Jevropejska pravda
Jevropeiska Pravda (Eiropas patiesība) ir Ukrainas tiešsaistes ziņu izdevums, kas koncentrējas uz Eiropas integrāciju un Ukrainas ārpolitiku. Tas tika dibināts 2009. gadā kā daļa no mediju projekta „Ukrainska Pravda“ un aptver Ukrainas attiecības ar Eiropas Savienību, NATO un atsevišķām Eiropas valstīm. Izdevums publicē arī paralēlu angļu valodas izdevumu, kas paredzēts starptautiskai auditorijai.
-
Zelenskis un Erdoğans tiekas Stambulā par Karaspiešu un diplomātiju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 31. oktobrī ieradās darba vizītē Turcijā, kur Stambulā tikās ar prezidentu recep Tayyip Erdoğanu. Sarunās tika apspriesta divpusējā sadarbība, Krievijas karš pret Ukrainu, drošība Čelnajā jūrā un iespēja pievienot Turciju negociācijām par kara beigām.
-
Rubio: Ukraina nepastāvētu bez ASV palīdzības, kuras apmērs sasniedz miljardiem dolāru
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Ukraina nepastāvētu bez Amerikas Savienoto Valstu palīdzības, kas tikusi sniegta kopš Bidena administrācijas un turpināta pašreizējā administrācijā. Viņš arī atbildēja uz jautājumiem par ziņoto Starlink ierobežošanu Ukrainai un noraidīja ukraiņu amatpersonu apsūdzības par ASV atbalsta ierobežošanu. Tikmēr 20. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunājās ar Rubio pa tālruni, ko raksturoja kā "pozitīvu".
-
Lvovas apgabals 2027. gadu par UPA, Romanu Šuheviču un Oļegu Oļžiču, kas izraisīja Polijas kritiku
20. oktobrī Lvovas apgabala padome nolēma 2027. gadu pasludināt par Ukrainian Insurgent Army, tās galvenā komandiera Romana Šuheviča un dzeinieka Oļega Oļžiča godu. Lēmums izraisīja asas Polijas valsts amatpersonu kritiku, Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumu un Polijas ārlietu ministra Radoslava Sikorskī parakstītu lūgumu iekļaut iniciatoru Sviatoslavu Šeremetu Polijas nevēlamo personu sarakstā.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Čencovs: Ukraina un Ungārija sākušas jaunu posmu attiecībās pēc veto atcelšanas
Ukrainas vicepremjers Eiropas integrācijas jautājumos Vsevolods Čencovs intervijā Latvijas lasītājiem sacīja, ka Kijeva un Budapešta "pagriezušas lappusi" pēc tam, kad Ungārija atteicās no veto Ukrainas virzībai uz ES dalību. Viņš to paziņoja Briselē pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās ar Ungārijas premjerministru Pēteru Madjaru ES samita malā 16. oktobrī un pēc savas un Andrija Sibihas atsevišķās tikšanās ar Anitu Orbānu.
-
Ukrainas vicepremjers iebilst pret konkursu ģenerālprokurora amatam
Ukrainas vicepremjers eiropeiskās un eiroatlantiskās integrācijas jautājumos Vsevolods Čentsovs intervijā "Eiropas patiesībai" paziņoja, ka neredz ne nepieciešamību, ne iespēju rīkot konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Viņš apgalvoja, ka ES prasībās šāds konkurss nav noteikts un ka Eiropas praksē tāda nav. Vienlaikus parlamenta antikorupcijas komitejas vadītāja Anastasija Radina jūnijā informēja par likumprojektu par konkursa kārtību, ko atsevišķas ES dalībvalstis pielieto.
-
Zelenskis svētdien runājis ar Trampa pārstāvjiem Vitkofu un Kušneru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien, 18. oktobrī, telefonsarunā pārrunāja jautājumus ar ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Sarunā aplūkoti nesenās Ukrainas un ASV komandu tikšanās Floridā rezultāti, gaisa aizsardzības sadarbība, pastāvīgie Krievijas apšaudījumi un gaidāmie diplomātijas soļi.
-
Zelenskis atbild uz Le Pen solījumu pārtraukt Francijas finansējumu Ukrainai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ar Financial Times atbildēja uz Francijas galēji labējās prezidenta kandidātes Marinas Le Pen paziņojumu, ka, nākot pie varas, viņa pārtrauks Francijas finansējumu Ukrainai. Zelenskis uzsvēra, ka sadarbība ar Ukrainu ir abpusēji izdevīga un ka Francijas rūpniecība var gūt labumu no kopīgas ražošanas un Ukrainas kaujas pieredzes. Le Pen pašlaik ar ievērojamu pārsvaru vada aptaujas pirms 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanām.
-
Le Pen: ja kļūšu par prezidenti, samazināšu ES budžetu un atsakšu atbalstīt Ukrainu
Intervijā ar Financial Times Francijas galēji labējā politiķe Marīna Lepena paziņojusi, ka, nākot pie varas, viņa ir gatava strauji samazināt ES budžetu un Briseles pilnvaras, atteikt Francijas atbalstu ES finansējumam Ukrainai un izbeigt divpusējo palīdzību Kijivai, izņemot ierobežotu operatīvo atbalstu un Ukrainas karavīru apmācību. Viņa arī nostiprinājusi pretestību Ukrainas iestājai ES un aicinājusi rīkot «lielo miera konferenci» kara diplomātiskai noregulēšanai.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
ES samaksājusi Krievijai aptuveni 209 miljardus dolāru par fosilajiem kurināmajiem – ES dati pretrunā ar Trampa apgalvojumu
ES avots ziņoja, ka no 2022. gada marta līdz 2026. gada jūlijam ES valstis samaksāja Krievijai aptuveni 197 miljardus eiro (aptuveni 209 miljardus ASV dolāru) par fosilajiem kurināmajiem, kas ir pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa apgalvojumu par 250 miljardiem dolāru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja Trampa lēmumu vienpusēji atcelt sankcijas pret Krieviju un ļaut tai eksportēt dīzeļdegvielu.
-
NATO amatpersona novērtējusi Krievijas zaudējumus septembrī — virs 50 000 cilvēku, tostarp līdz 28 000 nogalināto
Augsta ranga NATO militārais pārstāvis, kurš aģentūrai Bloomberg runāja anonīmi, novērtējis Krievijas personālsastāva zaudējumus septembrī virs 50 000 cilvēku, tostarp līdz 28 000 nogalināto. Ukrainas spēku zaudējumi tajā pašā laika posmā tika novērtēti aptuveni 5 000 cilvēku — aptuveni desmit reizes mazāk. Avots skaidroja Krievijas augstos zaudējumus ar mēģinājumiem virzīties uz priekšu, sūtot karavīrus zonās, kas piesātinātas ar ukraiņu trieciendroniem, mīnām un artilēriju. Bloomberg norādīja, ka datus nav iespējams patstāvīgi pārbaudīt.
-
Polijā par iespējamu rasistiska slepkavības gatavošanu aizturēts 21 gadu vecs Ukrainas pilsonis
Polijas prokuratūra paziņojusi par 21 gadu veca Ukrainas pilsoņa Jaroslava F. aizturēšanu. Viņš ir aizdomās par sagatavošanos nejauša cilvēka nogalināšanai rasistisku motīvu un interneta izaicinājuma "Bloody Friday" dēļ. Lublinas Rietumu apgabaltiesa piemēroja viņam trīs mēnešu apcietinājumu; draud līdz 15 gadiem ieslodzījuma.
-
Trampa administrācija draud pārtraukt PURL programmu un izlūkošanas apmaiņu ar Ukrainu
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija draud apturēt NATO koordinēto PURL mehānismu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāti amerikāņu ieroči, un izbeigt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepārtrauks tāla darbības triecienus pa Krievijas enerģētikas infrastruktūru. Vienlaikus Tramps svētdien sociālajā tīklā Truth Social izziņoja tūlītēju "enerģētikas pamieru" starp Ukrainu un Krieviju — par ko Kijiva un Eiropas partneri apgalvo, ka nav tikuši informēti un ko Krievija nav ievērojusi, turpinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem, tostarp TEC-5 Harkivā.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
BND vadītājs Brīdina par "Jaunu, Bīstamāku" Konfrontāciju ar Krieviju
Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers Bundestāgā paziņoja, ka konfrontācija ar Krieviju ir ieguvusi "jaunu, bīstamāku raksturu" un ka Vācija riskē tikt ievilkta vardarbīgā konfliktā ar Krieviju. Brīdinājums izskanēja ikgadējās izlūkdienestu vadītāju atklātās uzklausīšanas laikā un sakrita ar Vācijas kanclera Frīdriha Merca un iekšlietu ministra Aleksandra Dobrinda paziņojumiem par gatavošanos liela mēroga hibrīduzbrukumiem.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
ES Komisija piedāvā «pakāpenisku integrāciju» — prioritāri Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei
Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par «pakāpeniskās integrācijas» modeli, kas piedāvātu ES kandidātvalstīm beztaras piekļuvi vienotajam tirgum un ES programmām vēl pirms iestāšanās sarunu pabeigšanas. Prioritāras «ceļa kartes» paātrinātai tuvināšanai plānots piedāvāt Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei. Ekonomiskie ieguvumi būtu atkarīgi no kandidātu atbalsta ES ārpolitikas mērķiem un no tehnoloģiju noplūdes novēršanas. Oficiāli dokumentu plānots prezentēt 6. oktobrī, bet ES līderu sarunas gaidāmas 15.–16. oktobra samitā Briselē.
-
Krievijas drona trieciens Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai Kijivā – divi bojāgājušie
Pirmdien, 28. septembrī, Krievijas reaktīvais drons ap pulksten 13:30 tieši trācis Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai Volodimiras ielā 54 Kijivas vēsturiskajā centrā. Triecienā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, tostarp Volodimiru Horbuliņu (bijusī NSDC sekretāre, pašreiz NZA viceprezidents) palīdze Natalija Bukalo, un ievainoti vairāki citi. Ēka, kas datēta ar 1850. gadiem un NZA ietvaros darbojas kopš 1918.–1919. gada, ir daļēji iznīcināta. Notikušo nosodījuši vairāku Eiropas valstu līderi un ES institūcijas, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha aicinājis UNESCO atņemt Krievijai balsstiesības.
-
ES gatavo individuālus ceļvežus četru kandidātvalstu — tostarp Ukrainas — iestāšanās sarunām
Eiropas Savienība izstrādā tā sauktos ceļvežus, lai Melnkalne, Ukraina, Moldova un Albānija saņemtu skaidru, soli pa solim plānotu ceļu uz dalību ES. Ceļveži paredz garantijas par uzņemšanu, ja tiks turpinātas reformas, un orientējošus termiņus sarunu klasteru pabeigšanai. Paralēli 6. oktobrī amatpersonām tiks prezentēts atsevišķs ES pirmspaplašināšanās politikas pārskats, ko vada Urzulas fon der Leienas tuvākais padomnieks Aleksandrs Adams.