Tēma: Transports
-
Vācija identificē divus aizdomās turētos par drona uzbrukumu Leipcigas lidostai; saistība ar Krievijas GRU
Vācijas izmeklētāji ir identificējuši divus galvenos aizdomās turētos par 4. augusta drona uzbrukumu Leipcigas/Halles lidostai — Baltkrievijas pilsoni Andreju Ka. un Krievijas pilsoni Oļegu Le., kuru saista ar Krievijas militāro izlūkdienestu GRU. Uzbrukumā bija paredzēts izmantot trīs dronus ar aptuveni 1,8 kg Semtex sprāgstvielas, bet trešais drons sasniedza Ukrainas Antonov lidmašīnu un nesprāga detonatora kļūmes dēļ. 1. septembrī Vācija oficiāli vainoja Krieviju uzbrukumā un pieņēma diplomātiskus pasākumus.
-
Krievija 12. septembrī palaida gandrīz 500 trieciendronu; Zelenskis to sauc par mērķtiecīgu ekonomikas iznīcināšanu
12. septembrī Krievija no rīta līdz vakaram veica ilgstošu dienas un nakts trieciendronu uzbrukumu Ukrainai, izšauvu gandrīz 500 dronus. Ukrainas gaisa spēki dienas laikā (6:30–18:00) notrieca vai nomāca 336 no 410 droniem, bet 21 trāpījums tika reģistrēts. Trāpīti tika dzelzceļa objekti, pārtikas noliktavas, degvielas uzpildes stacijas un ārvalstu uzņēmumi. Prezidents Zelenskis to raksturoja kā Krievijas mēģinājumu iznīcināt Ukrainas ekonomiku, lai lauztu pretestību.
-
Ukrainas droni naktī uz 11. septembri trāpījuši Sarevatas naftas rūpnīcai un Ozon noliktavai
Naktī uz 11. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbrukuši Krievijas pilsētai Sarevatā, izraisot ugunsgrēkus Sarevatas naftas pārstrādes rūpnīcā, kas pieder «Роснефть», un uzņēmuma Ozon loģistikas centrā. Sarevatas apgabala gubernators Romāns Busargins ap pulksten 2 naktī ziņoja par dronu draudiem reģionā. Ozon apstiprināja trāpījumu un darbinieku evakuāciju; uzņēmums uz laiku apturējis pasūtījumu pieņemšanu Sarevatā un apgabalā.
-
Ukrainas izlūkdienests identificē 17 tankkuģus, kas Krievijai piegādājuši 562 000 tonnu degvielas
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) publiski nosaukusi 17 tankkuģus un to kapteiņus — Krievijas, Ķīnas un Indijas pilsoņus —, kuri 2026. gada jūlijā–septembrī caur pārkraušanas punktiem Ēģiptē, Turcijā, Marokā un Dienvidkorejā piegādājuši Krievijai vairāk nekā 562 000 tonnu benzīna un dīzeļdegvielas.
-
Zelenskis: ja Krievija izraisīs elektrības atslēgumus Ukrainā, Ukraina atbildēs „ar cieņu"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir iemācījusies „ar cieņu" atbildēt uz Krievijas triecieniem un ir gatava atbildēt uz jebkuru Krievijas operāciju, tostarp potenciāliem triecieniem Ukrainas enerģētikas sistēmai nākamajā ziemā. Paziņojumi tika izteikti Jaltas Eiropas stratēģijas (YES) 2026 sanāksmē sarunā ar žurnālistu Farīdu Zakariju un publicēti arī Zelenska Telegram kanālā. Zelenskis vienlaikus piedāvāja alternatīvu – enerģētisko pamieru un Melnās jūras atbloķēšanu, kā arī uzsvēra, ka līdz septembra beigām var parādīties pirmie rezultāti sarunās par kara izbeigšanu.
-
Polija 10. septembrī divreiz paaugstināja gaisa spēku gatavību Krievijas dronu dēļ rietumukrainā
Polijas Operatīvā komandēšana 10. septembra rītā īslaicīgi paaugstināja gaisa aizsardzības spēku un līdzekļu gatavības līmeni saistībā ar Krievijas reaktīvo dronu darbību virs rietumukrainas. Dienas laikā gatavība tika paaugstināta atkārtoti, un aptuveni pulksten 8:30 pēc Kijivas laika tika izdots atjauninājums par notiekošajām preventīvajām operācijām. Polijas Gaisa spēki veica lidojumus Polijas gaisa telpā, tika aktivizētas arīzemes gaisa aizsardzības un radarizlūkošanas sistēmas, bet gaisa telpas pārkāpumi netika konstatēti.
-
Ukrainas triecieni Makhachkalas ostā Dagestānā un trīs Krievijas kuģiem Novorosiijskā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 10. septembrī apstiprināja triecienu Makhachkalas jūras ostai Krievijas Dagestānas Republikā. Naktī ostas teritorijā tika reģistrēts ugunsgrēks, bojājumu apmērs tiek precizēts. Iepriekš, 9. septembrī, trāpīts arī Novorosiijskas degvielas noliktavām un vismaz trim Krievijas kara kuģiem.
-
Ukrainas valdība nodez trīs likumprojektus, lai piesaistītu starptautisko finansējumu
Ukrainas Ministru kabinets apstiprināja un iesniedza Verkhovnai Radai trīs jaunus likumprojektus, kas nepieciešami starptautiskā finansējuma piesaistīšanai un valsts budžeta deficīta segšanai. Tie attiecas uz Nacionālo vērtspapīru un fondu tirgus komisiju, Ukrzaliznytsia un Augstāko tiesnešu kvalifikācijas komisiju. Premjerministrs Serhiy Koretsky raksturoja budžeta deficīta situāciju kā nopietnu un aicināja deputātus neatkarīgi no politiskās piederības balsot par visiem nepieciešamajiem likumiem.
-
Norvēģijas premjers: drons gandrīz trāpījis Zelenska lidmašīnai, kad tā izlidoja no Moldovas
Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Storē 9septembrī intervijā NRK paziņoja, ka drons 8septembrī gandrīz trācis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lidmašīnu, kad tā gatavojās izlidot no Moldovas ceļaut uz Oslo, lai apmeklētu Norvēģijas karaļa Haralda V bēres. Vēlāk gan Norvēģijas amatpersonas, gan Ukrainas prezidenta administrācija skaidroja, ka lidojums tika aizkavēts Moldovas gaisa telpas slēgšanas dēļ, bet nav zināms, vai drons tiešām apdraudēja lidmašīnu.
-
Ukrainas dronu trieciens Novorosijskas jūras spēku bāzei un mazuta terminālim
Naktī no 8. uz 9. septembri 2026. gadā Ukrainas aizsardzības spēki ar dronu palīdzību veica uzbrukumu Krievijas jūras spēku bāzei un degvielas terminālim Novorosijskā, Krasnodaras novadā. Prezidents Volodimirs Zelenskis un Aizsardzības spēku ģenerālštābs apstiprināja triecienu; pēc Ukrainas izlūkdienesta GUR ziņām, tika bojāts Kalibr raķešu nesējsfrīgāts Admiralessen. Novorosijskas mērs sākotnēji ziņoja, ka nav cietušo, bet Krasnodaras novada gubernators vēlāk paziņoja par 4 bojāgājušajiem un 29 ievainotajiem.
-
Krievijas spēki 8. septembrī apzināti trāpījuši reģionālajam vilcienam Dņepra–Zaporižja, nogalinot vienu konduktori
8. septembrī Krievijas bruņotie spēki ar trieciendronu apzināti uzbruka reģionālajam pasažieru vilcienam maršrutā Dņepra–Zaporižja. Vilciens pirms uzbrukuma tika apturēts pēc draudu monitoringa, un pasažieri tika evakuēti uz mobilo patvertni; ievainoto starp pasažieriem nav. Apmēram 30 minūtes pēc pirmā trieciena sekoja otrais, izraisot ugunsgrēku vēl vienā vagonā. Pēc trieciena tika pazaudēta saikne ar vienu konduktori, kura, pēc pieejamām ziņām, atgriezās vilcienā, neraugoties uz notiekošo evakuāciju un paaugstināto bīstamības līmeni; vēlāk „Ukrzaliznytsia” apstiprināja viņas nāvi. Par uzbrukumu ziņoja „Ukrzaliznytsia” vadītājs Oleksandrs Percovskis, kurš nodēvēja mērķtiecīgus uzbrukumus pasažieru vilcieniem par kara noziegumu.
-
Krievijas trieciens 'Orlivka' robežpārejas punktam uz robežas ar Rumāniju
Krievijas spēki naktī uz 6. septembri ar dronu uzbrukuši Izmaiļas rajona pierobežas infrastruktūrai Odesas apgabalā, kā rezultātā 'Orlivka' starptautiskais prāmju robežpārejas punkts uz Ukrainas–Rumānijas robežas uz laiku apturēja darbību. Izmaiļas rajona valsts administrācija paziņoja, ka informāciju par darba atjaunošanu sniegs papildus. Tā bija otrā 'Orlivka' punkta apšauda vienas nedēļas laikā un ceturtā kopš pilna mēroga kara sākuma; punkts atsāka darbu 7. septembra rītā.
-
Lavrovs raksturo Leipcigas drona incidenta sekas kā "īsta kara sākumu"
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Vācijas reakciju uz Leipcigas/Halles lidostā notikušo drona uzbrukuma mēģinājumu par "īsta kara sākumu", salīdzinot to ar diplomātisko pārstāvniecību slēgšanu pirms Otrā pasaules kara. Vācija 1. septembrī oficiāli apsūdzēja Krieviju uzbrukuma organizēšanā, slēdza pēdējo Krievijas ģenerālkonsulātu Bonnā un izbeidza "Krievijas nama" darbību Berlīnē. Krievija atbildēja ar Vācijas Ģētes institūta filiāļu slēgšanu un draudiem.
-
Ukrainas droni naktī uz 6. septembri trāpījuši Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Rostovas apgabala mērķiem
Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem veica uzbrukumu Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, kā arī trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam, radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu iekārtām "Pantsir-S1". Krievijas varas iestādes oficiāli nav apstiprinājuši rūpnīcas bojājumus.
-
Krievija naktī uz 5. septembri triecienā ar ballistiskajām raķetēm un droniem skāra Kijevu un Kijivas apgabalu
Krievija naktī uz 5. septembri raidīja ballistiskās raķešu «Iskander-M/KN-23» un 167 trieciendronu (Shahed, Gerbera, «Parodija») uzbrukumu pret Kijevu, Kijivas un Dņepropetrovskas apgabalu. Bojātas lidostas Kijevā un Borispolē, dzīvojamā ēka, civilā infrastruktūra un rūpniecības uzņēmums; pieci cilvēki gājuši bojā Dņepropetrovskas apgabalā. Prezidents Zelenskis norādīja, ka triecieni lidostām var būt Kremļa reakcija uz diskusijām par ASV vizīti Ukrainā.
-
Krievija 5. septembrī trāpīja pasažieru vilcienam, kas devās uz Hersonu; naktī izmantoja 167 dronus un ballistiskās raķetes
Naktī uz 5. septembri Krievija trācija Ukrainu ar ballistiskajām raķetēm un 167 dažādu tipu droniem. Aptuveni pusdienlaikā Krievijas spēki ar vairākiem Shahed tipa droniem uzbruka pasažieru vilcienam, kas virzījās uz Hersonu. Uzbrukumā Čornobajivkā tika bojāti divi dīzeļlokomotīves, ievainoti divi cilvēki – 55 gadus veca dzelzceļa darbiniece un 18 gadus veca jauniete – un evakuēti 21 pasažieris un vilciena apkalpe.
-
Krievija naktī uz 5. septembri apzināti triecienos Kijivas un Borispolas lidostām; Zelenskis to saista ar ASV delegācijas vizīti
Krievijas spēki naktī uz 5. septembri ar dronu uzbrukumu viļņiem skāra vairākus Ukrainas reģionus, tostarp Kijivu un Kijivas apgabalu. Prezidents Zelenskis paziņoja, ka Krievija pirmo reizi ilgā laikā apzināti trāpījusi Kijivas (Žuljani) un Borispolas lidostām, un saistīja šos triecienus ar gaidāmo ASV specpārstāvju Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera vizīti. Borispolā trācis dzīvojamai deviņstāvu mājai; divas sievietes guvušas traumas, 15 cilvēki evakuēti. Uzbrukumi skāruši arī Dņepropetrovskas, Odesas, Hersonas, Harkivas, Sumu un Mikolajivas apgabalus.
-
Krievijas drona uzbrukums maršrutas taksometram Hersonā; viens bojāgājušais, desmitiem ievainoto
4. septembrī Krievijas drons uzbruka maršrutas taksometram un sabiedriskā transporta pieturai Hersonas Centra rajonā, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot desmitiem cilvēku. Uzbrukums bija daļa no plašākas Krievijas dronu triecienu sērijas Hersonas apgabalā, kur dienas laikā tika ziņots par vairākiem citiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
-
Ferrexpo piesaista 100 miljonus ASV dolāru, Andrijs Verevskis kļūst par 21,4% akcionāru
Šveicē reģistrētā dzelzsrūdas grupa Ferrexpo 4. septembrī piesaistīja aptuveni 100 miljonus ASV dolāru, emitējot jaunas akcijas par 16,5 pensiem gabals. Lielāko ieguldījumu – 50 miljonus dolāru – veica agrobiznesa grupas Kernel īpašnieks Andrijs Verevskis, iegūstot 21,44% kapitāldaļu. Lielākais iepriekšējais akcionārs Fevamotinico (saistīts ar Ževago ģimeni) parakstījās uz 179,5 miljoniem jaunu akciju, bet tā daļa samazinājās līdz 45,3%. Līdzekļi paredzēti Poltavas un Jeristivas rūpniecības un pārstrādes rūpnīcu darba atsākšanai pēc ražošanas apturēšanas 5. augustā drošības risku dēļ.
-
Albānija atteica ļaut Krievijas «ēnu flotes» tankkuģim HANUMAN ienākt Duresas ostā
2026. gada 29. augustā Albānija liedza tankkuģim HANUMAN, ko Ukrainas Militārā izlūkdienests (HUR) pieskaita Krievijas «ēnu flotei», ienākt Duresas ostā. HUR informāciju publiskoja 4. septembrī un raksturoja šo lēmumu kā starptautiskas sankciju solidaritātes pierādījumu.