Financial Times
Financial Times ir britu laikraksts, kas koncentrējas uz biznesa un ekonomikas ziņām, dibināts 1888. gadā Londonā. To izdod Financial Times Ltd, un to uzskata par vienu no ietekmīgākajiem pasaules izdevumiem finanšu, biznesa un starptautisko lietu jomā.
-
Vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju nav kaujas gatavībā Beļģijas tehniskās apkopes dēļ
Saskaņā ar Wall Street Journal ziņojumu vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju pašlaik nav kaujas gatavībā, jo tehniskā apkope, ko veic Beļģijas uzņēmums Sabena Aerospace Engineering pēc ASV līguma, ieilgst. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka aptuveni puse F-16 parka atrodas Eiropā remontā, un aicināja pārcelt lielāku daļu apkopes darbu uz Ukrainu. Ukrainas Ārlietu ministrijas runasvīrs Heorhijs Tihijs publiski apstrīdēja kara gatavības kritisko novērtējumu, norādot, ka remontu termiņi patiesībā saīsinās.
-
Lielbritānijā pie ASV aviobāzes Feirforda aizturētas vairākas personas aizdomās par spridzināšanas noziegumiem
27. septembrī Lielbritānijā, Glosteršīras grāfistē, netālu no ASV aviobāzes Feirforda, tika aizturētas vairākas vīriešu personas saistībā ar "nopietnu incidentu". Aizturēšana notikusi pēc aizdomām par noziegumiem saskaņā ar Sprāgstvielu likumu. Tiek evakuēti tuvējā Velfordas ciema iedzīvotāji, uz vietas strādā militāra spridzināšanas līdzekļu neitralizēšanas vienība, bet notikumu izmeklē kontrterorisma policija.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
Somijas prezidents Stubbs lūdz Musku paplašināt Starlink pārklājumu Ukrainai, lai trāpītu Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem
Somijas prezidents Aleksanders Stubbs intervijā aģentūrai Reuters sacīja, ka ir aicinājis SpaceX īpašnieku Īlonu Masku paplašināt Starlink satelītainternetu pārklājumu Ukrainai, lai tā varētu trāpīt Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem arī okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā. Stubbs uzsvēra, ka tuvojoties ziemai, Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības līdzekļu, enerģētikas infrastruktūras un finansējuma, un aicināja uz beznosacījumu pamieru.
-
Šmihals: Ukrainas izlūkdienesti ieguvuši Krievijas plānus triecieniem pret energoapgādi šai ziemai
Ukrainas enerģētikas ministrs Deniss Šmihals pavēstīja, ka Ukrainas specdienesti no Krievijas puses ieguvuši divus dokumentus ar Maskavas plāniem triecieniem pret Ukrainas energoinfrastruktūru šajā ziemā. Dokumentos ar tabulām norādīti ieroču veidi un daudzumi katram mērķim – no ballistiskajām raķetēm līdz reaktīvajiem un parastajiem droniem. Ukraina ziņo par vairāk nekā 200 uzcelto betona patvertņu, prettriecienu ekrānu un trīskāršotām rezerves aprīkojumam.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
ES Coreper nespēj pagarināt sankcijas pret Krieviju; jautājums par Usmanova un Fridmana izslēgšanu palicis neatrisināts
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 21. septembrī nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu Alisera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšanu no saraksta. Kompromisa variants – 36 mēnešu pagarinājums apmaiņā pret viņu izslēgšanu – tika bloķēts, Latvijai un vēl vairākām dalībvalstīm to neatbalstot. Nākamā tikšanās notiks 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, pirms termiņa beigām pusnaktī.
-
Krievijas triecieni apturējuši trīs galvenos Ukrainas metalurģijas uzņēmumus
Krievijas ballistisko raķešu triecieni septembra sākumā iznīcināja trīs lielākos Ukrainas metalurģijas uzņēmumus — «Zaporizhstal», «Kametstal» un «ArcelorMittal Krivijriha» —, kas kopā saražoja aptuveni 90% Ukrainas tērauda. Bojājumi domnas krāsnīm, 17 bojāgājušie un vairāk nekā 15 000 strādnieku nodarbinātība apdraudēta. Metinvest pārstāvis Oleksandrs Vodovizs paziņoja, ka Ukrainai vairs nav tērauda rūpniecības.
-
Putins pārceļ Valdai klubu no Sočiem uz Maskavas apgabalu bažās par ukraiņu droniem
Kremļa organizētā Valdai diskusiju kluba ikgadējā tikšanās, kas tradicionāli notiek Sočos, pārcelta uz Maskavas apgabalu. Laikraksts Financial Times, atsaucoties uz četriem avotiem, vēsta, ka vietas maiņa pieprasīta Putina drošības dienesta dēļ saistībā ar pastiprinātiem ukraiņu dronu uzbrukumiem.
-
Tramps: Ukraina varētu saņemt licenci uz Patriot ražošanu, taču tikai «mazāk modernās» versijas ražošanai
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina varētu saņemt licenci Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas raķešu ražošanai, taču vienīgi «mazāk modernai» versijai. Šis izteikums ir daļējs solis atpakaļ no iepriekšējās nostājas, ko Tramps un Zelenskis raksturojuši kā «politiski atrisinātu». Tramps norādīja, ka vēl nav devis piekrišanu tehnoloģiju nodošanai, jo valstis, kas saņem šādas tehnoloģijas, varētu tās «kādu dienu izmantot pret jums».
-
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas vienošanos pārtraukt enerģētikas objektu triecienus, bet ne Kyivs, ne Maskava to neapstiprina
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt triecienus viena otras enerģētikas infrastruktūrai. Nevi ne Kijeva, ne Maskava šo vienošanos oficiāli neapstiprināja – prezidents Zelenskis to raksturoja kā nosacītu ASV priekšlikumu, kas prasa partneru garantijas, ka Krievija atturēsies no uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai un citai kritiskajai infrastruktūrai.
-
Irāna lūgusi Krievijai modernizētos Geran-5 dronus lietošanai pret Izraēlu un ASV
Irāna šogad vērsusies pie Krievijas ar lūgumu piegādāt modernizētus Geran-5 reaktīvos dronus, kas sākotnēji izstrādāti no Irānas Shahed tipa konstrukcijām, ziņo Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem. Geran-5 ir Krievijas tālāka attīstība Irānas Shahed droniem; tā ražošana sākta 2023. gadā, un jaunākais variants spēj attīstīt ātrumu līdz 600 km/h, nest 90 kg kaujas galviņu un darboties līdz 1000 km attālumā.
-
Ukrainai izsīkst Patriot un F-16 raķešu krājumi; Krievija palielina dronu un ballistisko raķešu ražošanu
Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķešu krājumi F-16 un Patriot sistēmām ir gandrīz izsmelti, kamēr Krievija paplašina reaktīvo dronu un ballistisko raķešu ražošanu. Ukraina meklē lētākas Eiropas alternatīvas, piemēram, SAMP/T baterijas un kopīgo Freyja projektu.
-
Zelenskis 8. septembrī paziņoja par gaidāmo tikšanos ar Trampu 20. septembra datumos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. septembrī pavēstīja, ka sagaida tikšanos ar ASV prezidentu Donaldu Trampu septembra 20. datumos. Galvenā plānotā sarunas tēma būs ASV pretbalistisko raķešu piegāde Ukrainai. Tikšanās notiek pēc ASV speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizītēm Maskavā 5. septembrī un Kijivā 6. septembrī, kā arī pēc masveida Krievijas uzbrukuma Kijivai naktī no 7. uz 8. septembri.
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
ASV sūtņi apmeklē Kijivu pēc tikšanās ar Putinu: bez konkrēta progresa, bet ar plāniem par 'ziemas paketi' un atgriešanos trīspusējā formātā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu un 6. septembrī ieradās Kijivā – pirmo reizi Ukrainā kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Kijivā notika trīs sarunu raundi, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieku piedalīšanās otrajā raundā. Puses vienojās par atgriešanos ASV–Ukrainas–Krievijas trīspusējā formātā un par ASV atbalstītu "ziemas paketi" Ukrainai, taču konkrēts izrāviens netika panākts, un ASV Kara studiju institūts (ISW) ziņo, ka Kremlis nav gatavs uz būtiskiem kompromisiem.
-
ES dalībvalstis atļāvušas Ukrainai no ES aizdevuma finansēt Patriot interceptoru iegādi; nākamā tranše – 3,2 miljardi eiro
ES dalībvalstis apstiprinājušas atkāpi no noteikuma, kas ļauj Ukrainai no 90 miljardu eiro ES aizdevuma (Ukraine Support Loan) finansēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu interceptoru iegādi. Nākamā aizdevuma tranše ir 3,2 miljardi eiro, un tā papildina jau izmaksātos 8,4 miljardus eiro. Lēmumu kopīgi sveica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
-
Trampa specpārstāvji Vītkofs un Kušners nedēļas nogalē dosies uz Maskavu un Kijivu
ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 5. septembrī plāno ierasties Maskavā, bet 6. septembrī – Kijivā, nesaņemot piedāvājumu kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 4. septembra vakara uzrunā apstiprināja vizīti un paziņoja, ka Ukraina atturēsies no gaisa triecieniem Krievijā pārrunu laikā, aicinot Krieviju uz abpusēju klusumu. Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka sūtņi ved līdzi konkrētu kara izbeigšanas priekšlikumu.
-
Ukrainas F-16 pilotiem trūkst gaisa–gaisa raķešu un jāizmanto lielgabals
Ukrainas F-16 piloti saskaras ar akūtu gaisa–gaisa raķešu trūkumu, un daļā dienas kaujas izlidojumu pret Krievijas gaisa mērķiem viņiem jāizmanto tikai lidmašīnas 20 mm lielgabals. Par kritisko trūkumu paziņoja 107. aviācijas spārna komandieris ar izsaukuma zīmi "Phantom".