Zelenskis Briselē aicina ES atbalstīt Ukrainu un saglabāt sankcijas pret Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur ES vadība pauda atbalstu Ukrainai un apņēmās saglabāt sankcijas pret Krieviju, kamēr tā nav izbeigusi karu. Zelenskis kā galveno prioritāti izvirzīja sagatavošanos ziemai, lūdzot papildu finansējumu un gaisa aizsardzības sistēmas 2026. un 2027. gadam. Dalībvalstis joprojām nav vienotas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.
Galvenais
- Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē un uzstājās kopā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Kostu un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu.
- Kosta paziņoja, ka nav īstiķais laiks samazināt atbalstu Ukrainai vai mīkstināt sankcijas pret Krieviju, un apliecināja Zelenskim, ka Ukraina var rēķināties ar ES atbalstu arī pēc kara, tostarp ceļā uz dalību ES.
- Von der Leiene paziņoja, ka neviena sankcija pret Krieviju netiks atcelta, kamēr Krievija nav izbeigusi karu; ES strādā pie 22. sankciju paketes.
- Zelenskis kā galveno uzdevumu nosauca Ukrainas sagatavošanos ziemai – enerģētiku, gaisa aizsardzību un finansējumu – un lūdza līdzekļus gan 2026., gan 2027. gadam; papildu vajadzības 2026. gadam lēstas ap 70 miljardiem eiro.
- ES dalībvalstis nav vienotas par iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanu: Beļģijas premjers Barts de Vevers to kategoriski noraida, bet Dānijas Mete Frederiksena un Latvijas Andris Kulbergs uzskata tos par acīmredzamu finansējuma avotu.
- Nīderlandes premjers Robs Jetens paziņoja, ka pārāk maz dalībvalstu sniedz Ukrainai taustāmu finansiālu atbalstu; Čehijas premjers Andrejs Babišs aicināja, lai iespējamais 100 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tiktu izslēgts no ES daudzgadu budžeta.
- Samits notika, ASV un Ukrainas attiecībām pasliktinoties – Tramps kritizēja Zelenski par triecieniem Krievijas naftas rūpnīcām, bet Vašingtona noslēdza vienošanos ar Maskavu par Krievijas dīzeļdegvielu, uz laiku mīkstinot ASV sankcijas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Samits bija galvenā platforma, kurā ES saskaņoja finansiālo, militāro un enerģētisko atbalstu Ukrainai pirms ziemas, kas tiek prognozēta kā viena no grūtākajām kopš pilna mēroga kara sākuma. ES vadība publiski apņēmās saglabāt sankcijas pret Krieviju līdz kara beigām un gatavo jaunu sankciju paketi, to visu nošķirot no ASV pieejas Maskavai.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās Briselē uz ES līderu samita otro dienu, kur kopā ar Eiropadomes prezidentu Antoniu Kostu un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu uzstājās preses konferencē. Zelenskis kā galveno darba kārtības jautājumu nosauca Ukrainas enerģētiskās vajadzības un aicināja sniegt papildu finansējumu un gaisa aizsardzības sistēmas gan 2026., gan 2027. gadam, uzsverot, ka tuvojošā ziema var būt viena no grūtākajām kopš pilna mēroga kara sākuma. Kosta paziņoja, ka nav īstais laiks mazināt atbalstu Ukrainai vai mīkstināt sankcijas pret Krieviju, un apliecināja Zelenskim ES atbalstu arī Ukrainas ceļā uz dalību ES. Von der Leiene uzsvēra, ka sankcijas paliks spēkā, kamēr Krievija turpinās karu, un pieminēja ES atbalstu Trampa enerģētiskā pamiera iniciatīvai, kuru Krievija neesot ievērojusi. Dalībvalstu vadītāji apsprieda arī iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanu un iespējamo 100 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, taču vienprātības panākt neizdevās.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji izceļ Zelenska klātienes vēstījumu samitā – fokusu uz Ukrainas enerģētiskajām vajadzībām tuvojošās ziemas apstākļos un tā saukto "ziemas paketi" (enerģētika, gaisa aizsardzība, finansējums). Tie uzsver ES institucionālo atbalstu – jaunu pievienošanās sarunu klasteru atvēršanu, 22. sankciju paketes gatavošanu un Kostas personisko apliecinājumu Zelenskim par Ukrainas nākotni ES. Plaši tiek atspoguļota arī ASV un Ukrainas attiecību pasliktināšanās – Trampa kritika par triecieniem Krievijas naftas rūpnīcām un ASV un Krievijas dīzeļdegvielas vienošanās, kas uz laiku mazina ASV sankcijas, kā arī Zelenska paustais, ka Eiropa strādā pie atsevišķa diplomātiska formāta, kas pārstāvētu galvenokārt Ukrainas intereses.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais ārpus Ukrainas esošais avots ziņu klāstā – Honkongā bāzēts angļu valodas izdevums – fokusējas uz finansiālo pieprasījumu, virsrakstā izceļot Zelenska lūgumu pēc papildu aptuveni 79 miljardiem dolāru Ukrainas kara uzturēšanai. Gan Ukrainas, gan ārvalstu avoti citē vienādu ES institucionālo nostāju – Kostu un fon der Leieni par atbalsta un sankciju saglabāšanu –, bet ārvalstu izdevums galveno uzmanību pievērš ES vēstījumam Kievai un Maskavai, nevis Zelenska iekšpolitiska rakstura komunikācijai, un neiedziļinās ES iekšējās domstarpībās par iesaldētajiem aktīviem.
Kur atspoguļojums atšķiras
ES dalībvalstis nav vienotas par iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam: Beļģijas premjers Barts de Vevers to kategoriski noraida, jo uzskata, ka vēsturiski šādi aktīvi izmantoti vienīgi pēckara nolīgumos, savukārt Dānijas premjere Mete Frederiksena tos sauc par acīmredzamāko finansējuma avotu, bet Latvijas premjers Andris Kulbergs – par vienu no atbalsta finansēšanas avotiem. Pastāv arī domstarpības par finansiālā atbalsta mērogu un sadalījumu: Nīderlandes Robs Jetens norāda, ka pārākon maz dalībvalstu sniedz taustāmu finansiālu atbalstu, Čehijas Andrejs Babišs uzstāj, ka iespējamais 100 miljardu eiro aizdevums Ukrainai jāizslēdz no ES daudzgadu budžeta un Čehija to negarantēs. Saskaņā ar ziņojumiem samits 15.–16. oktobrī nav pieņēmis lēmumus par Ukrainas finansējumu un Krievijas aktīvu izmantošanu, jo trūkst vienprātības.
Konteksts
Ukrainas papildu finansējuma vajadzības 2026. gadam lēstas ap 70 miljardiem eiro, un Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko brīdinājis par iespējamu 78 miljardu dolāru budžeta deficītu 2027. gadā. ES pievienošanās sarunās nesen atvērti vēl divi klasteri; Eiropas Komisija cer līdz gada beigām atvērt atlikušos divus, vienlaikus konstatējot reformu tempu palēnināšanos Ukrainā, kas ietekmē budžeta atbalsta tranzes. Tiek gatavota ES 22. sankciju pakete pret Krieviju, un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibihs publiski aicinājis palielināt spiedienu uz Maskavu ar sankcijām, iesaldēto aktīvu izmantošanu, izolāciju un tehnoloģiju eksporta ierobežojumiem.