Ukrainas Aizsardzības ministrija
-
Donori Briselē apspriež turpmāku finansiālo palīdzību Ukrainai; SVF lēš finansējuma trūkumu līdz 54 mljrd dolāru
Septembra 29. datumā Briselē tikās Ukrainas donori, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis, ka Ukrainas finansējuma trūkums līdz 2029. gadam var sasniegt aptuveni 54 mljrd dolāru. ES dalībvalstis joprojām nav vienojušās par mehānismu, kā nodrošināt papildu finansējumu — daļa atbalsta aptuveni 210 mljrd eiro izmantošanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
-
Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
-
Koreckis: Ukrainas aizsardzības budžetā trūkst 27 miljardu dolāru, 20 miljardi jālūdz partneriem
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis 27. septembra intervijā paziņoja, ka valsts aizsardzības budžeta deficīts ir 27 miljardi ASV dolāru — daļa no kopējā 155 miljardu dolāru kara finansējuma pieprasījuma, kas deklarēts Ramšteinas formāta sanāksmē februārī. Aptuveni 7 miljardus valdība plāno segt ar iekšēju taupību (apturētas kultūras programmas un "Noturības plānu" ceļu remontu maksājumi, plānots par 1% paaugstināt PVN 2027. gadam), bet ap 20 miljardi jālūdz starptautiskajiem partneriem. Koreckis apņēmies līdz 15. oktobrim pabeigt 42 valdības lēmumus, kas nepieciešami aptuveni 29,5 miljardu dolāru partneru finansējuma atbloķēšanai, un aicināja Verkhovna Rada atbalstīt ar to saistītos likumprojektus. Prezidents Volodimirs Zelenskis brīdinājis, ka nespēja segt dronu pasūtījumus janvārim–februārim armijai var radīt nopietnus izaicinājumus ziemā.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
ES dalībvalstis vienojas par 6,6 miljardu eiro izmantošanu Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda
Eiropas Savienības dalībvalstis 25. septembrī vienojās par 6,6 miljardu eiro izmantošanas nosacījumiem Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda (EPF), tādējādi atceļot Ungārijas veto, kas bija bloķējis šo finansējumu kopš 2023. gada pavasara. Par vienošanos paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. No summas 900 miljoni eiro nonāks ES Militārās palīdzības misijā Ukrainai, 1 miljards eiro – jaunai kopīgai militārā aprīkojuma iepirkšanai, bet atlikušie 4,7 miljardi eiro segs ES dalībvalstu izmaksas par iepriekš sniegto militāro palīdzību Ukrainai.
-
Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā nodēvē Putinu par "nullto pacientu" un sola sāpīgu ziemu Krievijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī uzstājās ar runu 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā, kurā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par "nullto pacientu", kas izplata kara ideju pasaulē. Viņš paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, un atklāja, ka Krievija savā karā pret Ukrainu izmanto 47 valstu pilsoņus. Zelenskis arī brīdināja, ka Ukraina padarīs gaidāmo ziemu sāpīgu arī Krievijai, ja Maskava turpinās uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai, un nāca klajā ar jaunu pretraķešu aizsardzības programmu FREYJA.
-
Ukrainā noslēdzās vienkāršotā atgriešanās programma patvaļīgi atstājušajiem karavīriem
Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka 20. septembrī beigusies vienkāršotā brīvprātīgās atgriešanās programma karavīriem, kuri bija patvaļīgi atstājuši dienesta vietu (СЗЧ) pirms 2026. gada 12. jūnija. Pēc šī datuma atgriešanās notiek pēc vispārējās kārtības — caur Militāro tiesībsargājošo dienestu (ВСП) un rezerves bataljoniem. Jaunā kārtība paredz ilgāku atgriešanās procesu, ilgāku gaidīšanu līdz atjaunotai izdienas atalgojuma izmaksai un iespēju pašam izvēlēties daļu turpmākajam dienestam.
-
Zelenskis: SBU militārā kontrizlūkošana izstrādājusi un izmantojusi jaunu dronu pārtvērēju pret Krievijas reaktīvajiem «Šahediem»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Drošības dienesta (SBU) militārā kontrizlūkošana izstrādājusi jaunu dronu pārtvērēju un to jau izmantojusi pret Krievijas reaktīvajiem «Šahed» tipa droniem, tostarp 19. septembrī divas reizes vienā dienā notriekusi «Geran-5» tipa mērķi. Par rezultātiem Zelenskim ziņoja SBU pagaidu vadītājs ģenerālis Oleksandrs Poklads. Tika publicēti video pierādījumi pārtveršanai.
-
Zelenskis 17. septembrī paziņo par vēl vienu veiksmīgu ukraiņu pārtvērēju izmēģinājumu pret reaktīvajiem «Shaheed» tipa droniem
Ukrainas prezidents Volodymirs Zelenskis 17. septembrī pēc ziņojuma saņemšanas no bruņoto spēku virspavēlnieka Mihailo Drapataja pavēstīja par jaunu veiksmīgu ukraiņu izstrādātu pārtvērēju izmēģinājumu pret Krievijas reaktīvajiem «Shaheed» tipa droniem, kura laikā tika notriekts vismaz viens ienaidnieka drons. Zelenskis paziņoja, ka pārtvērēju ražošana tiks paplašināta, pieminēja 67 uzņēmumus, kas strādā pie šādiem risinājumiem, kā arī sacīja, ka Ukraina gatavo jaunas aktīvas un tālieroču darbības pret Krieviju.
-
Lietuvā notriekts krievu "Gerbera" tipa drons; Nausēda brīdina par atkārtojumiem
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda 16. septembrī paziņoja, ka virs Lietuvas notriektais drons bijis krievu "Gerbera" tipa bezpilota lidaparāts, kas sākotnēji bija paredzēts uzbrukumam Ukrainai, bet no kursa novirzīts ar Ukrainas elektroniskās karadarbības līdzekļiem un iegāzies Lietuvas gaisa telpā. Dronu notrieca NATO gaisa policijas misijas Itālijas iznīcinātāji pie Pratķūņu ciema Kaišadores rajonā; tā pirmo reizi NATO lidmašīna virs Lietuvas notriekusi dronu. Lietuva plāno iesniegt protesta notu Baltkrievijai un konsultēties ar sabiedrotajiem.
-
Ukrainas valdība iesniegusi 2027. gada valsts budžeta projektu ar 4,885 triljoniem grivnu aizsardzībai
Ukrainas Ministru kabinets 15. septembrī apstiprināja un nodeza Verhovnajai Radai 2027. gada valsts budžeta projektu (reģistrēts kā likumprojekts Nr. 16000), kas aizsardzībai un drošībai paredz 4 triljonus 885 miljardus grivnu (aptuveni 43,8–44% no IKP). Kopējie izdevumi plānoti 7 triljonu 272 miljardu grivnu apmērā, bet ienākumi – 5 triljonu 648 miljardu grivnu apmērā. Ārējā finansējuma vajadzība 2027. gadam tiek lēsta 52,6 miljardu ASV dolāru apmērā, no kuriem līdz šim partneri apstiprinājuši tikai 20 miljardus.
-
Zelenskis: Ukraina veiksmīgi izmēģinājusi jaunu reaktīvo dronu pārtvērēju pret Krievijas «Šahed» tipa droniem
15. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir veiksmīgi testējusi jaunu pārtvērēju, kas paredzēts Krievijas reaktīvo dronu, tostarp «Šahed», notriekšanai. Pēc tikšanās ar bruņoto spēku virspavēlnieku Mihailu Drapatiju un aizsardzības ministru Jevgeniju Hmaru prezidents norādīja, ka daļa pārtvērēja vadības aspektu vēl jāpilnveido un darbs pie sistēmas turpinās.
-
Krievijas drons trāpījis pasažieru vilcienam pie Ukrainas-Polijas robežas; diplomātu vilciens atstājis staciju pirms uzbrukuma
2026. gada 13. septembra rītā Krievijas drons trāpīja pasažieru vilciena lokomotīvei Jahodinas stacijā apmēram divus kilometrus no Polijas robežas Volīnijas apgabalā. Ukrzaliznytsia norādīja, ka īsi pirms uzbrukuma stacijā atradies diplomātiskais vilciens ar bijušajiem Eiropas vadītājiem un drošības padomniekiem, un to, ka šis vilciens, iespējams, bija īstais mērķis. Negadījumā neviens necieta; Polijas premjerministrs Donalds Tusks sasauca ārkārtas sanāksmi un brīdināja par iespējamu eskalāciju.
-
Irāna lūgusi Krievijai modernizētos Geran-5 dronus lietošanai pret Izraēlu un ASV
Irāna šogad vērsusies pie Krievijas ar lūgumu piegādāt modernizētus Geran-5 reaktīvos dronus, kas sākotnēji izstrādāti no Irānas Shahed tipa konstrukcijām, ziņo Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem. Geran-5 ir Krievijas tālāka attīstība Irānas Shahed droniem; tā ražošana sākta 2023. gadā, un jaunākais variants spēj attīstīt ātrumu līdz 600 km/h, nest 90 kg kaujas galviņu un darboties līdz 1000 km attālumā.
-
Pidlasa: viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā 190 miljonus dolāru
Roksolana Pidlasa, Augstākās Radas budžeta komitejas vadītāja, Jaunās Eiropas stratēģijas konferencē Kijivā paziņoja, ka viena kara diena Ukrainai 2026. gadā izmaksā aptuveni 190 miljonus dolāru — par 50 miljoniem vairāk nekā 2024. gadā. Viņa uzsvēra, ka šī summa neietver partneru piegādāto ieroču vērtību, un izklāstīja Ukrainas aizsardzības finansējuma stāvokli: astoņos mēnešos uz drošību un aizsardzību iztērēti gandrīz 42 miljardi dolāru, bet pašu resursi — tikai aptuveni 39 miljardi.
-
Ukrainas Aizsardzības ministrija apstiprina maksājumu kavējumus "eBally" programmas ietvaros
Ukrainas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi, ka pastāv kavējumi norēķinos ar aizsardzības ražotājiem par piegādāto tehniku "eBally" (єБали) programmas ietvaros. Ministrija kavējumus nodēvējusi par "tehniskiem" un skaidroja tos ar plāniem refinansēt programmu ar ES kredītlīdzekļiem, kā arī ar gaidāmajām izmaiņām "punktu sistēmā". Vienlaikus nozares pārstāvji brīdina, ka kavējumi smagi skar mazos ražotājus.
-
Koreckis: Ukrainai līdz gada beigām jāatrod 29,5 un 27 miljardi dolāru
Ukrainas premjerministrs Sergejs Koreckis Jaltas Eiropas stratēģijas forumā paziņoja, ka Ukraina līdz gada beigām saskaras ar diviem steidzamiem finanšu uzdevumiem — 29,5 miljardiem dolāru apstiprināta makrofinansējuma, kura saņemšana ir apdraudēta, un papildu 27 miljardiem dolāru, kas nepieciešami Aizsardzības spēkiem.
-
Ukraina lūdz Eiropas partneriem vēl 27 miljardus dolāru līdz gada beigām
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis Eiropas partneriem, ka līdz 2026. gada beigām Ukrainai papildus nepieciešami 27 miljardi dolāru. Eiropas amatpersonas, kas negaidīja tik lielu deficītu, tagad novērtē tā apmēru, cēloņus un iespējamos finansējuma avotus, vienlaikus apsverot iespēju paātrināt jau apstiprinātā ES kredīta izmaksu.
-
Ramšteinas formāta sanāksmē Vācija paziņo par PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm Ukrainai; Lielbritānija novirza 100 miljonus sterliņu mārciņu
8. septembrī notika 36. Ramšteinas formāta Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kas norisinājās attālināti. Vācija paziņoja par steidzamām PAC-2 un AIM-9 raķešu piegādēm no Bundeswehr krājumiem, kā arī par projekta «City Dome» («Vairogs pār pilsētu») startēšanu Ukrainas pilsētu aizsardzībai. Lielbritānija PURL mehānisma ietvaros piešķir 100 miljonus sterliņu mārciņu (aptuveni 135 miljonus dolāru) ziemā nepieciešamā pretgaisa aizsardzības paketei, kurā ietilpst Patriot raķetes. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute uzsvēra, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pašlaik ir augstākais kopš 2022. gada maija.
-
HUR vadītājs Ivščenko noraida «specdienestu kara» versiju pēc Kijivas šaušanās
Ukrainas Militārās izlūkošanas dienesta (HUR) vadītājs Oļegs Ivščenko intervijā aģentūrai «Ukrinform» pirmo reizi publiski komentēja 2. septembra bruņoto sadursmi starp SBU un HUR darbiniekiem Kijivā. Viņš nosauca incidentu par «nepieņemamu», uzsvēra, ka atbildībai jābūt personiskai, nevis kolektīvai, un noraidīja runas par «specdienestu karu».