Tēma: Transports
-
Ukrainas dronu trieciens Sočos: aizdegusies naftas bāze un gaisa aizsardzības divizions
Naktī uz 4. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki ar droniem uzbruka Sočiem un tās tuvumā esošajai Sīriusa federālajai teritorijai Krasnodaras novadā Krievijā. OSINT analīze liecina, ka trāpīts Krievijas S-300/S-400 gaisa aizsardzības divizionam, kā arī aizdegusies naftas bāze Adlera rajonā; vietējās iestādes ziņo par degvielas trūkumu un ievieš ierobežojumus Soču lidostā.
-
ANO Pārtikas cenu indekss augustā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada beigām
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pasaules pārtikas cenu indekss 2026. gada augustā pieauga līdz 133,3 punktiem — augstākajam līmenim kopš 2022. gada novembra. Visas piecas indeksa kategorijas piedzīvoja kāpumu, visstraujāk — cukura cenas (+11,9%). FAO vienlaikus samazināja 2026. gada pasaules graudu ražošanas prognozi un brīdināja par pieaugošiem klimatiskajiem un ģeopolitiskajiem riskiem, tostarp saistībā ar uzbrukumiem Melnajā jūrā, kas ierobežo graudu piegādes no Krievijas un Ukrainas.
-
Ukrainas jūras spēku drons Soču ostā trāpījis Krievijas atbalsta kuģim "Nefrit"
2026. gada 3. septembrī Ukrainas jūras spēku bezapkalpes virsūdens kuģis (jūras drons) Soču ostā, Krasnodaras novadā, Krievijā trācīja Krievijas karoga daudzfunkcionālo atbalsta kuģi "Nefrit". Triecienā tika novērots spēcīgs sprādziens un dūmi kuģa apkārtnē. Ukrainas Jūras spēki raksturoja uzbrukumu kā triecienu pretinieka loģistikai un militāri ekonomiskajai infrastruktūrai.
-
Indija veikusi pirmo savstarpēju divpusēju vizīti Ukrainā; Džeishankars ticies ar Zelenski un Sibihu
Indija Ārlietu ministrs Subrahmanyam Džeishankars 3. septembrī ieradās Kijivā, kļūstot par pirmo Indijas ārlietu ministru, kas veicis patstāvīgu divpusēju vizīti Ukrainā. Viņš tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu un prezidentu Volodimiru Zelenski, pārrunājot miera centienus, divpusējo sadarbību, Melnās jūras kuģošanas brīvību un globālo pārtikas drošību. Džeishankars uzsvēra, ka karš jāatrisina ar diplomātiju, nevis ar lēmumiem par Krievijas naftas pirkšanu, vienlaikus pieminot Indijas pilsoņa bojāeju uzbrukumā Kijivai un ka Indija piegādājusi Ukrainai 19 humānās palīdzības sūtījumus.
-
Ukrainas valdība pieņem lēmumus par pielāgošanos Krievijas gaisa uzbrukumu taktikai
Ukrainas Ministru kabinets 3. septembrī pieņēma lēmumu kopumu, lai pielāgotu valsts, uzņēmumu un infrastruktūras darbību Krievijas jaunajai gaisa uzbrukumu taktikai. Galvenie pasākumi: ieteikums saīsināt komedanta stundu Kijevā līdz 01:00–05:00, gaisa trauksmes dalīšana «dzeltenā» (drons) un «sarkanā» (raķešu/kombinētie uzbrukumi) līmenī, Kijevas metro darbības turpināšana «dzeltenā» līmeņa laikā un jaunas valsts lietotnes izveide uz «Dija» platformas.
-
Maskavas lidostas aptur darbu otro nakti pēc Zelenska brīdinājuma par Krievijas gaisa telpas bīstamību
Maskavas lidostas Vnukovo un Šeremetjevo otro nakti pēc kārtas apturēja lidojumu pieņemšanu un izlidošanu, ziņo Rosaviatsia. Iemesls ir Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 1. septembra publiskais brīdinājums aviosabiedrībām un apdrošinātājiem par Krievijas gaisa telpas bīstamību civilajai aviācijai. Ukraina par draudiem informējusi ICAO un aicinājusi pilnībā aizliegt civilos lidojumus virs Krievijas. Krievijas amatpersonas, tostarp Vladimirs Putins, noraidījuši brīdinājumus kā "valsts terorismu".
-
Krievija apgalvo, ka naktī notriekusi 416 dronu; bezpilota laivas trāpa Soču ostā
Naktī no 2. uz 3. septembrī vairākos Krievijas reģionos notika masveidīgs dronu uzbrukums, bet rīta pusē bezpilota virsūdens kuģi uzbruka Soču jūras ostai Krasnodaras novadā, izraisot ugunsgrēku. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka visā naktī esot notriekti 416 dronu, tostarp virs 14 apgabaliem, Maskavas apgabala un anektētās Krimas. Maskavas apgabala gubernators Andrejs Voroļovs ziņoja par 56 notriektiem droniem virs reģiona. Ukraiņas Jūras spēki apstiprināja, ka Soču ostā trāpīts kuģim Nefrit.
-
Krievija naktī uz 3. septembri ar droniem uzbruka 13 Ukrainas apgabaliem; Odesā ievainoti 17 cilvēki
Naktī uz 3. septembri Krievija veica plaša mēroga dronu uzbrukumu Ukrainai, kas nodarīja postījumus vai bojājumus 13 apgabalos. Odesā drons trāpīja daudzstāvu dzīvojamajā ēkā, ievainojot 17 cilvēkus, tostarp trīs bērnus. Triecieni skāra arī Kijivas apgabala Obuhivas un Borispiļa rajonus, kā arī Nikopoli, Hersonu, Sumu, Zaporižžiju un Hmeļnicki. Prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja partnerus stiprināt Ukrainas gaisa aizsardzību.
-
Krievija izmanto Maldīvu lidostu kā tranzīta punktu sankciju apiešanai
WSJ izmeklēšana atklāj, ka Krievija, izmantojot starptautisko lidostu Malē, caur Maldīvām importē no ASV, Eiropas un Ķīnas sankcionētas un dual-use precesiunas. Vietējie starpnieki ar Krievijai piesaistītām loģistikas kompānijām apstrādā muitošanu, bet krava pēc tam tiek pārkrauta Aeroflot reisos uz Maskavu. Daļa kravu nonāk pie sankcionētiem Krievijas uzņēmumiem, tostarp aviokompānijas S7 Airlines meitas uzņēmumiem.
-
Ukraina brīdina ICAO par Krievijas gaisa telpas bīstamību un aicina aizliegt lidojumus
Ukraina 2. septembrī oficiāli informēja Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ka Krievijas gaisa telpa ir nedroša civilajai aviācijai pieaugošas militārās aktivitātes dēļ. Ārlietu ministrs Andrijs Sybiha un Infrastruktūras ministrs Mikola Kalašņiks aicināja aviokompānijas, valdības un ICAO izvairīties no lidojumiem virs Krievijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekšējā vakarā bija brīdinājis, ka Krievijas gaisa telpa kļūst pilnīgi nedroša, un 2. septembrī paziņoja, ka pirmās aviokompānijas sākušas atcelt reisus uz Krieviju. Turcijas aviokompānijas atcēla vairākus reisus uz Maskavu, bet Vladimirs Putins nosauca Zelenska paziņojumu par "valsts terorisma pretenziju" un solīja atbildi.
-
Vācija apsūdz Krieviju dronu uzbrukumā Leipcigas lidostā; ES apspriež vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus aizdomās turamos saistībā ar 4.–5. augusta dronu uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostā, kur mērķis bija Ukrainas An-124 kravas lidmašīna. 1. septembrī Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par hibrīduzbrukuma organizēšanu un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāta Bonnā slēgšanu. ES ārlietu ministri sanāksmē Īrijā apsprieda iespēju pastiprināt vīzu ierobežošanu Krievijas pilsoņiem, tostarp aizliegumu iebraukt bijušajiem Krievijas karavīriem.
-
Vācija vaino Krieviju drona incidentā Leipcigas lidostā un nosaka diplomātiskus pretpasākumus
Vācijas valdība 1. septembrī oficiāli paziņoja, ka Krievija ir atbildīga par 4. augustā pie Leipcigas/Halles lidostas notikušo drona incidentu, kad netālu no Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas tika atrasts sprāgstvielām aprīkots drons. Federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts secinājumu balstīja uz izlūkdatu informāciju, bet federālais ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par pretpasākumiem: Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā slēgšanu, vienošanās par "Krievijas namu" Berlīnē izbeigšanu un jaunu ES sankciju ierosināšanu. Kremlis noraidīja apsūdzības, bet ES augstā pārstāve Kaja Kallasa incidentu raksturoja kā uz valsts atbalstītu terorismu līdzīgu.
-
Zelenskis brīdina, ka Krievijas gaisa telpa kļūst nedroša civilajai aviācijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 1. septembra uzrunā sacīja, ka Krievijas gaisa telpa kļūst pilnīgi bīstama Ukrainas dronu triecienu dēļ. Viņš uzsvēra, ka Ukraina neapdraud civilo aviāciju, taču aicināja ārvalstu vēstniekus un aviosabiedrības, kas lido uz Maskavu, Sanktpēterburgu un citiem Krievijas galamērķiem, ņemt vērā riskus. Zelenskis arī paziņoja, ka Ukraina pēc partneru lūguma ir gatava uz laiku pārtraukt triecienus, lai atbalstītu miera sarunas.
-
Vācija pēc drona incidenta Leipcigas lidostā paziņo par sankcijām pret Krieviju
Vācija oficiāli apsūdzēja Krieviju par drona incidentu Leipcigas lidostā, kur trieciens tika vērsts pret Ukrainas transporta lidmašīnu, bet neizdva. Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts un ārlietu ministrs Johans Vādefuls paziņoja par vairākiem pasākumiem: tiks atsaukta vienošanās ar Krievijas namu Berlīnē, Krievijas ģenerālkonspira Bonnā pārtrauks darbu 18. septembrī, tiks izsaukts Krievijas vēstnieks, pastiprināta Krievijas pilsoņu kontroli pie iebraukšanas un palielināts spiediens uz Krievijas ēnu floti. Krievijas Ārlietu ministrija noraidīja šos soļus.
-
Krievijas trieciens Kijevas dzelzceļa depo un citiem mērķiem: bojāgājuši vismaz 12 cilvēki
Krievijas spēki naktī no 31. augusta uz 1. septembri ar ballistiskajām un kruīza raķetēm, kā arī droniem veica plašu uzbrukumu Kijevai un Kijivas apgabalam. Ballistiskās raķetes trāpīja Kijevas dzelzceļa depo, nogalinot septiņus cilvēkus, no kuriem seši bija "Ukrzaliznytsia" (Ukrainas dzelzceļa) darbinieki. Kopā ar citviet izpostīto Boryspil un citiem reģistoriem visā Ukrainā bojā gāja vismaz 12 cilvēku, tostarp viens Indijas pilsonis.
-
Ukrainas lauksaimniecības sektors cieš miljardu zaudējumus; kviešu cenas Čikāgā sasniedz trīs gadu augstāko līmeni
Krievijas uzbrukumi Melnās jūras kuģniecībai ir izraisījuši Ukrainas lauksaimniecības eksporta krasu kritumu un rekordlielu kviešu cenu kāpumu pasaules tirgos. 27. augustā kviešu cena Čikāgā pieauga par 2,6%, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2023. gada jūlija, bet Ukrainas graudu eksports pirmajās divās augusta nedēļās samazinājās par 75% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2025. gadā. Ukrainas lauksaimniecības sektora tiešie un netiešie zaudējumi jau tiek lēsti desmitos miljardu dolāru.