Tēma: Okupētās teritorijas
-
Ukrainas aizsardzības spēki 12.–13. oktobrī trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba sniegto informāciju Ukrainas aizsardzības spēki 12. oktobrī un 13. oktobra naktī veica virkni triecienu pa Krievijas armijas mērķiem, tostarp pa Iskander-M operatīvi taktisko raķešu sistēmas remontbāzi Kurskas apgabalā, radarstaciju Brjanskas apgabalā, degvielas un munīcijas noliktavām okupētajā Luhanskas apgabalā, kā arī Krievijas karavīru koncentrācijas vietām Doneckas, Zaporižjas un Luhanskas apgabalos.
-
Dronu uzbrukums Gvardeiskas lidlaukam okupētajā Krimā
Naktī uz 12. oktobri okupētajā Krimā notika dronu uzbrukums, kura laikā tika fiksēti sprādzieni un ugunsgrēks Gvardeiskas militārajā lidlaukā. Satelītattēli apstiprināja ugunsgrēku lidlaukā, ko Krievija izmanto bezpilota lidaparātu palaišanai pret Ukrainu. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par 151 drona notriekšanu virs Krievijas un Krimas, bet Ukrainas Aizsardzības spēki uz uzbrukumu līdz ziņojuma publicēšanai nebija komentējuši.
-
Krievija naktī uz 12. oktobri uz Ukrainu raidīja vadāmo raķeti un 121 trieciendronu
Krievijas bruņotie spēki naktī uz 12. oktobri (sākot no 11. oktobra plkst. 18:00) veica uzbrukumu Ukrainai ar vienu vadāmo aviācijas raķeti un 121 trieciendronu. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka pretgaisa aizsardzība līdz plkst. 9:00 bija neitralizējusi 89 bezpilota lidaparātus. Trāpījumi reģistrēti 15 vietās, bet nogāzušās atlūzas — vēl 4 vietās.
-
No okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni
No Krievijas okupētās Hersonas apriņķa daļas uz Ukrainas kontrolēto teritoriju atgriezti 11 bērni vecumā no 1 gada un 4 mėnešiem līdz 17 gadiem – 7 zēni un 4 meitenes. Atgriešanu organizēja labdarības organizācija Save Ukraine prezidenta iniciatīvas Bring Kids Back UA ietvaros. Par atgriešanu ziņoja Hersonas apriņķa kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 10.–11. oktobrī trāpīja Krievijas remontvienībai un vairākām loģistikas bāzēm Doneckas un Luhanskas apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēki 10. oktobrī un 11. oktobra naktī, pēc Bruņoto spēku Ģenerālštāba ziņotā, veica uzlidojumus Krievijas armijas mērķiem okupētajās Doneckas un Luhanskas apgabalu teritorijās. Trāpīts remontvienībai Čistjakovē, materiāli-tehniskās apgādes noliktavām Makiivkā un Horodiščē, kā arī Krievijas karavīru koncentrācijas vietām Purdivkā, Lisičanskā un Irmino. Ģenerālštābs uzlidojumus raksturo kā daļu no sistemātiskas kampaņas Krievijas militārās infrastruktūras vājināšanai.
-
Krievija nostiprina Krimas tilta aizsardzību pēc trim Ukrainas uzbrukumiem
Krievija pēc trim Ukrainas uzbrukumiem Krimas tiltam pārvērtusi to augstas drošības režīma objektā, ierobežojusi atsevišķu transporta kategoriju kustību un pastiprinājusi pārbaudes, ziņo partizānu kustība ATESH. Krievijas spēki abās Kerčas šauruma pusēs izvieto papildu pretgaisa aizsardzības vienības, mobilās uguns grupas un atjauno munīcijas krājumus.
-
Lietuva, Latvija un Igaunija rosina aizliegt Krievijas graudu tranzītu cauri ES
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs paziņoja, ka Lietuva rosinās ES aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur bloka teritoriju un atsevišķus Krievijas lauksaimniecības nozares oligarhus iekļaut sankciju sarakstā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vadītāji nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropadomes prezidentam Antoniu Kostam un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, aicinot noteikt šādu aizliegumu. Igaunijas premjerministrs Kristenuhs Mihals plāno šo jautājumu celt nākamajā Eiropadomes sanāksmē.
-
ES dalībvalstu vēstnieki vienojas par lielāko sankciju paketi pret Krieviju līdz šim
ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī sankcijas pret 77 personām, kuras tika "ievēlētas" Krievijas Valsts domē no okupētajām Ukrainas teritorijām. Vienošanās paredz arī ķīmisko ieroču izplatīšanas sankciju režīma pagarināšanu un trīs Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu iekļaušanu sankciju sarakstā. Galīgais apstiprinājums paredzēts ES Ārlietu padomē 12. oktobrī Luksemburgā.
-
Čongaras tilts starp Krimu un Hersonskas apgabalu smagi bojāts; satelītattēlos redzama laiduma iebrukšana
Čongaras autoceļa tilts, kas savieno okupēto Krimu ar okupēto Hersonskas apgabala daļu, cietis smagus bojājumus jaunu uzbrukumu rezultātā. OSINT projekts Dnipro Osint, atsaucoties uz satelītattēliem, ziņoja par vismaz trim lieliem caurumiem tilta segumā un viena laiduma iebrukšanu, norādot, ka bojājumi būtiski apgrūtinājuši satikti, tostarp militāro loģistiku.
-
Grozā 2023. gadā notikušā Krievijas raķešu trieciena lieta nodota tiesai: 59 nogalinātni, septiņi apsūdzēmies
Ukraištiene tiesas uzvalstījumusā tiesai nolūkotā lieta par 2023. gada 5. oktobrī notikušo Krievijas ballistiskās raķešes „Iskander-M" triecienu uz kafejnīcu „Sputnik" ciemā Hroza, Harkovas apgabalā, kurā gāja bojā 59 cilvēki. Apzīmētie septiņĭ apsūdzībā — divi vietējĭe brāļi, kas apsūdzēti par koordinātu un pomenālo pusi pienvaldes nodošanu Krievijas pusei, un pieci Krievijas armijas komandieri, kas apsūdzēti par kara likumu pārkāpumu un slepkavību. Tiesa notiks aizņtuvē (заочно).
-
IAEA ziņo par dronu uzbrukumiem pie Zaporižjas AES; Grossi vienojas par astoņo vietējo pamieru
IAEA vadītājs Rafaels Grossi paziņoja, ka pēdējo nedēļu laikā pie okupētās Zaporižjas atomelektrostacijas (ZAES) notikuši dronu uzbrukumi, kas apdraud kodoldrošību. 19., 20. un 27. septembrī trāpīts blakus esošajai Zaporižjas termoelektrostacijai, sabojājot transformatorus, kas ir būtiski ZAES ārējai elektroapgādei. 22. septembrī uzbrukumā tika iznīcināts radiācijas monitoringa punkts ārpus ZAES teritorijas. Grossi ved sarunas ar abām pusēm par jaunu vietējo pamieru remontdarbu veikšanai — tas būtu astoņais šāds IAEA izveidots pamierš ar mērķi atjaunot ārējo elektroapgādi ZAES.
-
Uzbrukums okupētajā Krimā: triecieni energoobjektiem atstāj rajonus bez elektrības un ūdens
Krimas okupētajā teritorijā 30. septembra naktī tika fiksēta dronu bīstamības trauksme, un pēc triecieniem elektroapgādes infrastruktūrā vairākos rajonos un pilsētās tika traucēta elektroenerģijas un ūdensapgāde. Okupācijas struktūra «Krimenergo» apstiprināja elektropārvades apakšstaciju bojājumus, nenorādot cēloņus. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja par 330 naktī notriektiem ukraiņu droniem; Ukrainas bruņotie spēki uzbrukumu līdz ziņošanas brīdim nekomentēja.
-
Berlinē notika maršs par okupēto Oļešku iedzīvotāju atbalstu
Ukrainas pilsoniskā kustība Vitsche Berlin 28. septembrī organizēja gājienu cauri Berlīnes centram, pieprasot humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļeškas Hersonas apgabalā. Pasākums notika laikā, kad Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzina "kritisko situāciju" pilsētā, bet mēģināja vainot Ukrainu, kamēr Ukrainas Centrs pretddezinformācijai to nodēvēja par Kremļa propagandas taktiku.
-
Krievija naktī uz 29. septembri apšaudīja desmit Ukrainas apgabalus, tostarp Kijevu
Krievijas spēki naktī uz 29. septembri ar raķešu un liela apjoma dronu uzbrukumu skāra Kijevu un vismaz desmit Ukrainas apgabalus. Galvaspilsētā tika bojāts «Kijev-Pasažirskij» dzelzceļa stacijas depo, datu un biznesa centri, dzīvojamās ēkas un energoinfrastruktūra; Odesas apgabalā trāpīts izglītības iestādei, kopmītnei un diviem ārvalstu kuģiem. Ukrainas gaisa aizsardzība ziņoja par visu raķežu un 106 trieciendronu notriekšanu, un prezidents Zelenskis pateicās ASV, Norvēģijai, Francijai un Vācijai par pretgaisa aizsardzības atbalstu.
-
Ukrainas karaspēks ar droniem nogādājis aptuveni 4 tonnas pārtikas okupētajās Oļešķās
Ukrainas bruņotie spēki 27. septembrī ar dronu palīdzību pāri Dņeprai nogādāja aptuveni 4 000 kg pārtikas produktu uz 100 noteiktiem punktiem Krievijas okupētajās Oļešķās Hersonas apgabalā. Pēdējo reizi pārtika okupētajā teritorijā bija piegādāta sauszemes ceļā maija beigās. Krievijas spēki, pēc Hersonas OMA datiem, nomāca dronus ar proviantu, konfiscēja vai pārdeva pārtiku, kā arī aizturēja un spīdzināja iedzīvotājus, kuri saņēma humānās palīdzības sūtījumus.
-
Ukraina piedāvāja evakuāciju no okupētās Olešķu pilsētas, Krievija to noraidīja
Ukraina ierosināja Krievijai uz laiku pārtraukt karadarbību Krievijas okupētajā Olešķu pilsētā Hersonas apgabalā, lai evakuētu civiliedzīvotājus. Krievija atteicās no pamiera un evakuācijas maršruta. Saskaņā ar Ukrainas Cilvēktiesību komisāru Dmytro Lubinets Ukraina bija gatava veikt evakuāciju pa sauszemes koridoru vienas dienas laikā. Pilsētā kopš maija beigām nav saņemti pārtikas piegādes, un ziņojumi liecina par badā mirušajiem un humāno katastrofu.
-
Ukrainas spēki naktī uz 26. septembri trāpīja KTRV rūpnīcai Azovā un vairākiem Krievijas militārajiem objektiem
Naktī uz 2026. gada 26. septembri Ukrainas Aizsardzības spēki kopā ar SBU Alpha specvienību un Ukrainas Jūras spēkiem trāpīja Azovas optikas-mehānikas rūpnīcai Rostovākas apgabalā, kas ietilpst Krievijas Taktisko raķešu korporācijā (KTRV). Vienlaikus tika trāpīts Iljas naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, Pantsir-S2 zenītraķešu artilērijas kompleksam Rostovākas apgabalā, kā arī munīcijas noliktavai Sjeverodoneckā un P-18 Terek radarstacijai pie Semenivkas Doneckas apgabalā. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja triecienus.
-
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs aicina uz pamieru un Oļešku iedzīvotāju evakuāciju
Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Maikls O'Flāvertijs 25. septembrī aicināja uz tūlītēju vietējo pamieru, netraucētu humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļešku pilsētas Hersonas apgabalā, kur iedzīvotāji cieš badu un ir palikuši bez pārtikas, medikamentiem, ūdens un elektrības kopš maija beigām.
-
Zelenskis Krimas platformas samitā paziņo, ka Ukraina piekrīt drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī sestajā Starptautiskās Krimas platformas samitā Ņujorkā paziņoja, ka Ukraina ir piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un caur starpniekiem gaida Krievijas atbildi. Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību, un Zelenskis pauda gatavību īstenot vienošanos, ja Krievija sperīs reālus solīus deeskalācijas virzienā.
-
Ukrainas Bezpilota spēku komandieris: operācijā «Krimas atslēgšana» iznīcināti vēl 38 enerģētikas objekti
Ukrainas Bezpilota spēku komandieris Roberts «Madjars» Brovdi 23. septembrī ziņoja, ka operācijā «Krimas atslēgšana» trāpīti 38 enerģētikas mezgli Krievijas un okupēto teritoriju teritorijā. Kopš operācijas sākuma 6. jūlijā līdz 22. septembrim kopā iznīcināti vai bojāti 412 enerģētikas mezgli.