Stīvs Vitkofs
Steve Witkoff ir ASV nekustamā īpašuma uzņēmējs un Donaldas Trumpa ilggadējs personīgais draugs. Pēc Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā 2025. gadā Vitkofs tika iesaistīts diplomātiskajos procesos — viņš tika iecelts par īpašo sūtni Tuvajos Austrumos un piedalījās netiešos kontaktos saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.
-
Krievija atsāks trīspusējās pārrunas par karu Ukrainā
Krievija piekritusi novembrī atsākt tehniskās trīspusējās pārrunas ar Ukrainu un ASV, ko plānots rīkot Abū Dabī. diplomātiski avoti norāda, ka Maskava varētu izmantot sarunu procesu, lai panāktu NATO pretdarbības ierobežojumus, taču ne Ukraina, ne Eiropa не очікують швидких домовленостей.
-
Tramps: pēc kara beigām ASV veiks biznesu gan ar Ukrainu, gan ar Krieviju
Donalds Tramps 24. oktobrī Pālmbīčā paziņoja, ka pēc Krievijas un Ukrainas kara beigām ASV veiks biznesu ar abām valstīm. Viņš arī sacīja, ka kara beigšana ir tuvāka nekā jebkad agrāk, un розповів par nesenām sarunām ar Vladimiru Putinu par kara noregulēšanu.
-
Oleškos sāk lokālu pauzi, ko savienojusi Melanaija Trampa
Amerikāņu prezidentes Melanaijas Trampa starpniecībā Ukraina un Krievija nosodīja vietējo uguns pārtraukumu Oleškos, lai atvērtu ceļus palīdzības piegādei un civiliedzīvotāju evakuācijai. Pauze sākās plkst. 03.00 27. oktobrī pēc Kijeva laika, un to apstiprināja abu pušu sarunuvedēji un karaspēki. Trampa neizslēdza personisku vizīti Ukrainā, atbildot: «Redzēsim.»
-
Krievija gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV pēc 4. novembra
Krievija paziņojusi, ka ir gatava atsākt trīspusējās sarunas ar Ukrainu un ASV після 4. novembra. Kremla palīgs Jurijs Ušakovs iepriekšējo sarunu aprakstīja kā tikai priekšdarba un tehniska rakstura, negaidot būtiskus rezultātus. Ukraina plāno sarunu komandu līmenī novembra pirmajā pusē, savukārt ASV apgalvo, ka sarunas jau ir tuvu.
-
Zelenskis nosaucīja Ukrainas „sarkano līniju” pirms trīspašu sarunām
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neatbalstīs neitralitāti, ierobežojumus bruņotā spēka lielumam vai teritorijas atstāšanos. Viņš atbalstīja trīspašu sarunu organizēšanu ar ASV un Krieviju, taču norādīja, ka enerģētikas pauze vai ugunsūkšana melnajā jūrā varētu būt pirmais reālās Krievijas gatavības beigt karu signāls.
-
Tramps apsvērbos 200% nodevas nodeikšanās pret Ukrainu un Krieviju, bet šaubās par to efektivitāti
Donalds Tramps 23. oktobra priekšvēlēšanas sapulcē Floridā sacīt, ka ASV varētu tūlītējāpiestādīt 200% nodevas uz importa no Ukrainas un Krievijas, lai panāktu kara beigšanos. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka šis instruments nevarētu darboties, jo ASV no šīm valstīm importē pārāk maz preču. Turpretim diplomātiskie kontakti par iespējamu vietu ir aktīvi, un Kijeva ir sagatavota savienojuma ar kaujas iesaldēšanu pa tagadējo frontes līniju.
-
Ukraina, ASV un Krievija plāno trīspušu sarunas Abu Dabī novembra sākumā
Ukraina, ASV un Krievija plāno novembra pirmajā pusē A bu-Dabī, Apvienotajos Emirātos, rīkot trīspušu sarunu komandu līmenī. Precīzs datums vēl nav noteikts. Sarunu tēma būtu drošības mehānisms pēc militārā konflikta beigām, savukārt ASV gatavo jaunu priekšlikumu un iespējotā Eiropas dalība joproj nav apstiprināta.
-
Eiropas valstīs izskata piecus kandidātus sarunu vedējiem ar Krieviju par Ukrainian
Eiropas valstis izvēlas iespējamos pārstāvjus sarunām ar Krieviju par kara beigšanu Ukrainā. Pašlaik apsvērti pieci Eiropas valstu prezidenti vai premjerministri, taču, iespējams, tiks izveidota pārstāvju grupa, nevis izvēlta viena kopīga pārstāvja kandidatūra.
-
Krievija plāno starptautisku propagandas telebridi, lai slēptu savu karavīru noziegumus un vājinātu atbalstu Ukrainai
Ukrainas Galvenā izpētes direktora ziņojumā teikts, ka Krievija organizē informācijas operāciju ar nosaukumu “Telemists”. Tās mērķis ir novirzīt uzmanību no Krievijas karavīru noziegumiem un katastrofālās humānās situācijas okupētajās Oļšķās, diskreditēt Ukrainas aizsardzības spēkus un vājināt ārvalstu atbalstu Ukrainai. Pasākums plānots 22. oktobrī plkst. 15.00 Zoom grupas videozvanā.
-
ES vēl nav vienota, kas pārstāvēs Eiropu sarunās ar Putīnu
Eiropas valdības apsver iecelt vienu sarunu vadītāju vai grupu, kas pārstāvētu Eiropu tiešās sarunās ar Kremli un piemērotos nolūkos. Vienprātība vēl nav sasniegta, un diskusijā parādās Aleksandrs Stubs, António Kosta, Ursula von der Leiena un Kaja Kallas. Sarunu kontekstu paplašinājusi Stīvena Vitkofa vizīte Maskavā un viņa līdzdarbība tehnisko trīspusējo sarunu organizēšanā.
-
Tramps apgalvoj par Starlink ierobežojumu atcelšanu, bet Ukraina to vēl neredz
Donalds Tramps 22. oktobrī paziņoja, ka Ilons Masks ir noņēmis Starlink ātruma ierobežojumus Ukraiņas militārajām vajadzībām, taču neapstiprināja, vai pats ir zvanījis Maskam. Ukraiņas oficiālie avoti savukārt ziņoja, ka ierobežojums joprojām darbojas daļā uzdevumu un ātrums nav atjaunots līdz 400 km/h.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Čehijas prezidents: Krievijas dīzeļa nolīgums vājināja spiedienu un aprodināja cehosmi
Čehijas prezidents Petrs Pavels apgalvo, ka ASV un Krievijas dīzeļa nolīgums atcēla sankciju spiedienu uz Krieviju un lieda Maskavai iespēju ātri panākt ugunsmieru ar Ukrainu. Viņš aicina Eiropu aktīvāk iesaistīties miera sarunās, jo pašreizējās trīspusējās sarunās tā nav pārstāvēta.
-
Zelenskis aicina Trampu izmantot spiedienu pret Putinu un saglabāt sankcijas pret Krieviju
Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Donalds Tramps var palīdzēt pabeigt Krievijas karu pret Ukrainu, ja viņš pret Volodimiru Putinu izmanto tādu pašu spiedenu un retoriku, ko izmanto pret Zelenski. Ukraina galvenās vajadzības pēc sabiedrotajiem ir saglabāt sankcijas pret Krieviju un piegādāt efektīvākas pretgaisa aizsardzības raķetes. Zelenskis arī aizstāvēja Krievijas uzbrukumu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un noliedza, ka Ukraine ir atbildīga par dīzeļa cenu pieaugumu ASV.
-
Vitkofs satiekas ar Putinu; gatavība atjaunot trīspusējās sarunas novembra vidū
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvens Vitkofs 21. oktobrī ieradās Sanktpēterburgā, kur trīs stundas ilgušā tikšanās reizē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārrunāja kara Ukrainā izbeigšanu. Sarunas seko 20. oktobra Oslo tikšanās reizei, kurā Vitkofs un ASV padomnieks Džared Kušners tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Norvēģijas premjerministru Jonu Gāru Stēru un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu. Pēc tikšanās Putinu pēc Kremļa palīga Jurija Ušakova teiktā paziņoja, ka Maskava „pamatā ir gatava” atjaunot trīspusējās ASV–Krievijas–Ukrainas sarunas novembra otrajā dekādē. Vitkofs aicināja Putinu uzskatīt šo iespēju un nodeva dokumentus ar piedāvājumiem, bet uzņēma arī Putina izteikumu – nolīdzinājumu nosaucot viņu par „humānistu” – kas izpelnījās asu republikāņu kritiku Vašingtonā.
-
Mērs noraida Ukrainas kapitulāciju un apsola turpināt Vācijas atbalstu
Vācijas federālais kanclers Friedrichs Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, tostarp beznosacījuma kapitulācija, nav pieļaujama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto kapitulāciju. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Krievijas dezinformācija un hibrīdūdens uzbrukumi ir lielākais drauds Vācijas drošībai.
-
Zelenskis Nībelvāci pārrunā finansiālo atbalstu un ukraiņu bērnu atgriešanos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Nībelvāci tikās ar Stortinga priekšsēdētāju Masudu Gharahani un visu Nībelvācijas partiju līderiem, lai pārrunātu finansiālo atbalstu Ukrainali un tās aizsardzības budžeta deficīta segšanu. Tikšanās laikā tika apspriests arī Krievijas izvieto ukraiņu bērnu atgriešanas jautājums.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.
-
Budanovs: Dobropillja joprojām ir Ukrainas kontrolē
20. oktobrī Ukraina prezidentura kancelejas vadītājs Kirils Budanovs noliedza Krievijas apgalvojumus par Dobropillijas iekarošanu un paziņoja, ka pilsēta joprojām ir Ukrainas kontrolē. Viņš vainoja Krievijas „Centra” grupējuma komandieri Andreju Ivanajevu par nodotās informācijas sagrozīšanu un aicināja puses rīkoties piesargāti, realizētīgi novērtēt situāciju un publicēt patiesu informāciju.