Ģenerālprokuratūra
Ģenerālprokuratūra (Генеральна прокуратура) bija centrālā iestāde, kas vēsturiski vadīja Ukrainas prokuratūras sistēmu saskaņā ar Prokuratūras likumu. Ģenerālprokuroru pēc prezidenta iesnieguma iecēla Augstākā Rada (parlaments). Pēc 2019. gada reformas lielākā daļa tās uzraudzības un izmeklēšanas funkciju tika nodota jaunizveidotajai Ģenerālprokuratūras birojam, bet pati iestāde turpina pastāvēt kā prokuratūras hierarhijas sastāvdaļa.
-
Ukrainas prokurori apsūdz Krievijas ģenerālli par Skovorodas muzeja raķešu triecienu
Ukrainas prokurori 23. oktobrī nolūgu apsūdzīt Krievijas ģenerāllejtenantu Oļegu Makevcku par 2022. gada 6. maijā izdotu rādījumu uzbrukšanā ar raķeti Hryhorija Skovorodas Nacionālajam literatūras un pieminekļa muzejam Skovorodynivkā. Muzejs tika nopietni bojāts, tā telpa kļuva nedroša lietošanai, bet uzņēmējs, kas to aizsargāja, guva ievainojumus. Makevckim, ja viņu atzīs par vainīgu, draud 8–12 gadu cietumnoda.
-
Ukrainas iestādes konstatē Saldo un divu līdzgulībnieku vainu triju skolēnu nelikumīgā pārvietošanā uz okupēto Krīmu
Ukrainas drošības dienests un prokurūra paziņojuši par aizdomām Volodimiram Saldo un diviem līdzgulībniekiem saistībā ar triju nepilngadīgo skolēnu nelikumīgu pārvietošanu no Hersons apgabala uz okupēto Krīmu. Dēļ tam, ka visi trīs aizdomās turas uz pagaidu okupēto Ukrainas teritoriju, viņiem par to paziņots aizdomas bez klātnes. Visi trīs bērni vēlāk tika atgriezti Ukrainā, taču precīzs atgriešanās datums nav norādīts.
-
Latvijas mediji identificēju bijušo OGP nodaļas vadītāju kā aizdomas pret nēsāju operācijā «Kartāgena»
Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs un Specializētā pretkorupcijas prokuratura informēja par aizdomām bijušajam OĢP nodaļas vadītājam saistībā ar organizāciju, kas, pēc izmeklētāju versijas, maksāja par aizsardzību pretkrāpšanas kolu centriem. Oficiālais paziņojumā viņa vārds nebija norādīts, bet mediji un pretkorupcijas avoti viņu identificēja kā Ivanu Tymošenko. Kopējā dokumentētā nelegālā peļņa esā pārsniedz 1 miljardu grivnu.
-
SBU Odesā aizturējusi divus uzņēmuma darbiniekus aizdomās par palīdzēšanu Krievijai legalizēt no okupētās Mariupoles izvesto ukraiņu kviešu
Ukrainas Drošības dienests (SBU) Odesā aizturējis divus ārvalsts uzņēmuma, kas specializējas lauksaimniecības produkcijas sertifikācijā, filiāles darbiniekus — filiāles direktoru un laboratorijas vadītāju. Viņiem izvirzīta aizdomas par palīdzēšanu Krievijai legalizēt 7 857 tonnas ukraiņu kviešu, kas izvesti no okupētās Mariupoles un kuru vērtība pārsniedz 60 miljonus grivnu, izmantojot sankcionētu kuģi un viltotus dokumentus par izcelsmi.
-
Ukrainas vicepremjers iebilst pret konkursu ģenerālprokurora amatam
Ukrainas vicepremjers eiropeiskās un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Vsevolods Čentsovs intervijā "Eiropas patiesībai" paziņoja, ka neredz ne nepieciešamību, ne iespēju rīkot konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Viņš apgalvoja, ka ES prasībās šāds konkurss nav noteikts un ka Eiropas praksē tāda nav. Vienlaikus parlamenta antikorupcijas komitejas vadītāja Anastasija Radina jūnijā informēja par likumprojektu par konkursa kārtību, ko atsevišķas ES dalībvalstis pielieto.
-
No okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni
No Krievijas okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni vecumā no 1 gada un 4 mėnešiem līdz 17 gadiem – 7 zēni un 4 meitenes. Atgriešanu organizēja labdarības organizācija Save Ukraine prezidenta iniciatīvas Bring Kids Back UA ietvaros. Par atgriešanu ziņoja Hersonas apriņķa kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.
-
Krievijas trieciens Kramatorskas autobusiem 8. oktobrī – bojā gājuši desmitiem cilvēku
8. oktobra rītā Krievijas spēki trāpīja pa divām pasažieru maršrutka autobusiem Kramatorskā, Doneckas apgabalā. Sākotnēji tika ziņots par vismaz 12 nogalinātiem, bet dienas gaitā Doneckas OMA vadītājs Vadims Filaškins paaugstināja skaitu līdz 30 nogalinātajiem un 18 ievainotajiem; vēlākajos starptautiskajos un dažos ukraiņu ziņojumos minēts 33 bojāgājušo. Filaškins pavēlēja apturēt sabiedrisko transportu Kramatorskā un Slovjanskā, aicināja iedzīvotājus evakuēties, un Eiropas Komisija un Šveice nosodīja uzbrukumu.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Grozā 2023. gadā notikušā Krievijas raķešu trieciena lieta nodota tiesai: 59 nogalinātni, septiņi apsūdzēmies
Ukraištiene tiesas uzvalstījumusā tiesai nolūkotā lieta par 2023. gada 5. oktobrī notikušo Krievijas ballistiskās raķešes „Iskander-M" triecienu uz kafejnīcu „Sputnik" ciemā Hroza, Harkovas apgabalā, kurā gāja bojā 59 cilvēki. Apzīmētie septiņĭ apsūdzībā — divi vietējĭe brāļi, kas apsūdzēti par koordinātu un pomenālo pusi pienvaldes nodošanu Krievijas pusei, un pieci Krievijas armijas komandieri, kas apsūdzēti par kara likumu pārkāpumu un slepkavību. Tiesa notiks aizņtuvē (заочно).
-
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko reģistrējies Vīnē pēc aizbraukšanas no Ukrainas
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko un viņa sieva Oksandra, pametot Ukrainu, reģistrējuši savu dzīvesvietu Vīnē – adresē, kas ir domājumu un juridisko adrešu pakalpojumus sniedzoša uzņēmuma birojs, liecina Ukrainas Pravda žurnālistu izmeklēšana. Kravčenko atstāja Ukrainu 14. septembrī, dienu pēc atlaišanas sākšanas no amata un dažas stundas pēc tam, kad viņš parakstīja aizdomu izziņu pret NABU direktoru Semjonu Krivonisu. Pēc atgriešanās darbā un 21. septembra atlūguma viņš tika atlaists no prokuratūras saistībā ar pretkorupcijas operāciju «Kartāga».
-
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko nav atgriezies darbā pēc atvaļinājuma beigām; 21. septembrī viņu atbrīvo no prokuratūras
Bijušais Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 13. septembrī pats sev izdeva rīkojumu par piecu dienu komandējumu uz Parīzi, kas oficiāli beidzās 18. septembrī. Viņš šķērsoja Ukrainas robežu 13.–14. septembra naktī, bet līdz 21. septembra plkst. 14:00 nebija atgriezies darbā Ģenerālprokurora birojā (OГP), un iestādei nebija informācijas par viņa atrašanās vietu. 14. septembrī Kravčenko paziņoja par aizdomām izziņošanu NABU direktoram Semenam Krivonosam un personai, kas tuva SAPO vadītājam Oleksandram Kļimenko; vēlāk tajā pašā dienā prezidents Zelenskis ar dekrētu atstādināja viņu no amata, bet 15. septembrī Augstākā Rada atbalstīja atbrīvošanu. 21. septembrī Kravčenko iesniedza pieteikumu par izstāšanos no prokuratūras orgāniem, un pagaidu ģenerālprokurors Antons Kovalskis parakstīja rīkojumu par viņa atbrīvošanu.
-
Tramps paraksta Grēma likumu par sankcijām Krievijai un Irānai — pirmoreiz likumā nostiprinātas sankcijas par ukraiņu bērnu deportāciju
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja Lindsija O. Grēma Akta par sankcijām Krievijai un Irānai (H.R. 5334), kas pirmoreiz likuma līmenī nostiprina sankcijas par ukraiņu bērnu piespiedu deportāciju. Likums paplašina sankciju piemērošanu arī uz starpniekiem un iestādēm, kas organizējušas deportāciju, un nosaka līdz 100% muitas tarifus valstīm, kas turpina pirkt Krievijas energoresursus, kā arī līdz 500% tarifus precēm tieši no Krievijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pauda pateicību un nosauca parakstīšanu par "patiešām vēsturisku dienu".
-
Verkhovna Rada 26 dienas neveiks plenārsēdes; opozīcija un preses dienests strīdas par «atkāpumu»
Ukrainas parlaments — Verkhovna Rada — 26 dienas, no 17. septembra līdz 13. oktobrim, neveiks plenārsēdes. Tautas deputāts Jaroslavs Železņaks (partija «Holos») to nodēvēja par pārtraukumu un brīdināja, ka tas aizkavē likumus, kas saistīti ar Ukrainas starptautiskajām saistībām. Radas preses dienests to noraidīja, uzstājot, ka parlaments turpina strādāt komitejās, darba grupās, izmeklēšanas komisijās un frakcijās.
-
Zelenskis par pagaidu ģenerālprokuroru iecēlis Antonu Kovalski
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 17. septembrī parakstīja rīkojumu Nr. 946/2026, ar kuru par pagaidu ģenerālprokurora pienākumu izpildītāju iecēlis Antonu Kovalski, līdzšinējo Hmelņickas apgabala prokuratūras vadītāju. Iecelšana notikusi pāris dienas pēc tam, kad parlaments ar 317 balsīm atbalstīja Ruslana Kravčenko atkāpšanos no ģenerālprokurora amata.
-
Verkhovna Rada atbalsta likumprojektu Nr. 14130 parlamentārās kontroles stiprināšanai pār tiesībsargājošajām iestādēm
17. septembrī Ukrainas parlaments pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu Nr. 14130, kas stiprina parlamentāro kontroli pār tiesībsargājošām un prokurora iestādēm. Par to nobalsoja 240 deputāti. Likumprojekts paredz obligātu ikgadēju publisku ziņošanu par spīdzināšanas un nelikumīgas izmantošanas izmeklēšanu, kā arī paplašina parlamenta tiesības uz slēgtām komiteju sēdēm ar Nacionālās policijas vadību.
-
Zelenska uzticēšanās rādītāji gandrīz nemainīgi neskatoties uz korupcijas skandāliem
Saskaņā ar Kijivas Starptautiskās socioloģijas institūta (KIIS) aptauju, kas veikta no 21. augusta līdz 10. septembrim, Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim uzticas 54% respondentu, bet neuzticas 41%. Salīdzinājumā ar jūlija beigām un augusta sākumu rādītājs būtiski nav mainījies – toreiz uzticējās 55%, bet neuzticējās 40%. Aptauja veikta, neraugoties uz vairākiem NABU un SAP korupcijas izmeklējumiem, kas skāruši prezidenta biroju un ģenerālprokurora biroju.
-
Ternopiļas apriņķa slimnīcas LKK vadītājs apsūdzēts fiktīvu veselības atzinumu izsniegšanā par 6 000–12 000 dolāru
Ternopiļas apriņķa tiesībsargājošās iestādes atklāja medicīniskās konsultatīvās komisijas (LKK) shēmu, kas laikā no 2024. līdz 2026. gadam masveidā izsniegusi aptuveni 1000 fiktīvu veselības atzinumu. Tie tika izmantoti, lai vīrieši iegūtu atbrīvojumu no mobilizācijas, balstoties uz nepatiesām ziņām par viņu radinieku veselības stāvokli un vajadzību pēc pastāvīgas aprūpes. Četriem ārstiem un diviem starpniekiem izsniegtas aizdomas par nozieguma izdarīšanu; LKK vadītājam papildus inkriminēta nelikumīga mobilosaistīto personu pārvietošana pāri valsts robežai.
-
Ukrainas ģenerālprokurors Kravčenko atlaists pēc aizdomu izvirzīšanas NABU vadītājam un bēgšanas no valsts
Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 14. septembrī paziņoja par aizdomu izvirzīšanu Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktoram Semjonam Krivonosam un personai, kas tuva Speciālās pretkorupcijas prokuratūras vadītājam. Tajā pažvakā viņš atstāja Ukrainu, bet prezidents Zelenskis ar rīkojumu viņu atstādināja no amata. Nākamajā dienā Augstākā Rada ar 317 balsīm atbalstīja Kravčenko atbrīvošanu, un Zelenskis parakstīja atbrīvošanas rīkojumu. Notikumi notika plašākas pretkorupcijas operācijas «Kartāga» kontekstā, kurā figurē Prokuratūras pārstāvji.
-
Ukrainas Augstākā antikorupcijas tiesa atstāj spēkā 120 miljonu grivnu drošības naudu prokuroru lietā "Karthāģa"
Ukrainas Augstākās antikorupcijas tiesas Apelācijas palāta 16. septembrī noraidīja Serhija Kropivas aizstāvības sūdzību un atstāja spēkā viņam piemēroto apcietinājuma drošības līdzekli ar iespēju samaksāt 120 miljonu grivnu drošības naudu. Kropiva ir bijušais Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks un viens no galvenajiem figūrantiem lietā "Karthāģa", kurā NABU un SAPO izmeklē augsta līmeņa apvienību, kas, pēc apsūdzības rīcībā esošās informācijas, sistemātiski saņēmusi kukuļus no krāpnieciskiem zvanu centriem.
-
Zelenskis paziņo par deklarāciju atjaunošanu tiesībsargājošām iestādēm un paraksta likumu pret krāpniecības zvanu centriem
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. septembra vakara uzrunā paziņoja, ka tiks atjaunota aktīvu deklarēšanas prasība tiesībsargājošo iestāžu un drošības spēku pārstāvjiem, kuri nepiedalās karadarbībā. Viņš arī uzdeva premjerministram Sergejam Koreckim veikt visu centrālo izpildvaras struktūru vadītāju — gan ieceltu, gan pagaidu — pārbaudi, tostarp nodokļu dienesta, ARMA un dažādu inspekciju vadībā. Tajā pašā dienā Zelenskis parakstīja likumu, ar ko Kriminālkodeksam pievienota jauna panta par elektroniskās komunikācijas krāpšanu un paredzēta kriminālatbildība par krāpniecības zvanu centru darbību.