Tēma: Okupētās teritorijas
-
51 ANO dalībvalstis aicina Krieviju piekrist pilnīgai un beznosacījuma pamieram
2026. gada 23. septembrī ANO Drošības padomes sanāksmes priekšvakarā 51 ANO dalībvalsts izplatīja kopīgu paziņojumu, aicinot Krieviju piekrist pilnīgam, tūlītējam un beznosacījuma pamieram un iesaistīties jēgpilnās miera sarunās. Paziņojumu publiski prezentēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Tajā uzsvērts, ka Ukraina jau 2025. gada martā piekrita pilnīgam un beznosacījuma pamieram. Amerikas Savienotās Valstis šo paziņojumu neparakstīja.
-
Kalla sola jaunu ES sankciju kārtu par Krievijas vēlēšanām okupētajās Ukrainas teritorijās
ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kalla paziņoja, ka rosinās Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret personām, kuras veicinājušas Krievijas Valsts domes vēlēšanu rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās. Viņa Krievijas vēlēšanas raksturoja kā smagu triecienu Krievijas demokrātijai un norādīja, ka to iznākums nekad nav bijis apšaubāms.
-
Olešku humānā katastrofa: reliģiskās organizācijas vēršas pie pāvesta, Ukraina – ANO
Visukrainas Baznīcu un reliģisko organizāciju padome (VRCIRO) vērsās pie pāvesta Leona XIV, Pasaules Baznīcu padomes, Pasaules Evaņģēliskās alianses, ANO dalībvalstīm un Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas ar aicinājumu rīkoties saistībā ar kritisko humāno situāciju Krievijas okupētajās Oleškās Hersonas apgabalā, kur iedzīvotājiem nav pieejams pietiekams daudzums pārtikas, dzeramā ūdens un medikamentu un kur Krievijas karaspēks liedz cilvēkiem pamest pilsētaji. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha paziņoja, ka Ukraina pacels šo jautājumu ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā Ņujorkā, tostarp sarunās ar ICRC prezidenti Mirjanu Spoljariču Eggeru.
-
Tramps paraksta Grēma likumu par sankcijām Krievijai un Irānai — pirmoreiz likumā nostiprinātas sankcijas par ukraiņu bērnu deportāciju
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja Lindsija O. Grēma Akta par sankcijām Krievijai un Irānai (H.R. 5334), kas pirmoreiz likuma līmenī nostiprina sankcijas par ukraiņu bērnu piespiedu deportāciju. Likums paplašina sankciju piemērošanu arī uz starpniekiem un iestādēm, kas organizējušas deportāciju, un nosaka līdz 100% muitas tarifus valstīm, kas turpina pirkt Krievijas energoresursus, kā arī līdz 500% tarifus precēm tieši no Krievijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pauda pateicību un nosauca parakstīšanu par "patiešām vēsturisku dienu".
-
Ukrainas aizsardzības spēki 18. un 19. septembrī naktī trāpīja Krievijas dronu vadības punktiem, poligonam un munīcijas noliktavām okupētajās apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēku vienības 18. septembrī un 19. septembra naktī trāpīja virknei svarīgu Krievijas militāro objektu, tostarp dronu vadības punktiem Doneckas un Zaporižjas apgabalos, kā arī poligonam un munīcijas noliktavai. Ģenerālštābs arī apstiprināja, ka triecienā 17. septembrī tika bojāts Krievijas 80P6 radars Smolenskas apgabalā. Krievijas puse ziņojumu publicēšanas brīdī nekomentēja.
-
ANO dokumentē aptuveni 1004 seksuālās vardarbības gadījumus karā Ukrainā; 89% saistīti ar Krievijas struktūrām
ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs publicējis ziņojumu par seksuālo vardarbību Krievijas pilna mēroga kara kontekstā Ukrainā, dokumentējot aptuveni 1004 gadījumus laika posmālā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada jūlija beigām. 89% no dokumentētajiem gadījumiem attiecināti uz Krievijas iestāžu pārstāvjiem, tostarp bruņotajiem spēkiem, ieslodzījuma vietu dienestu un drošības dienestu. ANO Augstākais cilvēktiesību komisārs Volkers Türks aicināja Krieviju nekavējoties izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu.
-
Itālijas prokuratūra atklāj Krievijas izlūkdienestu tīklu vēstniecībās Itālijā un Vatikānā
Itālijas laikraksts "Riformista" publicēja Romas prokuratūras izmeklēšanu, kas atklāj Krievijas izlūkdienestu darbinieku tīklu, kas darbojies Krievijas vēstniecībās Itālijā un Vatikānā. Tika identificēti vairāki GRU un SVR saistītie darbinieki, tostarp jūras atašejs Ivans Gorbačovs un viņa vietnieks Mihails Astahovs, kuri tika izraidīti no Itālijas pēc divu Itālijas izlūkdienesta bijušo darbinieku aresta. Izmeklēšanu izraisīja incidents Vācijā, kur Baltkrievijas pilsonis ar Krievijas pasi tika aizturēts aizdomās par drona uzbrukuma gatavošanu Leipcigas lidostai.
-
Ukrainas bruņotie spēki trāpīja Krimā Krievijas Su-24 bumbvedēju un citas militārās bāzes
Ukrainas Aizsardzības spēki 16. septembra naktī trāpīja Krievijas Su-24 bumbvedēju Sakas lidlaukā okupētajā Krimā. Vienlaikus tika izdarīti triecieni Krievijas armijas mērķiem okupētajās Doņeckas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalu teritorijās, tostarp trieciendronu glabātavām un palaišanas vietām, dronu vadības punktiem, munīcijas un degvielas noliktavām, kā arī izlūkošanas posteņiem. Informācija nāca no Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba.
-
Ukrainas 3. armijas korpuss publiski apstiprinājis uzbrukuma operāciju «Vivaldi» Doneckas apgabala ziemeļos
Ukrainas Trešā armijas korpusa komandieris Andrijs Bileckis 15. septembrī pirmo reizi oficiāli apstiprināja uzbrukuma operāciju «Vivaldi», kas noritējusi Doneckas apgabala ziemeļos, uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no Lyman pilsētas. Operācija līdz šim tika turēta pilnīgā informatīvā klusumā. Pirmais posms bija vērsts uz Krievijas spēku infiltrācijas likvidēšanu un to loģistikkas traucēšanu.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 11. un 12. septembrī trāpīja vairākus Krievijas militāros objektus okupētajās teritorijās
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba ziņojumu, 11. septembrī un 12. septembra naktī Ukrainas aizsardzības spēki veica triecienus vairākiem svarīgiem Krievijas armijas militāriem mērķiem — diviem bezpilota lidaparātu vadības punktiem, vairākām trieciendronu noliktavām un ieroču un militārā aprīkojuma glabātavām Zaporižjas, Hersonas, Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Ģenerālštābs norādīja, ka nodarīto postījumu apmērs tiek precizēts un darbs pie galvenajiem ienaidnieka mērķiem turpinās.
-
Budanovs: jauns trīspusēju Ukrainas–ASV–Krievijas miera sarunu raunds tiek gatavots oktobrim
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs 12. septembrī, uzstājoties Kijivā YES konferences ietvaros, paziņoja, ka tiek gatavots jauns trīspusēju Ukrainas, ASV un Krievijas miera sarunu raunds, kas varētu notikt oktobrī. Viņš apstiprināja trīspusējo formātu, bet neatklāja iespējamo sarunu vietu, un sacīja, ka Ukraina gatavojas oktobra sarunām. Budanovs arī uzsvēra, ka Krievijas dronu uzbrukumi turpināsies, un ka ASV puse nesenajā vizītē Kijivā nav nākusi klajā ar fundamentāli jaunām idejām.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 8.–9. septembrī trāpa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Novorisaļskas kara bāzei
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kā arī pa Krievijas jūras kara bāzi Novorisaļskā Krasnodaras novadā. Triecienu gaitā tika ildāta Krievijas Baltijas jūras kara flotes fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja –, kā arī ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) okupētajā Sevastopolē, dronu noliktavas un munīcijas noliktavas Donbasā. Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.
-
Diia portāls atver četras jaunas kategorijas pieteikumiem Starptautiskajā zaudējumu reģistrā
Ukrainas valsts portāls Diia sāka pieņemt pieteikumus četrās jaunās kategorijās Starptautiskajā Ukrainas zaudējumu reģistrā (RD4U). Jaunās kategorijas aptver zaudējumus, kas saistīti ar piekļuves zaudēšanu medicīniskajai palīdzībai un izglītībai, citiem starptautisko tiesību pārkāpumiem un citiem ekonomiskiem zaudējumiem, kas neietilpst citās kategorijās. Pieteikumus var iesniegt, autorizējoties Diia portālā un aizpildot attiecīgo formu.
-
Ukrainas specdienesti likvidēja 2017. gada slepkavību izpildītāju okupētajā Doņeckā
Ukrainas speciālie dienesti 27. jūlijā okupētajā Doņeckā nogalināja Oļegu Šutovu — tā sauktā «DTR MDB» specoperāciju centra darbinieku, kuru Ukrainas Drošības dienests (SBU) publiski saistījis ar 2017. gada divu Ukrainas virsnieku slepkavībām. Operācija tika veikta, detonējot paštaisītu spridzekli viņa Subaru automašīnā pie sporta kompleksa «Dinamo» Doņeckas Ļeņinskas rajonā.
-
Ukrainas speciālisti atjaunojuši ārējo elektroapgādi okupētajai Zaporižjas AES
7. septembrī Ukrainas energospeciālisti atjaunoja ārējo elektroapgādi Krievijas okupētajai Zaporižjas atomelektrostacijai, atkal pieslēdzot 330 kV gaisvadu līniju «Ferosplavna-1». Stacija kopš 20. augusta darbojās uz dīzeļģeneratoriem, bet pēc IAEA starpniecības noslēgtā vietējā pamiera 5. septembrī kļuva iespējams veikt remontu. IAEA ģenerāldirektors Rafaels Grosi to nodēvējis par svarīgu soli kodolnegadījuma novēršanā.
-
ANO pieņem jauno Equal Earth kartes projekciju; Ukraina atturās balsojumā
ANO Ģenerālā asambleja 4. septembrī apstiprināja Equal Earth kartes projekciju kā aizstājēju Mercator projekcijai. Ukraina atturējās balsojumā, jo kartē okupētais Krimas pussala ir atdalīts no pārējās valsts ar gaišāku nokrāsu, kas atšķiras gan no Ukrainas, gan no Krievijas krāsojuma. Par rezolūciju nobalsoja 164 valstis, pret bija ASV. Rezolūciju ierosināja Togo, atbalstīja Āfrikas Savienības dalībvalstis.
-
Ukrainas bruņotie spēki 4. septembrī trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem
2026. gada 4. septembrī Ukrainas aizsardzības spēki trāpīja vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem Brjanskas un Luhanskas apgabalos, tostarp radarstacijai, elektroniskās karadarbības (EW) kompleksam un bezvadu tīkla (mesh-network) retranslatoram, ko Krievijas okupanti izmanto Shahed tipa dronu uzbrukumu koordinēšanai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 5. septembrī apstiprināja sitienus un norādīja, ka postījumu apmērs tiek precizēts.
-
Ukrainas izlūkdienests HUR apstiprinājis Krimā iznīcinātu Krievijas krasta raķešu kompleksu «Bastion»
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas pārvalde (HUR) apstiprinājusi, ka tās specvienība «Group 13» 2026. gada augustā okupētajā Krimā iznīcinājusi Krievijas krasta raķešu kompleksu «Bastion», ko Krievija izmantojusi «Cirkon» un «Oniks» raķešu palaišanai pa Ukrainu. Tās pašas operācijas laikā trāpīts arī diviem degvielas vedējiem un komandvadības transportlīdzeklim.
-
Budanovs atklāj, ka gadiem uzturējis sakarus ar Krievijas GRU vadītāju un «Vagner» dibinātāju
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs laikrakstam The New York Times pastāstījis, ka vairākus gadus uzturējis aizkulises sakarus ar Krievijas militārās izlūkdienesta (GRU) vadītāju admirāli Igoru Kostjukovu un mirušo PMC «Vagner» dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu. Viņš arī ieteicis prezidentam Volodimiram Zelenskim nepiekāpties Donbasa kompromisos, kas ļautu Maskavai formāli kontrolēt teritorijas, ko tās armija nav spējusi ieņemt.
-
Okupācijas tiesa Melitopoles žurnālisti Iriņu Levčenko piespriež 15 gadus kolonijā
Okupācijas Zaporižjas apgabala tiesa 2026. gada 4. septembrī par spiegošanu piesprieda 15 gadus kolonijā Melitopoles žurnālisti Iriņu Levčenko, kas Krievijas armākā bija pavadījusi vairāk nekā trīs gadus. Viņa atzīta par vainīgu saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 276. pantu. Levčenko, kas bija pensijā, bija strādājusi žurnālistikā kopš 1981. gada, tostarp rajona laikrakstā «Novij dzeņ».