Ukrainas Aizsardzības ministrija
-
Zeļenskis apstiprina ASV brīdinājumu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu; Kijivu 12. un 13. oktobrī trāpa ballistiskās raķetes bez brīdinājuma
Prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā NPR apstiprināja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu par iespējamu izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu, ja ukraiņu spēki nepārtrauks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Brīdinājums ticis nodots viņa ģenerāļiem, ne viņam personīgi, un līdz intervijas brīdim apmaiņa vēl nebija faktiski pārtraukta. Tramps 13. oktobrī publiski noraidīja informāciju par izlūkdatu apmaiņas pārtraukšanu. 12. un 13. oktobra vakarā Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivu, un Ukraina no partneriem nesaņēma brīdinājumu par palaišanu. Naktī uz 14. oktobri SpaceX ieviesa ātruma ierobežojumus Starlink/Starshield termināļiem Ukrainas militārajiem lietotājiem.
-
Syrskis BBC intervijā aizstāv Kurskas operāciju un skaidrojis domstarpības ar Fedorovu
Bijušais Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oļeksandrs Syrskis devis pirmo plašo interviju kopš atbrīvošanas no amata jūlijā. BBC intervijā viņš raksturoja Kurskas operāciju kā veiksmīgu manevri, sacīja, ka nav iespējams viennozīmīgi atbildēt, vai Ukraina uzvar vai zaudē karā, un detalizēti izklāstīja domstarpības ar toreizējo aizsardzības ministru Mikoļaju Fedorovu par ieroču un aprīkojuma iepirkumu.
-
Ukrainas finanšu ministrs ziņo par budžeta likviditātes krīzi; Saeimai jābalso par reformu likumprojektiem
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko pirmdien, 12. oktobrī, Augstākajā Radā valdības jautājumu stundas laikā pavēstīja, ka valsts budžets pirmajos deviņos 2026. gada mēnešos nesaņēma aptuveni 50 miljardus grivnu plānoto ieņēmumu, un ka līdz gada beigām ir atlikti maksājumi 39 miljardu grivnu apmērā, bet kapitālie izdevumi, tostarp ceļu remonts, ir bloķēti. Ministrs saistīja krīzi ar to, ka, kavējoties reformu īstenošanai, partneri nav izmaksājuši aptuveni 29,5 miljardus dolāru/vai eiro solītā budžeta atbalsta. Vienlaikus Marčenko uzsvēra, ka karavīru alga un sociālie pārskaitījumi tiek finansēti laikus un pilnā apmērā.
-
Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo par 300% pieaugumu dronu iepirkumos 2026. gadā
Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka šogad tā noslēgusi par 300% vairāk dažādu tipu dronu līgumu nekā visā 2025. gadā. Pēdējo mēnešu laikā iepirkumu apjoms pieaudzis aptuveni 5,5 reizes, bet FPV dronu līgumu apjoms jau par 54% pārsniedz visu iepriekšējo gadu. Ministrija pieaugumu saista ar starptautisko partneru atbalstu un Ukrainas aizsardzības rūpniecības jaudu paplašināšanu.
-
Ukrainas aizsardzības ministrs aizstāv aizsardzības rūpniecības darbinieku rezervēšanu no mobilizācijas
Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara paziņoja, ka Aizsardzības ministrijas nostāja ir maksimāli nodrošināt aizsardzības rūpniecības darbinieku rezervēšanu no mobilizācijas. Pēc ministra teiktā, ja uzņēmumiem tiek uzdots palielināt frontē kritisku sistēmu ražošanu un valsts piešķir tiem līgumus, valstij jānodrošina apstākļi šo līgumu izpildei.
-
Zelenskis pēc selektora sanāksmes kritizē Kijivas varasiestādes par gandrīz pilnīgu noturības plāna neizpildi
Prezidents Volodimirs Zelenskis 9. oktobra selektora sanāksmē ar militārajiem un valdības pārstāvjiem paziņoja, ka Kijivas pilsētas varasiestādes gandrīz pilnībā nav izpildījušas nepieciešamos noturības plāna soļus. Viņš uzsvēra, ka kavēšanās ir absolūti nepieņemama, ka atbildība ir personīga gan Infrastruktūras ministrijai, gan reģionu valsts administrācijām, un Kijivai tika noteikti atsevišķi uzdevumi. Sanāksmē tika apspriesta arī energoinfrastruktūras atjaunošana pēc Krievijas triecieniem un atjauninātas Ukrainas vajadzības pēc energoiekārtām un pretgaisa aizsardzības paketēm.
-
Zelenskis: Ukraina saņēmusi atjauninātu izlūkošanas informāciju par Krievijas gatavošanos jaunam masveida uzbrukumam
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 6. oktobrī pēc selektora sanāksmes ar valdības pārstāvjiem, militārajiem un atslēgas dienestiem paziņoja, ka Ukraina ir saņēmusi atjauninātu izlūkošanas informāciju par Krievijas gatavošanos jaunam masveida uzbrukumam. Ukraina gatavo pretdarbību. Ukrainas Gaisa spēki fiksēja trīs stratēģisko bumbvedēju Tu-160 izlidošanu no Belaja aerodroma Krievijā; vēlāk tika ziņots par vēl sešiem Tu-95 no Oļenegorskas. Naktī uz 7. oktobri Krievija uz Ukrainu izšāva ballistiskās raķetes, kruīza raķetes un 130 dronus.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Pēc Guardian izmeklēšanas Dienvidkorejas ostās atklātas degvielas piegādes Krievijai; Ukraina apstiprina, Seuls noliedz
Laikraksta The Guardian analīze par ostu dokumentiem un kuģu izsekošanas datiem liecina, ka jūlijā un augustā vairāk nekā 176 000 tonnu degvielas, galvenokārt dīzeļdegvielas, tika iekrautas septiņos tankeros trīs Dienvidkorejas ostās un 14 reisos nogādātas Krievijas Tālajos Austrumos. Trīs no septiņiem tankeriem bija pakļauti Apvienotās Karalistes un ES sankcijām. Augusta Krievijas jūras importa apjoms – vairāk nekā 368 000 tonnu – bija lielākais mēneša apjoms kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, un Dienvidkoreja bija otrais lielākais piegādātājs aiz Indijas ar aptuveni 31% jeb 112 000 tonnām. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs apstiprināja, ka Korejas puse slepenā diplomātiskā saziņā atzinusi faktu par ar sankcijām pakļautu tankeru izmantošanu degvielas piegādēm Krievijai; Dienvidkorejas prezidenta administrācija 7. oktobrī šos apgalvojumus noraidīja, norādot, ka oficiālā tirdzniecības statistika no 2025. gada augusta līdz 2026. gada augustam neuzrāda dīzeļdegvielas, benzīna vai aviācijas degvielas eksportu uz Krieviju.
-
ISW: Krievija šoziem sākusi enerģētikas infrastruktūras triecienu kampaņu agrāk nekā parasti
Kara izpētes institūts (ISW) 4. oktobra ziņojumā vērtē, ka Krievija 2026.–2027. gada ziemai paredzēto triecienu kampaņu pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru sākusi agrāk nekā iepriekšējās sezonās. Analītiķi uzskata, ka mērķis ir padarīt civiliedzīvotāju dzīvi neizturamu un piespiest Ukrainu kapitulēt, vienlaikus izmantojot logu, kamēr Ukraina vēl nav izstrādājusi efektīvus pretlīdzekļus pret Krievijas ballistiskajām raķetēm un reaktīvajiem droniem.
-
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada pirmajos deviņos mēnešos kritušies par 17%
Krievijas naftas un gāzes ieņēmumi 2026. gada janvārī–septembrī samazinājās par 17% līdz 5,47 triljoniem rubļu (64,43 miljardi ASV dolāru), salīdzinot ar 6,61 triljonu rubļu iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Kritums notika, neskatoties uz strauju Urals naftas cenas kāpumu, jo samazinājās ieguve, eksporta ierobežojumi un Ukrainas dronu triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām.
-
Mērs ierodas Kijivā neizziņotā vizītē un paziņo par 1,3 miljardu eiro atbalsta paketi Ukrainai
Vācijas kanclers Frīdrihs Mērcs 4. oktobrī, svētdien, ar īpašo vilcienu ieradās Kijivā neizziņotā solidaritātes vizītē kopā ar ekonomikas ministri Katerīnu Raihi un aptuveni desmit uzņēmējdarbības delegācijas locekļiem. Tikšanās laikā ar prezidentu Volodimiru Zelenski tika paziņots par jaunu Vācijas atbalsta paketi Ukrainai vairāk nekā 1,3 miljardu eiro apmērā, parakstīti 15 dokumenti par drošības, aizsardzības un enerģētikas sadarbību kopā vairāk nekā 8,5 miljardu eiro vērtībā, kā arī parakstīts atsevišķs nolīgums par dronu pretcīņas sadarbības paplašināšanu. Vizītes laikā Kijivā vairākkārt tika izsludinātas gaisa trauksmes, un no rīta Krievijas drons trāpīja Ziemeļu tiltam pār Dņepru. Mērcs aicināja Vladimiru Putinu pārtraukt uzbrukumus Ukrainai un izteica gatavību sarunām, kad beigsies apšaudes.
-
Ukrainas aizsardzības ministrija: Krievijas naftas pārstrādes jauda par vairāk nekā 51% izvesta no ierindas
Ukrainas aizsardzības ministrija paziņoja, ka tālsatiksmes triecieni, ko veikuši Ukrainas Drošības un aizsardzības spēki, ir izveduši no ierindas vairāk nekā 51% Krievijas naftas pārstrādes jaudas. To pavēstīja aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara, uzskaitot nesen skartos objektus un paziņojot, ka Ukraina 2026. gadā trīskāršojusi tālsatiksmes trieciendronu ražošanu un iepirkumu.
-
Mārčenko: Ukrainai 2026. gadā nepieciešami 29,5 miljardi ASV dolāru budžetam un papildu 27 miljardi aizsardzībai
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka līdz 2026. gada beigām Ukrainai no partneriem jāsaņem 29,5 miljardi dolāru nevis militāriem budžeta izdevumiem un papildu 27 miljardi dolāru aizsardzības vajadzībām, kas nav segti no ES Ukraine Support Loan (USL) programmas. Marčenko norobežoja budžeta finansēšu no aizsardzības izdevumiem, reaģējot uz Eiropas Komisijas 2. oktobra paziņojumu, ka 2026. gadā Ukrainai nav ārējā finansējuma trūkuma.
-
Droni trāpuši Krievijas dronu bāzei Orlas apgabalā
Naktī uz 3. oktobri Ukrainas droni uzbrukuši Cimbuļovas (Цимбулово) bezpilota lidaparātu bāzei Krievijas Orlas apgabalā. NASA FIRMS satelītu dati fiksēja ugunsgrēka punktus bāzes teritorijā no plkst. 01:33. Ukrainas Aizsardzības ministrija oficiāli apstiprināja triecienu reizi nedēļā publicētajā video apskatā, bet Ģenerālštābs apstiprināja arī trīs triecienus okupētajā Doņeckas apgabalā. Tajā pašā naktī masveida dronu uzbrukumā tika skarta arī Kalužas apgabals.
-
ES un Ukraina 1. oktobrī paziņo par 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzību segšanu; Komisija: finansējuma trūkuma nav
2026. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, ka identificētas iespējas segt Ukrainas 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzības un saskaņoti soļi savlaicīgai finansējuma nodrošināšanai. Nākamajā dienā Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinjo pavēstīja, ka ES un Ukraina kopīgi secinājušas — ārēja finansējuma trūkuma 2026. gadā nav. Vienlaikus Ukraina iepriekš bija ziņojusi par 27 miljardu ASV dolāru aizsardzības budžeta deficītu un lūgusi ES pārcelt daļu 2027. gada kredīta uz 2026. gadu, ko Eiropas Komisija, pēc Financial Times informācijas, noraidīja.
-
Ukraina lūdz ES izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus 2027. gada finansējuma segšanai
Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko 29. septembra donoru sanāksmē Briselē paziņoja, ka Ukrainai 2027. gadam nepieciešami aptuveni 78 miljardi dolāru (apmēram 69 miljardi eiro), un aicināja ES izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus, lai segtu nepilnību. ES amatpersonas un vairākas dalībvalstis, tostarp Beļģija, Itālija un Francija, pret šo ideju izturas skeptiski, bet gaidāmas diskusijas 9. oktobra ES finanšu ministru sanāksmē vai oktobra vidū Eiropadomē.
-
Ukrainas aizsardzības budžeta deficīts 2026. gadā – 27 miljardi dolāru, paziņo premjerministrs
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka valsts aizsardzības vajadzību deficīts 2026. gadā sasniedz 27 miljardus ASV dolāru. Apmēram 7 miljardus plānots segt ar iekšēju ekonomiju un izdevumu pārdali, bet atlikušie 20 miljardi ir starptautisko partneru sarunu jautājums. No šīs summas ir atkarīga Ukrainas spēja turpināt aktīvas kaujas operācijas, tostarp 2027. gada pirmajā ceturksnī, kā arī tālsatiksmes ieroču ražošanas apmaksa.
-
Vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju nav kaujas gatavībā Beļģijas tehniskās apkopes dēļ
Saskaņā ar Wall Street Journal ziņojumu vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju pašlaik nav kaujas gatavībā, jo tehniskā apkope, ko veic Beļģijas uzņēmums Sabena Aerospace Engineering pēc ASV līguma, ieilgst. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka aptuveni puse F-16 parka atrodas Eiropā remontā, un aicināja pārcelt lielāku daļu apkopes darbu uz Ukrainu. Ukrainas Ārlietu ministrijas runasvīrs Heorhijs Tihijs publiski apstrīdēja kara gatavības kritisko novērtējumu, norādot, ka remontu termiņi patiesībā saīsinās.
-
Ukrainas Ģenerālštābs: Krievijas dienas zaudējumi – aptuveni 1440 karavīru, kopējie zaudējumi tuvojas 1,53 miljoniem
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 29. septembra rītā ziņoja, ka Krievija iepriekšējā diennaktī zaudējusi aptuveni 1440 karavīru. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas kopējie personāla zaudējumi tiek lēsti aptuveni 1 532 500 kritušo un ievainoto. Ģenerālštābs publicēja arī dienas un kopējos tehnikas zaudējumus, bet neatkarīgas aplēses (BBC/Mediazona, NATO) sniedz ievērojami zemākus rādītājus.