Stīvs Vitkofs
Steve Witkoff ir ASV nekustamā īpašuma uzņēmējs un Donaldas Trumpa ilggadējs personīgais draugs. Pēc Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā 2025. gadā Vitkofs tika iesaistīts diplomātiskajos procesos — viņš tika iecelts par īpašo sūtni Tuvajos Austrumos un piedalījās netiešos kontaktos saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.
-
Tramps aicina Ukrainu izvēlēties jaunu prezidentu; Zelenskis nosoda ASV-Krievijas dīzeļdegvielas vienošanos
2026. gada 10. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukrainai vajadzīgs jauns prezidents, kurš spēj noslēgt vienošanos ar Krieviju. Paziņojums nāca dienu pēc tam, kad Tramps izziņoja vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, atvieglojot ar to saistītās sankcijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja šo lēmumu kā "dāvanu Putinam viņa dzimšanas dienā", bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka lēmums par valsts vadītāju ir Ukrainas tautas ziņā.
-
Ukrainas delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV sarunām; Rubio: «diplomātisks strupceļš»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. oktobrī paziņoja, ka ukraiņu delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV divu dienu sarunām ar amerikāņu pārstāvjiem, tostarp īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Tajā pašā dienā ASV valsts sekretārs Marko Roko intervijā Grieķijas izdevumam Kathimerini nosauca Krievijas–Ukrainas karu par «strategisku strupceļu», kurā diplomātisks risinājums pašlaik nav sasniedzams, jo Krievija pieprasa pilnu Donbasas kontroli, ko Ukraina noraida. Zelenskis, apmeklējot Pryluki, noraidīja Rubo vērtējumu un aicināja Vašingtonu nevis slēgt ekonomiskus darījumus ar Maskavu, bet gan pastiprināt sankcijas, slēgt Krievijas ekonomiku un nodrošināt Ukrainai Starlink piekļuvi.
-
ASV un Krievijas amatpersonas apspriež amerikāņu investora iesaisti «Nord Stream» atjaunošanā
Krievijas un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Džareds Kušners un Kremļa padomnieks Kirils Dmitrijevs, pēc Reuters ziņām pēdējo nedēļu laikā tikās Maskavā un Ņujorkā, lai apspriestu amerikāņu investora piesaisti «Nord Stream» gāzesvadu atjaunošanai. Baltais nams noliedz, ka nesen būtu notikušas sarunas tieši par «Nord Stream», uzsverot, ka jebkuram darījumam ar Krieviju jābūt saskaņotam ar DFC un Finanšu ministriju. Vācija un citas Eiropas valstis iebilst pret gāzesvadu darbības atjaunošanu, norādot uz spēkā esošajām ES sankcijām.
-
Zelenskis paziņo par Ukrainas gatavību piedalīties trīspusējā tikšanās reizē ar ASV un Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Kijivā pavēstīja, ka Ukraina ir gatava piedalīties ASV ierosinātā trīspusējā tehniskā līmeņa tikšanās reizē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, kas varētu notikt līdz oktobra beigām. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir atvērta tikšanās norisei Apvienotajos Arābu Emirātos vai citā ASV piedāvātā vietā, un ka Krievijas puse vēl nav sniegusi atbildi.
-
ASV un Krievijas sarunās par karu Ukrainā iekļauts daudzmiljardu darījums ar Lukoil starptautiskajiem aktīviem
ASV Trampa administrācija un Krievija paplašinājušas sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā, iekļaujot tajās daudzmiljardu darījumu par Krievijas enerģētikas kompānijas Lukoil starptautiskajiem aktīviem — naftas laukiem, rafinēšanas rūpnīcām un degvielas uzpildes stacijām visā pasaulē. Darījumam nepieciešams gan ASV valdības, gan Kremļa apstiprinājums, un tā iznākums faktiski ir atkarīgs no Putina un Trampa lēmuma.
-
Putins Valdai runā liek priekšā NATO draudus, kodolieroču retoriku un ultimātu par Donbasu
Vladimirs Putins 1. oktobra uzrunā 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē atkārtoja apgalvojumus, ka karu esot sācis Rietumi, pieprasīja Ukrainas neitralitāti, noraidīja savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, kā arī izteica kodolieroču retoriku, salīdzinot tos ar šaujamo ieroci uz skatuves sienas, kas „obligāti izšaus”.
-
Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām; sarunas novērtētas kā "konstruktīvas"
Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs 28. septembrī Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā un iespējamos ASV–Krievijas enerģētikas projektus pēc tā. Tikšanos kā "konstruktīvu" novērtēja nezināms Baltā nama avots, ziņo aģentūra Reuters. Dmitrijevs ir arī Krievijas tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs, un viņš tikās ar ASV Finanšu ministrijas un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem.
-
Ukraina gatava trīspusējai tikšanās formātam ar ASV un Krieviju; Vašingtona ierosinājusi AAE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pavēstīja, ka ASV puse piedāvājusi trīspusēju tikšanos Ukrainas–ASV–Krievijas formātā un kā vietu ieteikusi Apvienoto Arābu Emirātus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apliecināja, ka Ukraina ir gatava šādām sarunām, bet pauda šaubas par Krievijas gatavību mieram, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova uzrunu ANO Drošības padomē. Kremlis savukārt apstiprināja, ka kontakti notiek un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt tuvākajā laikā.
-
Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
-
Krievijas sūtnis Dmitrijevs dodas uz ASV uz sarunām ar Trampa administrāciju
Krievijas līdera Vladimira Putina sūtnis Kirils Dmitrijevs trešdien, 24. septembrī, ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs, lai Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā tiktos ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pārstāvjiem, tostarp Stīvu Vitkofu un Džeredu Kušneru. Vizīte notika, kamēr 50 valstis un Eiropas Savienība ANO nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainai, aicinot Krieviju pārtraukt uguni — ASV šim paziņojumam nepievienojās.
-
Rubio: pašlaik nav enerģētikas pamiera starp Ukrainu un Krieviju
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju, tomēr abas puses esot izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētikas jomu. Rubio uzsvērs, ka karš tiks izbeigts ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar kādas puses izšķirošu militāru uzvaru, un ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs turpināt centienus, lai mazinātu domstarpības starp Ukrainu un Krieviju.
-
Rubio tiksies ar Lavrovu Ņujorkā GĀ sesijas laikā
ASV valsts sekretārs Marko Rubio trešdien, 23. septembrī, Ņujorkā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Tikšanās notiek dienu pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu.
-
Zelenskis un Tramps Ņujorkā apspriež enerģētisko pamieru, Patriot ražošanu un iespējamu tikšanos ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 22. septembrī tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā. Ukraina ierosināja savstarpēju enerģētiskā pamiera pārtraukšanu — Ukrainas triecienu pārtraukšanu Krievijas NSP un enerģētikas objektiem apmaiņā pret Krievijas uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikai, siltumapgādei un ūdensapgādei. Puses apsprieda arī Patriot pretraķešu ražošanas licencēšanu Ukrainā, un Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs tikties ar Putinu ar Trampa palīdzību.
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
Kijeva un Maskava esot neapmierinātas ar ASV sūtni Vitkofu sarunās par karu
Avoti ziņo, ka gan Ukraina, gan Krievija ir vīlušās ASV īpašā sūtņa Stīva Vitkofa darbā miera sarunās. Vitkofs tiek turēts aizdomās par Putina piedāvājuma «3+2» nepareizu sapratni, par neformālu uzvedību sarunās un par nespēju panākt Ukrainas teritoriālas piekāpšanās. Baltais nams šo informāciju noraidījis kā «viltus ziņas».
-
Zelenskis un Tramps vienojas tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. septembra vakarā telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu vienojās par personisku tikšanos Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā. Pēc sarunas Zelenskis paziņoja, ka "miera virziens ir pirmā prioritāte" un ka pastāv idejas par deeskalācijas soļiem enerģētikas, pārtikas un cilvēku dzīvības aizsardzības jomā. Viņš pateicās Trampam par ASV sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera 6. septembra vizīti Kijivā un par Lindsija Greima sankciju likuma parakstīšanu. Pēc Axios ziņām, Tramps sarunā atkārtoti aicināja Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām, saistot tos ar pieaugošām dīzeļdegvielas cenām pasaulē.
-
ES piešķir Ukrainai vēl 3,3 miljardus eiro raķešu un dronu iegādei
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pēc telefonsarunas ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka ES piešķirs Ukrainai vēl 3,3 miljardus eiro raķešu un dronu iegādei. Līdzekļi tiks pārskaitīti piektdien, 18. septembrī, un tie ir ceturtais maksājums Ukrainas atbalsta aizdevuma programmas aizsardzības virzienā. Fon der Leiena arī paziņoja par gatavību izmantot atlikušos SAFE programmas līdzekļus jaunai kopīgai ES–Ukrainas aizsardzības projektu programmai, tostarp Eiropas pretgaisa un pretraķešu aizsardzības sistēmas izstrādei.
-
Zelenskis paziņo par iespējamu tikšanos ar Trampu Ņujorkā, lai apspriestu enerģētikas un jūras pamieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenkis intervijā, kas tika pārraidīta 14. septembrī, sacīja, ka viņš, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā no 21. līdz 23. septembrim. Tikšanās dienas kārtībā būtu enerģētikas un jūras pamiers ar Krieviju pirms ziemas sezonas, kā arī graudu koridora atjaunošana Melnajā jūrā.
-
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas vienošanos pārtraukt enerģētikas objektu triecienus, bet ne Kyivs, ne Maskava to neapstiprina
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt triecienus viena otras enerģētikas infrastruktūrai. Nevi ne Kijeva, ne Maskava šo vienošanos oficiāli neapstiprināja – prezidents Zelenskis to raksturoja kā nosacītu ASV priekšlikumu, kas prasa partneru garantijas, ka Krievija atturēsies no uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai un citai kritiskajai infrastruktūrai.
-
Kūšners: Krievijas–Ukrainas miera līguma lielākā daļa ir sagatavota, bet teritoriālais jautājums joprojām ir šķērslis
ASV prezidenta īpašais sūtnis Džareds Kūšners 12. septembrī videozvanā uzrunāja Jaltas Eiropas stratēģijas forumu (YES) Kijivā un paziņoja, ka lielākā daļa Ukrainas un Krievijas miera nolīguma ir sagatavota, bet atlikušais šķērslis ir teritoriālais jautājums — Ukraina nevēlas atkāpties uz līniju, ko izvirzījis Putins. Kūšners pauda cerību, ka nākamie soļi sarunās tiks paziņoti tuvāko divu nedēļu laikā. Viņš arī teica, ka ASV strādā pie trīspusējas sanāksmes organizēšanas, un Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka jauns trīspusēju sarunu raunds varētu notikt oktobrī.