ES paplašinās jūras spēku misiju Irini, lai cīnītos pret Krievijas «ēnu floti»
ES ambasadori 30. septembrī apstiprināja atjauninātu mandātu Vidusjūras jūras spēku misijai EUNavfor Med Irini. Mandāts, kura spēkā esamība pagarināta līdz 2029. gada 31. martam, oficiāli nosaka cīņu pret Krievijas «ēnu floti» un zemūdens infrastruktūras aizsardzību kā vienu no operācijas uzdevumiem. Paredzētais divu gadu pagarinājuma budžets ir 16,88 miljoni eiro, un galīgais lēmums gaidāms 9. oktobra finanšu ministru sanāksmē.
Galvenais
- ES ambasiadori 30. septembrī apstiprināja atjauninātu mandātu misijai EUNavfor Med Irini
- Misija tiks pagarināta līdz 2029. gada 31. martam; pašreizējais termiņš beidzas 2027. gada martā
- Paredzētais pagarinājuma budžets — 16,88 miljoni eiro
- Atjauninātais mandāts oficiāli nosaka cīņu pret Krievijas «ēnu floti» kā vienu no operācijas uzdevumiem
- Misija palīdzēs aizsargāt zemūdens infrastruktūru, tostarp šķiedru optikas kabeļus un cauruļvadus
- Augusta sākumā Irini veica tankkugnes Toa Payoh inspekciju; Francija par 1 miljonu eiro soda tankkugi Tagor
- Formāls mandāta pieņemšanas lēmums gaidāms 9. oktobrī
Kāpēc tas ir svarīgi
Lēmums oficiāli paceļ cīņu pret Krievijas «ēnu floti» un zemūdens infrastruktūras aizsardzību līdz esošās ES jūras operācijas galvenajiem uzdevumiem, paplašinot tās darbības tvērumu ārpus sākotnējā Lībijas ieroču embargo. Mandāta pagarināšana līdz 2029. gada martam un 16,88 miljonu eiro budžets apliecina ilgtermiņa ES apņemšanos cīnīties pret sankciju apiešanu jūrā. Jau esošās izpildes darbības — Toa Payoh inspekcija un Francijas naudas sods tankkugnei Tagor — parāda operatīvo izsekojamību. Mandāts vienlaikus aptver jūras situācijas izpratni, cīņu pret migrantu kontrabandu un reģionālo sadarbību ar Ēģipti, Tunisiju un Libānu.
Kas notika
ES ambasadori 30. septembrī atbalstīja atjauninātu mandātu Vidusjūras jūras spēku misijai EUNavfor Med Irini, kas izveidota 2020. gadā, lai nodrošinātu ANO ieroču embargo pret Lībiju ievērošanu. Atjauninātais mandāts oficiāli nosaka cīņu pret Krievijas «ēnu floti» kā vienu no operācijas uzdevumiem, kā arī pievērš lielāku uzmanību jūras situācijas izpratnei, tostarp nelikumīgas darbības un apdraudējumu ES drošībai un ekonomiskajām interesēm atklāšanai un uzraudzībai. Misija turpinās palīdzēt aizsargāt kritisko jūras infrastruktūru, tostarp zemūdens šķiedru optikas kabeļus un cauruļvadus, kā arī varēs testēt jaunas tehnoloģijas to aizsardzībai. Tāpat misija turpinās cīnīties pret migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, izmantojot izlūkdatus un gaisa patruļas, uzraudzīt Lībijas ieroču embargo ievērošanu un nelikumīgu Lībijas naftas eksportu, kā arī attīstīt reģionālo sadarbību jūras drošībā ar Ēģipti, Tunisiju un Libānu. Mandāts tiek pagarināts līdz 2029. gada 31. martam, un paredzētais divu gadu pagarinājuma budžets ir 16,88 miljoni eiro. Formāls lēmums gaidāms 9. oktobra ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē, pēc kura tas tiks publicēts ES Oficiālajā Vēstnesī. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa jūnijā paziņoja, ka Irini mainījusi kaujas noteikumus un sākusi inspekcijas pret «ēnu flotes» kuģiem. Augusta sākumā Irini veica tankkugnes Toa Payoh, kas pieder Krievijas «ēnu flotei», inspekciju, lai pārbaudītu tās valstspiederību un karoga reģistrāciju. Francija par vienu miljonu eiro soda tankkugi Tagor, kas ietilpst Krievijas «ēnu flotē» un maijā tika aizturēts; pret vēl vienu šādu kuģi notiek izmeklēšana.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas trīs sniegtās publikācijas ir ukraiņu valodas mediji, kas ziņo par šo stāstu gandrīz identiski. Tās ir galvenokārt ievietojušas pagarinājumu kā pasākumu pret Krievijas «ēnu floti» un izcēlušas Kajas Kallasas jūnija paziņojumu par mainītajiem kaujas noteikumiem. Publikācijas uzsver konkrētas izpildes darbības — Toa Payoh inspekciju un Francijas naudas sodu tankkugnei Tagor — kā pierādījumu misijas praktiskajai ietekmei pret Krievijas sankciju apiešanu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Sniegtie avoti ir ukraiņu mediji; starptautiskā perspektīva atsevišķi nav pārstāvēta.
Konteksts
Krievijas «ēnu floti» veido galvenokārt veci tankkuģi, kas spēj izslēgt automātiskās identifikācijas sistēmas un slēpt savu atrašanās vietu; ievērojamu daļu pārvalda Krievijas valsts uzņēmums Sovcomflot. Tā aptver aptuveni 10% no pasaules šķidro kravu flotes, transportē aptuveni 1,7 miljonus barelu Krievijas naftas dienā un nodrošina aptuveni 70% Krievijas naftas eksporta. Krievija paplašina arī paralēlu «ēnu floti» LNG transportam; jūnijā kopējais skaits sasniedza vismaz 21 kuģi. G7, Austrālija un ES 2022. gada decembra sākumā noteica cenas griestus 60 dolāru apmērā par barelu Krievijas naftai, no 2023. gada 5. februāra paplašinot uz naftas produktiem: 100 dolāru par barelu dīzeļdegvielai un 45 dolāru citiem produktiem; «ēnu flote» tiek plaši saistīta ar centieniem apiet šos ierobežojumus. Misija tika apstiprināta ES ambasadoru vidū 30. septembrī un gaida formālu pieņemšanu ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē 9. oktobrī.