The Atlantic
The Atlantic ir amerikāņu žurnāls, kas aptver politiku, kultūru un sabiedrisko dzīvi. To 1857. gadā Bostonā dibināja rakstnieku un intelektuāļu grupa, tostarp Ralfs Valdo Emersons, Henrijs Vadsvorts Longfelovs un Olivers Vendels Holmss. Žurnālu pašlaik izdod Vašingtonā, un tas ir pazīstams ar garo formu žurnālistiku, esejām un politisku, literāru un sociālu jautājumu analīzi.
-
Oleškos sākās kopēja humāno palīdzības operācija pēc ugunsūkuma
Ukraina un Krievija nolikušas vietēju ugunsūkumu, kas ļāva uz Olešku atgriezt humāno palīdzību un organizēt iedzīvotāju evakuāciju. Operāciju koordinē Melānija Trampa, tā notika sadarbībā ar Krievijas cilvēktiesību pārstāvi Jānu Lantratovu, un tās dokumentēšanai pievienojās četri Newsmax žurnālisti.
-
Oļeškos sāk lokālu ugunspriešanas pauzi humānistiskās misijas vajadzībām
Ukraina un Krievija 27. oktobrī 03:00 pēc Kijeva laika ieviesa ugunspriešanas pauzi Oļeškos un ar to saistītajās teritorijās, lai varētu atsūtīt humānistisko palīdzību un evakuēt iedzīvotājus. Paziņojumā paredzēta pārtikas, tīrā ūdens, medikamentu un ārstu piegāde, kā arī iespēja bezpiešāk atstāt pilsētu. Līdz rīta 29. oktobrim notika maršrutu atīnošana un pārkāpumu nebija reģistrēti.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Tramps ar dekrētu aptur "Grehema likumā" paredzētās sankcijas pret Krieviju
ASV prezidents Donalds Tramps 2026. gada 16. oktobra vakarā parakstīja izpildrīkojumu, ar kuru uz laiku atsakās no tādu sankciju, ierobežojumu un tarifu piemērošanas, ko paredz "Lindsija O. Grehema 2026. gada likums par sankcijām pret Krieviju un Irānu" ("Grehema likums"). Lēmums pieņemts divas dienas pirms 30 dienu termiņa beigām, kuru Kongress bija noteicis šo pasākumu ieviešanai, un tas notika pēc Trampa 9. oktobra vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju paliek spēkā; jaunie tarifu un sankciju mehānismi ir formāli noteikti, bet to piemērošana ir atlikta.
-
Tramps Nīdrā intervijā nosauc Zeļenski par «nepareizo cilvēku» un pieprasa Ukrainai vēlēšanas
ASV prezidents Donalds Tramps 15. oktobra intervijā ar Newsmax asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīdams, ka viņš nav «liels Zelenska fans» un ka Zelenskis ir «nepareizais cilvēks», ar ko ASV būtu jārisina jautājumi. Tramps paziņoja, ka ar Zelenski ir grūtāk sarunāties nekā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Ukrainai jāpārtrauc triecieni pret Krievijas naftas rūpnīcām un jāsarīko vēlēšanas. Zelenskis no Briseles atbildēja, ka viņam ir vieglāk sazināties ar Trampu nekā ar Putinu, un paziņoja, ka Ukraina atjaunos triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām.
-
Krievija ierobežo 22 lidostu darbību pēc liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukuma
Krievijas Federālā gaisa transporta aģentūra (Rosaviatsia) naktī uz 16. oktobri ierobežoja darbību 22 lidostām Eiropas Krievijas daļā, tostarp visām četrām Maskavas lidostām, pēc liela mēroga Ukrainas dronu uzbrukuma. Ierobežojumi faktiski radīja bez-lidojumu zonu civilajai aviācijai pār lielu teritoriju. Maskavas mērs Sergejs Sobiāniņš naktī sešas reizes ziņoja par dronu notriekšanu, bet dažādi avoti ziņo atšķirīgus skaitļus — ap 59 vai aptuveni 70 droniem.
-
Zelenskis Briselē: Baabišs nosoda Trampa vienošanos ar Putinu kā «plauciņu» Eiropai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 16. oktobrī ieradās ES līderu samitā Briselē, kur Čehijas premjerministrs Andrejs Baabišs asi kritizēja Donalda Trampa vienošanos ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi, nodēvējot to par «plauciņu» Eiropai. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Krievijas diktators Putins nevēlas reālas miera sarunas, bet gan «spēlējas ar vārdiem». Samita fonā žurnālists Simons Šusters raksturoja Trampa lomas maiņu — no Ukrainas un Krievijas starpnieka uz cilvēku, kurš slēdz darījumus ar krieviem.
-
Zelenskis atsakās atkāpties: "Mana atbildība"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā žurnālistam Pīrsam Morganam paziņojis, ka neplāno atkāpties no amata. Viņš uzsvēra, ka viņa nomaiņa ir Ukrainas tautas, nevis Donalda Trampa, Īlona Maska vai kāda cita lēmums, un ka vēlēšanu rīkošana kara un nepārtraukto Krievijas uzbrukumu apstākļos nav iespējama.
-
ASV piedāvā Eiropai atsaldēt Krievijas aktīvus un nodot Vašingtonas kontrolē; Eiropa noraida
ASV izvirzīja Eiropas valstīm priekšlikumu daļēji atsaldēt aptuveni 260 miljardu eiro vērtos Krievijas Centrālās bankas aktīvus un nodot tos finanšu struktūrā, kas būtu Trampa administrācijas kontrolē, lai atjaunotu miera sarunas ar Krieviju. Priekšlikumu, ko iesniedza īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Eiropas delegāti noraidīja, norādot, ka pretošoties gan aktīvu kontroles atdošanai, gan jebkādas to daļas atgriešanai Maskavā. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka aktīviem jāpaliek iesaldētiem Eiropā un ka par to likteni jālemj eiropiešiem pašiem.
-
Floridas sanāksmē ASV un Eiropa strādā pie četrpunktu miera plāna; Tramps noslēdz atsevišķu vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Floridā sešas stundas ilga ASV sūtņa Stīva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Ukrainas delegāciju un Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, ES un NATO pārstāvjiem. Vienlaikus Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm, ko Ukraina un Eiropa nosodīja. ASV un Eiropa virzās uz četrpunktu miera plānu, kas ietver Ukrainas atjaunošanas finansēšanu, drošības garantijas, ekonomisko integrāciju un pamieru pa pašreizējo frontes līniju.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm; Tramps aicina Ukrainu «izvēlēties jaunu prezidentu»
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par vienošanos ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu par 300 000 līdz 3 miljonu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. Kremlis priekšlaicīgi atcēla jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps publiski uzbrūka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, apsūdzot viņu kara nepārtraukšanā un aicinot ukraiņus «izvēlēties jaunu prezidentu». Zelenskis nodēvēja lēmumu par «vājumu» un «dāvanu Putinam», bet Vašingtonā, Eiropā un Lielbritānijā izskanēja asi nosodījumi.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Zelenskis paziņo par Ukrainas gatavību piedalīties trīspusējā tikšanās reizē ar ASV un Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Kijivā pavēstīja, ka Ukraina ir gatava piedalīties ASV ierosinātā trīspusējā tehniskā līmeņa tikšanās reizē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, kas varētu notikt līdz oktobra beigām. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir atvērta tikšanās norisei Apvienotajos Arābu Emirātos vai citā ASV piedāvātā vietā, un ka Krievijas puse vēl nav sniegusi atbildi.
-
Putins Valdai runā liek priekšā NATO draudus, kodolieroču retoriku un ultimātu par Donbasu
Vladimirs Putins 1. oktobra uzrunā 23. Valdai diskusiju kluba plenārsēdē atkārtoja apgalvojumus, ka karu esot sācis Rietumi, pieprasīja Ukrainas neitralitāti, noraidīja savstarpēju uzbrukumu pārtraukšanu kuģiem un naftas rūpnīcām, kā arī izteica kodolieroču retoriku, salīdzinot tos ar šaujamo ieroci uz skatuves sienas, kas „obligāti izšaus”.
-
Četri ASV Kongresa locekļi aicina Trampu nevis mazināt, bet piemērot «Grahama likumu» pret Krieviju
Četri ASV Pārstāvju palātas locekļi no Kongres Ukrainas atbalsta grupas nosūtījuši vēstuli prezidentam Donaldam Trampam, aicinot viņu nemazināt sankcijas pret Krieviju un aktivizēt tā sauktā «Grahama likuma» «elleiskos» ierobežojumus. Vēstule ir atbilde uz mediju ziņām, ka Trampa administrācija varētu apsvērt sankciju atvieglošanu apmaiņā pret Krievijas turēto politieslodzīto atbrīvošanu.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
Somijas prezidents Stubbs lūdz Musku paplašināt Starlink pārklājumu Ukrainai, lai trāpītu Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem
Somijas prezidents Aleksanders Stubbs intervijā aģentūrai Reuters sacīja, ka ir aicinājis SpaceX īpašnieku Īlonu Masku paplašināt Starlink satelītainternetu pārklājumu Ukrainai, lai tā varētu trāpīt Krievijas ballistisko raķešu palaidējiem arī okupētajās Ukrainas teritorijās un Krievijā. Stubbs uzsvēra, ka tuvojoties ziemai, Ukrainai trūkst pretgaisa aizsardzības līdzekļu, enerģētikas infrastruktūras un finansējuma, un aicināja uz beznosacījumu pamieru.
-
Masveidīgs Ukraiņas dronu trieciens Maskavai un Maskavas apgabalam; uzbruktas naftas rūpnīca un noliktavu komplekss
Naktī uz 20. septembri Ukrainas bruņotie spēki ar droniem un raķetēm veica masveidīgu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Kapotnjas rajonā ticis trāpīts Gazpromņeftģ-Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ), bet Sofjinas ciematā Ramenskas rajonā nodegusi kompānijas "Sovremennye Skladskie Tekhnologii" noliktavu kompleksa ēka. Maskavas mērs Sobjaņins to nodēvēja par lielāko dronu uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai, bet gubernators Voroņobovs ziņoja par vismaz diviem bojāgājušajiem un sešiem ievainotajiem apgabalā. Uzbrukums notika pēdējā Krievijas Valsts domes vēlēšanu dienā.
-
Zelenskis: ja Krievija izraisīs elektrības atslēgumus Ukrainā, Ukraina atbildēs „ar cieņu"
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir iemācījusies „ar cieņu" atbildēt uz Krievijas triecieniem un ir gatava atbildēt uz jebkuru Krievijas operāciju, tostarp potenciāliem triecieniem Ukrainas enerģētikas sistēmai nākamajā ziemā. Paziņojumi tika izteikti Jaltas Eiropas stratēģijas (YES) 2026 sanāksmē sarunā ar žurnālistu Farīdu Zakariju un publicēti arī Zelenska Telegram kanālā. Zelenskis vienlaikus piedāvāja alternatīvu – enerģētisko pamieru un Melnās jūras atbloķēšanu, kā arī uzsvēra, ka līdz septembra beigām var parādīties pirmie rezultāti sarunās par kara izbeigšanu.
-
Ukraina brīdina ICAO par Krievijas gaisa telpas bīstamību un aicina aizliegt lidojumus
Ukraina 2. septembrī oficiāli informēja Starptautisko civilās aviācijas organizāciju (ICAO), ka Krievijas gaisa telpa ir nedroša civilajai aviācijai pieaugošas militārās aktivitātes dēļ. Ārlietu ministrs Andrijs Sybiha un Infrastruktūras ministrs Mikola Kalašņiks aicināja aviokompānijas, valdības un ICAO izvairīties no lidojumiem virs Krievijas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekšējā vakarā bija brīdinājis, ka Krievijas gaisa telpa kļūst pilnīgi nedroša, un 2. septembrī paziņoja, ka pirmās aviokompānijas sākušas atcelt reisus uz Krieviju. Turcijas aviokompānijas atcēla vairākus reisus uz Maskavu, bet Vladimirs Putins nosauca Zelenska paziņojumu par "valsts terorisma pretenziju" un solīja atbildi.