Jevropejska pravda
Jevropeiska Pravda (Eiropas patiesība) ir Ukrainas tiešsaistes ziņu izdevums, kas koncentrējas uz Eiropas integrāciju un Ukrainas ārpolitiku. Tas tika dibināts 2009. gadā kā daļa no mediju projekta „Ukrainska Pravda“ un aptver Ukrainas attiecības ar Eiropas Savienību, NATO un atsevišķām Eiropas valstīm. Izdevums publicē arī paralēlu angļu valodas izdevumu, kas paredzēts starptautiskai auditorijai.
-
Makrons ierosina «dubultmoratoriju»: apturēt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām un karadarbību Melnajā jūrā
Francijas prezidents Emanuels Makrons intervijā BFMTV paziņoja par nodomu rosināt «dubultmoratoriju» — Ukrainas triecienu apturēšanu pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un karadarbības izbeigšanu Melnajā jūrā. Vienlaikus Francija strādās pie kuģniecības atjaunošanas Hormuza šaurumā un aicinās G7 valstis atkārtoti izmantot stratēģiskās naftas rezerves.
-
ES Coreper nespēj pagarināt sankcijas pret Krieviju; jautājums par Usmanova un Fridmana izslēgšanu palicis neatrisināts
ES Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper) 21. septembrī nespēja vienoties par individuālo sankciju pret Krieviju pagarināšanu, jo Slovākija un Francija uzstāja uz oligarhu Alisera Usmanova un Mihaila Fridmana izslēgšanu no saraksta. Kompromisa variants – 36 mēnešu pagarinājums apmaiņā pret viņu izslēgšanu – tika bloķēts, Latvijai un vēl vairākām dalībvalstīm to neatbalstot. Nākamā tikšanās notiks 22. septembrī plkst. 9:00 pēc Kijivas laika, pirms termiņa beigām pusnaktī.
-
Kalla sola jaunu ES sankciju kārtu par Krievijas vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla paziņoja, ka rosinās Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret personām, kuras veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Viņa Krievijas vēlēšanas raksturoja kā smagu triecienu Krievijas demokrātijai un norādīja, ka to iznākums nekad nav bijis apšaubāms.
-
ES 2028.–2034. gada budžeta plānā iekļauts 100 miljardu eiro piešķīrums Ukrainai
ES nākamā daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam ietver plānoto 100 miljardu eiro piešķīrumu Ukrainai. Augsta ranga ES diplomāts, kas informēts par budžeta sagatavošanu, paziņoja, ka šis apjoms patlaban netiek apšaubīts, un uzsvēra, ka dalībvalstis apzinās Ukrainas finansējuma vajadzības. Liela daļa ES līderu samita 15.–16. oktobrī Briselē bija veltīta 2028.–2034. gada budžetam, un vienošanās par to bija paredzēts panākt līdz 2026. gada beigām.
-
Le Pena paziņo, ka Francija vairs nevar sniegt Ukrainai tādu pašu finansiālo atbalstu
Marēna Le Pena, Francijas galēji labējās partijas "Nacionālā apvienība" neformālā līdere, paziņojusi, ka Francija finansiālu grūtību dēļ vairs nevar sniegt Ukrainai tādu pašu finansiālās atbalsta līmeni kā līdz šim. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka šī nostāja nav naidīga pret Ukrainu un ka Francija var turpināt apmācīt Ukrainas karavīrus un piegādāt aprīkojumu. Le Pen arī aicināja rīkot "lielu miera konferenci" Krievijas kara pret Ukrainu "diplomātiskai noregulēšanai".
-
Ukrainas ģenerālprokurors paraksta aizdomas noteikšanu NABU direktoram; prezidents pieprasa viņa atbrīvošanu
Ukrainas ģenerālprokurors Ruslans Kravčenko 14. septembrī video uzrunā paziņoja, ka parakstījis aizdomas noteikšanu Nacionālā pretkorupcijas biroja (NABU) direktoram Semjonam Krivonosam. Kravčenko, kas 7. septembrī bija iesniedzis atlūgumu saistībā ar operāciju "Kartāga" par iespējamu korupciju savā birojā, naktī izbrauca no Ukrainas. Prezidents Zelenskis publiski nosauca viņa atbrīvošanu par vienīgo iespējamo ceļu, iesniedza atlūguma apstiprināšanas lūgumu Augstākajai Radai un ar dekrētu apturēja Kravčenko no amata. Eiropas Komisija atkārtoti uzsvēra neatkarīgu pretkorupcijas iestāžu nozīmi Ukrainā.
-
Tramps: Ukraina varētu saņemt licenci uz Patriot ražošanu, taču tikai «mazāk modernās» versijas ražošanai
ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Ukraina varētu saņemt licenci Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmas raķešu ražošanai, taču vienīgi «mazāk modernai» versijai. Šis izteikums ir daļējs solis atpakaļ no iepriekšējās nostājas, ko Tramps un Zelenskis raksturojuši kā «politiski atrisinātu». Tramps norādīja, ka vēl nav devis piekrišanu tehnoloģiju nodošanai, jo valstis, kas saņem šādas tehnoloģijas, varētu tās «kādu dienu izmantot pret jums».
-
Tramps aicina Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 2026. gada 13. septembrī, golfa turnīra Irish Open laikā savā Doonbeg klubā Īrijā aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm, apgalvojot, ka šie uzlidojumi izraisa globālu dīzeļdegvielas trūkumu. Tramps arī apgalvoja, ka Trampa administrācija jau runājusi ar Zelenski par šo jautājumu. Trampa apgalvojumu nopublicēti atspēkoja Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis un kāds augsta ranga Eiropas amatpersona.
-
ASV sūtņi apmeklē Kijivu pēc tikšanās ar Putinu: bez konkrēta progresa, bet ar plāniem par 'ziemas paketi' un atgriešanos trīspusējā formātā
ASV prezidenta Donalda Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī Maskavā tikās ar Vladimiru Putinu un 6. septembrī ieradās Kijivā – pirmo reizi Ukrainā kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Kijivā notika trīs sarunu raundi, tostarp Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nacionālās drošības padomnieku piedalīšanās otrajā raundā. Puses vienojās par atgriešanos ASV–Ukrainas–Krievijas trīspusējā formātā un par ASV atbalstītu "ziemas paketi" Ukrainai, taču konkrēts izrāviens netika panākts, un ASV Kara studiju institūts (ISW) ziņo, ka Kremlis nav gatavs uz būtiskiem kompromisiem.
-
Trampa specpārstāvji Vītkofs un Kušners nedēļas nogalē dosies uz Maskavu un Kijivu
ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vītkofs un Džareds Kušners 5. septembrī plāno ierasties Maskavā, bet 6. septembrī – Kijivā, nesaņemot piedāvājumu kara izbeigšanai. Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 4. septembra vakara uzrunā apstiprināja vizīti un paziņoja, ka Ukraina atturēsies no gaisa triecieniem Krievijā pārrunu laikā, aicinot Krieviju uz abpusēju klusumu. Tramps Baltajā namā žurnālistiem sacīja, ka sūtņi ved līdzi konkrētu kara izbeigšanas priekšlikumu.
-
Lielbritānijas premjerministrs un Makrons pārrunā SCALP ražošanas līnijas izveidi Ukrainā
Lielbritānijas premjerministrs Endijs Bornems un Francijas prezidents Emanuels Makrons tikās Dauninga ielā, lai apspriestu turpmākos soļus SCALP raķešu lokālas montāžas līniju izveidē Ukrainā. Tikšanās laikā tika izskatīti arī iepriekšējā nedēļā Kijivā notikušās "gribas koalīcijas" sanāksmes rezultāti.
-
Ungārija turpina bloķēt Ukrainas iestāšanās sarunas ES; premjerministrs Magjārs prasības saista ar minoritātes tiesībām
Ungārijas premjerministrs Pēters Magjārs 3. septembrī žurnālistiem paziņoja, ka Budapešta atbalstīs Ukrainas iestāšanos ES tikai tad, ja tiks ievērota standarta procedūra un izpildītas visas prasības, īpaši saistībā ar ungāru minoritātes tiesībām Ukrainā. Ukrainas vicepremjers Vsevolods Čencovs uzsvēra, ka Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus otrā un trešā sarunu klastera atvēršanai un ka Ungārijas izvirzītās izglītības un minoritāšu tiesību problēmas attiecas tikai uz jau atvērto pirmo klasteri.