Krievija naktī uz 19. oktobri uzbrūk Kijevai ar ballistiskajām raķetēm; Ukrainas puse ziņo par brīdinājuma trūkumu pirms pirmā trieciena viļņa

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis bija viens no apjomīgākajiem Krievijas kombinētajiem uzbrukumiem kara laikā — vienlaicīgi tika izmantotas ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī vairāk nekā 269 trieciendroni, ieskaitot reaktīvos Shahed. Uzbrukums skāra Kijevu divos ballistiskajos viļņos un radija plašus postījumus civilajā infrastruktūrā, tostarp virszemes metro stacijās, tirdzniecības centrā Cosmo Multimall, medicīnas iestādē un datu centrā Datagroup, kā arī enerģētikas objektos 11 apgabalos. Publiskā ASV un Ukrainas oficiālo personu domu apmaiņa par to, vai partneri brīdināja pirms pirmā trieciena viļņa, izceļ spriedzi ASV–Ukrainas izlūkošanas informācijas apmaiņā — īpaši ņemot vērā Bloomberg ziņoto par iepriekšēju ASV draudu pārtraukt izlūkdatu apmaiņu saistībā ar ukraiņu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām.

Kas notika

Naktī no 18. uz 19. oktobri Krievija veica masveidīgu kombinētu triecienu Ukrainai, izmantojot ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400 (no Smoļenskas, Brjanskas un Kurskas apgabaliem), spārnotās raķetes «Iskander-K» un 269 trieciendronus — Shahed, S-8000 «Banderole», «Gerbera» un «Parodia» imitatorus, tostarp 59 reaktīvos. Līdz plkst. 09:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 247 mērķus — 4 spārnotās raķetes «Iskander-K» un 243 dronus; trāpījumi fiksēti 25 vietās, krituši atlūzas — vēl 8 vietās. Kijevu skāra divi ballistiskie triecienu viļņi — ap 23:00 18. oktobrī un ap 03:00 19. oktobrī; pēc Ukrainas GKS sniegtās informācijas, partneri brīdināja pirms otrā viļņa, bet ne pirms pirmā. Bojājumi reģistrēti vismaz trīs Kijivas rajonos: Desņanskijā (dega neapdzīvota ēka, bojātas automašīnas un viena metro stacija), Solomjanskijā (25 stāvu dzīvojamā mājā trāpīja raķešu atlūzas, medicīnas iestādē izcēlās ugunsgrēks, nopietni cieta tirdzniecības centrs Cosmo Multimall) un Dņipras rajonā (bojāta izglītības iestāde). Sarkanās līnijas virszemes metro stacijas «Černihiva» un «Lisova» tika uz laiku slēgtas; vilcienu kustība notika starp stacijām «Akademmistečko» un «Darnica». Kijevā gāja bojā 21 gadu veca sieviete (pēc mēra Kļičko datiem); sākotnēji ziņots par 3 ievainotajiem, vēlāk — par 8 (pēc DSNS un IeM datiem). Uzbrukumā cieta enerģētikas infrastruktūra 11 apgabalos; Zelenskis paziņoja, ka vairāk nekā 10 objekti sabojāti un vismaz 550 000 ģimeņu palika bez elektrības. Ukrenergo līdz dienas beigām ieviesa stundas atslēgumu grafikus un rūpniecības jaudas ierobežojumus; apmēram 140 apdzīvotas vietas Odesas, Mikolajivas un Kijivas apgabalos palika bez elektrības arī nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji konsekventi uzsver trieciena apmēru — ballistiskās un spārnotās raķetes, kā arī aptuveni 269 droni — un postījumu apmēru Kijevā trijos rajonos, kā arī civiliedzīvotāju upurus, tostarp 21 gadu veco bojā gājušo. Īpaša uzmanība veltīta brīdinājuma trūkumam pirms pirmā ballistiskā trieciena viļņa ap 23:00 — prezidents Zelenskis un GKS pārstāvis Ignats to saista ar atkārtotu problēmu arī 12., 13. un daļēji 14. oktobra uzbrukumos, norādot, ka informāciju par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu Ukrainai sniedz tieši ASV. Tiek uzsvērts, ka cieta ne tikai enerģētikas infrastruktūra 11 apgabalos, bet arī medicīnas iestāde, izglītības iestāde, virszemes metro stacijas un tirdzniecības centrs Cosmo Multimall, kā arī pilnībā iznīcināts Datagroup datu centrs. Avoti ziņo par vismaz 550 000 ģimeņu, kuras palika bez elektrības.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Visi pieejamie avoti ir ukraiņu, tāpēc atsevišķs starptautiskais redzējums nav nodalāms — tomēr parādās ASV puse: kopija. RFE/RL korespondents Vašingtonā Alekss Rafoglu, atsaucoties uz ukraiņu avotiem, ziņoja, ka partneri brīdinājumu par ballistisko triecienu Kijevā nav snieguši; šo informāciju, pēc ziņotā teiktā, apstiprināja arī Bloomberg. ASV valsts sekretārs Marko Rubio, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, paziņoja, ka «precīzi nezina», kas noticis, un minēja, ka vairākas naktis iepriekš ES pavēlniecība (EUCOM) izmeklēja programmatūras problēmu Ukrainas agrīnās brīdināšanas sistēmā; viņš arī uzsvēra, ka ASV nav mainījusi savu diplomātisko klātbūtni Kijevā. Bloomberg iepriekš ziņoja, ka ASV draudēja pārtraukt izlūkošanas datu apmaiņu, ja Ukraina neapturēs triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti nesakrīt par to, vai partneri (un konkrēti ASV) sniedza brīdinājumu par 19. oktobra ballistisko triecienu Kijevā: ukraiņu avoti, uz kuriem atsaucas RFE/RL korespondents Alekss Rafoglu, un prezidents Zelenskis apgalvo, ka brīdinājuma nebija; GKS pārstāvis Jurijs Ignats precizēja, ka brīdinājuma nebija pirms pirmā viļņa ap 23:00, bet tas tika saņemts pirms otrā viļņa ap 03:00; vairāki uzraudzības Telegram kanāli ziņoja, ka ASV brīdināja savlaicīgi; ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka precīzi nezina, kas noticis, un nevarēja apstiprināt brīdinājuma trūkumu, minot iepriekš izmeklētu programmatūras problēmu.

Otra nesakritība skar ievainoto skaitu Kijevā: sākotnējie mēra un Kijivas pilsētas militārās administrācijas ziņojumi liecināja par 2–3 ievainotajiem; vēlāk mērs minēja 3 un pēc tam 5 ievainotos Solomjanskas rajonā; Valsts ārkārtas dienests un Iekšlietu ministrija ziņoja par 8 ievainotajiem; Kijivas pilsētas prokuratūra plkst. 09:00 ziņoja par 5 ievainotajiem (3 ar akūtu stresa reakciju, 2 ar šrapneļa brūcēm) konkrētās vietās.

Konteksts

Ukrainas GKS pārstāvis Jurijs Ignats iepriekš ziņoja, ka brīdinājumu no partneru puses trūka arī uzbrukumos 12., 13. un daļēji 14. oktobrī — toreiz tas skāra četrus raķešu viļņus, un brīdinājums pienāca tikai pirms otra un ceturtā. 18. oktobrī prezidents Zelenskis paziņoja, ka ASV ir atjaunojušas izlūkošanas datu apmaiņu ar Ukrainu pēc iepriekšēja bloķējuma un ka Ukraina trīs dienas nesaņēma datus par Krievijas ballistiskajām palaišanām; viņš arī skaidroja, ka informāciju par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu Ukrainai sniedz tieši ASV. Bloomberg ziņoja, ka ASV draudēja pārtraukt izlūkošanas apmaiņu, ja Ukraina neapturēs triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām, savukārt ASV amatpersonas pēc Donalda Trampa izsludinātā tā sauktā «enerģētikas pamiera» esot saukušas Ukrainas militāro vadību, pieprasot izbeigt tālā darbības darbības darbības. Ukrenergo ziņoja, ka uzbrukumu rezultātā desmit apgabalos radās jauni elektroapgādes pārtraukumi un līdz dienas beigām tiks piemēroti stundas atslēgumu grafiki un rūpniecības jaudas ierobežojumi.