Stīvs Vitkofs
Steve Witkoff ir ASV nekustamā īpašuma uzņēmējs un Donaldas Trumpa ilggadējs personīgais draugs. Pēc Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā 2025. gadā Vitkofs tika iesaistīts diplomātiskajos procesos — viņš tika iecelts par īpašo sūtni Tuvajos Austrumos un piedalījās netiešos kontaktos saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.
-
Putins piedāvā Trampa-Sji trīspusēju tikšanos par kara izbeigšanu Ukrainā bez Kijevas līdzdalības
Vladimirs Putins 9. oktobra telefonsarunā ar Donaldu Trampu izvirzījis priekšlikumu par trīspusēju ASV-Krievijas-Ķīnas līderu tikšanos novembrī, Šeņdžeņā, APEC samita ietvaros, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā noteikumos, kas izdevīgi Maskavai. Formatā nav paredzēta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska piedalīšanās. Tramps vēl nav devis galīgu piekrišanu, bet, pēc ASV amatpersonas teiktā, varētu būt atsaucīgs. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha nosodījis iniciatīvu, nosaucot Putinu par kara noziedznieku un uzsvēris, ka šāds formāts tikai veicinātu kara turpināšanu.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
Zelenskis svētdien runājis ar Trampa pārstāvjiem Vitkofu un Kušneru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 18. oktobrī, telefonsarunā pārrunāja jautājumus ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Sarunā aplūkoti nesenās Ukrainas un ASV komandu tikšanās Floridā rezultāti, gaisa aizsardzības sadarbība, pastāvīgie Krievijas apšaudījumi un gaidāmie diplomātijas soļi.
-
Zelenskis: ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc trīs dienu pārtraukuma
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis NBC intervijā "Meet the Press" svētdien, 18. oktobrī, paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu pēc "noteikta laika posma" pārtraukuma. Viņš uzsvēra, ka tikai ASV sniedz Ukrainai brīdinājumus par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu, un pauda cerību, ka sarunas ar ASV varētu notikt šonedēļ. Intervija notika dienu pēc tam, kad Trampa administrācija esot brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja turpināsies uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.
-
Trump aptur Krievijas sankcijas pēc «Grehama likuma» un saasina strīdu ar Zelenski
ASV prezidents Donalds Tramps 16. oktobrī parakstīja rīkojumu, ar ko uz 60 dienām apturēta tā sauktā «Grehama likuma» sankciju un tarifa piemērošana pret Krieviju — tikai divas dienas pirms to spēkā stāšanās. Lēmums izraisījis asu kritiku abās ASV politiskā spektra pusēs un jaunu strīdu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš brīdienā, ka bez ASV atbalsta Ukraina nevarētu uzvarēt karā. Vienlaikus SpaceX ierobežāsas Starshield termināļu darbību Ukrainā, un avoti nesakuļas par to, vai rīkojums nācis no Baltā nama.
-
ASV pagarina Lukoil sankciju izņēmumus līdz 2027. gada 24. aprīlim
ASV Finanšu ministrija pagarinājusi vispārējās licences, kas atļauj noteiktas darbības ar sankcionēto Krievijas naftas kompāniju Lukoil, līdz 2027. gada 24. aprīlim. Licences ļauj Lukoil degvielas uzpildes stacijām ārpus Krievijas un atsevišķām Bulgārijas struktūrvienībām turpināt darbu, vienlaikus saglabājot pašas sankcijas un aizliegumu pārskaitīt līdzekļus uz Krievijas Federāciju. Lēmums pieņemts aptuveni nedēļu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma par darījumu ar Krieviju par dīzeļdegvielas piegādēm.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Zelenskis: Ukraina gatava tikties ar ASV sarunu vedējiem tuvākajās dienās
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava tikties ar ASV sarunu vedējiem tuvākajās dienās, un ka viņš šo priekšlikumu nodevis Donalda Trampa sūtņiem Stītam Vitkovam un Džaredam Kušneram. Zelenskis arī uzsvēra, ka Ukraina atbalsta ASV prezidenta priekšlikumu par enerģētikas pamieru, taču uzstāj, ka arī Krievijai tajā jāpiedalās.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Tramps aicina Ukrainu «izvēlēties jaunu prezidentu»
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. Kremlis priekšlaicīgi atcēla jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps publiski uzbrūka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apsūdzot viņu kara nepārtraukšanā un aicinot ukraiņus «izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis nodēvēja lēmumu par «vājumu» un «dāvanu Putinam», bet Vašingtonā, Eiropā un Lielbritānijā izskanēja asi nosodījumi.
-
Zelenskis: Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētiku
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 11. oktobrī, paziņoja, ka Ukraina ir gatava pārtraukt triecienus pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes rūpnīcām, ja Krievija savukārt pārtrauks triecienus pret Ukrainas enerģētikas objektiem. Viņš uzsvēra, ka jebkurai deeskalācijai jābūt savstarpējai un ar reālām garantijām. Paziņojums nāca tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju, par kuru Zelenskis sacīja, ka uzzinājis kā par ziņu. Tajā pašā dienā Krievija turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikai, tostarp triecienu TEC-5 Harkivā.
-
Trampa administrācija draud pārtraukt PURL programmu un izlūkošanas apmaiņu ar Ukrainu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud apturēt NATO koordinēto PURL mehānismu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāti amerikāņu ieroči, un izbeigt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepārtrauks tāla darbības triecienus pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Vienlaikus Tramps svētdien sociālajā tīklā Truth Social izziņoja tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju — par ko Kijiva un Eiropas partneri apgalvo, ka nav tikuši informēti un ko Krievija nav ievērojusi, turpinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp TEC-5 Harkivā.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Krievijas KAB uzbrukums Zaporižjai 10. oktobrī: nogalināti vismaz 15–20, arī bērni
Agrā 10. oktobra rītā Krievijas spēki ar piecām vadāmām aviācijas bumbām (KAB) trāpīja daudzdzīvokļu ēkām Zaporižjā, iznīcinot vienu no ieejām un nodarot plašus postījumus. Diena gaitā upuru skaits pieauga – Ukrainas amatpersonas ziņoja no sākotnējiem četriem līdz 17–20 bojāgājušajiem, to vidū vismaz trim bērniem; ievainoto skaits dažādos avotos variēja no četriem līdz 32. Starp mirušajiem ir divas skolnieces un trīs vienas ģimenes paaudzes, kas bija aizbēgušas no okupācijas. 11. oktobrī Zaporižjā tika pasludināta sēru diena. Prezidents Zelenskis uzbrukumu saistīja ar nesen darījumu starp Trampu un Putinu par Krievijas dīzeļa piegādēm.