory», kurā aprakstīts, kā alianse ātri atvairītu iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO austrumu flangam, izmantojot dronus, mazapkalpes sistēmas un mākslīgo intelektu. Dokumentu plānots prezentēt 12. oktobrī Polijā. Pēc Grinkeviča preses sekretāra teiktā, alianses mērķis ir saglabāt NATO pārsvaru un atturēt agresiju.
-
Zelenskis: Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; FP-9 būs gatavs šoruden
Intervijā aģentūrai Reuters Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina pastiprinās triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, reaģējot uz jaunu Krievijas gaisa uzbrukumu kampaņu, kuras mērķis, pēc viņa teiktā, ir piespiest cilvēkus pamest Kijevu un citas pilsētas. Zelenskis atsaucās uz Ukrainas specdienestu iegūtiem dokumentiem, kas liecina par Putina apstiprinātu "jaunu doktrīnu" ar plašāku civilo mērķu sarakstu pirms ziemas. Viņš arī pavēstīja, ka šonedēļ pirmo reizi kaujas apstākļos izmantots iekšzemes ballistiskais raķete FP-7, bet garā darbības rādiusa FP-9, ko ražo Fire Point un, pēc uzņēmuma teiktā, spēj sasniegt Maskavu, būs gatavs šoruden.
-
Ņujorkas Laiks publicē dokumentu par Krievijas plānu iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu
The New York Times publicēja sīkāku informāciju par dokumentu, ko Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals pirms divām nedēļām Parīzē iesniedza Eiropas partneriem. Dokuments apraksta trīs posmu Krievijas triecienu kampaņu ar līdz 1000 raķetēm, droniem un bumbām, kuras mērķis ir iznīcināt Ukrainas enerģētikas sistēmu un atslēgt lielākās pilsētas no elektrības, siltuma un ūdens. NYT atzīmēja, ka nevarēja neatkarīgi pārbaudīt dokumenta autentiskumu.
-
ASV Finanšu ministrija noteikusi jaunas sankcijas Krievijas finanšu tīklam A7
ASV Finanšu ministrija 1. oktobrī noteikusi jaunas sankcijas Krievijas finanšu kompānijai A7, to pieskaitot sankciju sarakstam un atzīstot par nopietnu transnacionālu noziedzīgu organizāciju. Pasākumi ietilpst operācijā «Ekonomiskais izstumtais» (Economic Outcast), kuras mērķis ir Irānas izolēšana. A7 tīklu, kura apjoms aptuveni atbilst 13% no Krievijas 2025. gada ārējās tirdzniecības apgrozījuma, izmantojis Irānas Revolucionāro gvardu korpuss un Krievija, lai apietu sankcijas.