Patriot
Patriot ir liela darbības rādiusa, visos augstuma diapazonos gaisa un raķešu aizsardzības sistēma, ko izstrādājis Amerikas uzņēmums Raytheon (tagad ietilpst RTX). To 1980. gados sāka izmantot ASV Sauszemes spēki, un kopš tā laika tā eksportēta daudzu sabiedroto, tostarp Vācijas, Polijas, Nīderlandes, Rumānijas un Saūda Arābijas, bruņotajiem spēkiem. Sistēma ir ražota vairākos secīgos uzlabojumos, tostarp PAC-2 un PAC-3 variantos, no kuriem pēdējais paredzēts taktisko ballistisko raķešu pārtveršanai.
-
Rubio: Ukraina nepastāvētu bez ASV palīdzības, kuras apmērs sasniedz miljardiem dolāru
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka Ukraina nepastāvētu bez Amerikas Savienoto Valstu palīdzības, kas tikusi sniegta kopš Bidena administrācijas un turpināta pašreizējā administrācijā. Viņš arī atbildēja uz jautājumiem par ziņoto Starlink ierobežošanu Ukrainai un noraidīja ukraiņu amatpersonu apsūdzības par ASV atbalsta ierobežošanu. Tikmēr 20. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sarunājās ar Rubio pa tālruni, ko raksturoja kā "pozitīvu".
-
Ukrainas amatpersonas tikās ar Lockheed Martin komandu Kijevā, lai apspriestu bruņojuma piegādes un F-16 apkopi
Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvji un prezidents Volodimirs Zelenskis tikās Kijevā ar ASV uzņēmuma Lockheed Martin delegāciju. Sarunās tika apspriestas stabilas bruņojuma piegādes, PAC-3 pretraķešu iznīcinātāju piegāžu paplašināšana, F-16 apkopes iespēja Ukrainā un ilgtermiņa partnerība, tostarp Ukrainas gatavība dalīties ar kaujas pieredzi.
-
Mērs noraida Ukrainas kapitulāciju un apsola turpināt Vācijas atbalstu
Vācijas federālais kanclers Friedrichs Mērs 21. oktobrī Berlīnes Global Dialog forumā paziņoja, ka Ukrainas kapitulācija, tostarp beznosacījuma kapitulācija, nav pieļaujama, jo nozīmētu visu Ukrainas sabiedroto kapitulāciju. Viņš uzsvēra, ka Vācija atbalsta Ukrainu, lai pēc iespējas ātrāk izbeigtu karu, un ka Krievijas dezinformācija un hibrīdūdens uzbrukumi ir lielākais drauds Vācijas drošībai.
-
Dānija garantēs 750 miljonu kronu kredītu ukraiņu Fire Point raketes degvielas rūpnīcai
Dānijas valdība nodrošinās valsts garantiju 750 miljonu Dānijas kronu, aptuveni 112,6 miljona ASV dolāru, kredītam Fire Point dānijas meitasuzņēmumam. Finansēšanu veiks Dānijas eksporta un investīciju fonds EIFO. Rūpnīca, kas tiks celta Dānijas dienvidu Jutlandā netālu no Skrydstrupas aerodroma, plānots sākt darboties līdz 2027. gada beigām.
-
Venss paziņo, ka Ukraina nav jāuzņem NATO un jāpārtrauc uzbrukumi Krievijas enerģētikas objektiem
ASV viceprezidents Dž. D. Venss intervijā 2WAY TONIGHT paziņoja, ka Ukraina ir ASV partnere "noteiktā ziņā", taču starp abām valstīm nav formālas alianses. Viņš uzsvēra, ka Ukraina nav un arī nedrīkst kļūt par NATO dalībvalsti, un aicināja to pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpniecības un enerģētikas infrastruktūras objektiem, kas viņa vērtējumā paaugstina degvielas cenas amerikāņiem. Paziņojumi nāk saasinājuma fonā starp Vašingtonu un Kijivu par ieroču piegādēm, izlūkošanas informācijas apmaiņu un Krievijas sankcijām.
-
Oslo sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā: Vitkofs nodos Krievijai drošības garantiju dokumentu
20. oktobrī Oslo notika sarunas par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā, ko vadīja Norvēģijas premjerministrs Jons Gārs Stēre un kurās piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs klātienē un prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners attālināti (slimības dēļ), kā arī Somijas prezidents Aleksanders Stubbs un E4 grupas, ES un NATO pārstāvji. Pēc tikšanās Vitkofs devās uz Krieviju tikties ar Vladimiru Putinu un nodot Oslo apspriestos priekšlikumus, tostarp dokumentu ar drošības garantiju variantiem Ukrainai.
-
Zelenskis un Rubio vēlējušies par aizsardzību pret balesistiskajām raaketēm
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī telefona sarunā ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio apsprieža balesistisko raiešu pārtvērējus, savlaicīgu brīdinājumu par Krievijas uzbrukumiem un Starlink un Starshield pakalpojumu atjaunošanu. Zelenskis šo sarunu raksturoja kā konstruktīvu un būtisku, un puses nolēma neilga laikā sazināties vēlreiz.
-
Kaja Kalla: Eiropai jāturpina atbalstīt Ukrainu un piedalīties sarunās
Kaja Kalla 20. oktobrī Eiropas Parlamentā paziņoja, ka Amerikas sarunu vadītāji ilgstoši cenšies piespiest Ukrainu kapitulēt Volodimira Putina noteikumos, bet Eiropas atbalsts ļāvis tam to nedarīt. Viņa aicināja Eiropu turpināt atbalstīt Ukrainu, būt pārstāvētai pārrunu sarunu galda un skaidri pašai izvirzīt prasības pret Krieviju, lai mērķis būtu ne tikai uguns pārtraukšana, bet arī ilgtspējīgs un godīgs miers.
-
Zelenskis apsūdz ASV par Patriot raķešu piegāžu kavēšanu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publiski paziņoja, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets nav apstiprinājis ievērojamas partijas Patriot pretraķešu raķešu pārsūtīšanu Ukrainai, lai gan sabiedrotie jau ir samaksājuši par raķetēm. Zelenska skatījumā kavēšana notiek Pentagonā un ir politisks lēmums, ko Vašingtona izmanto, lai spiestu Kijivu uz piekāpšanos. ASV pārstāvis noraida šīs apsūdzības kā "nepatiesas". Situācija notiek, kamēr Krievija turpina gandrīz ikdienas triecienus ar ballistiskajām raķetēm un Ukrainai jau kopš vasaras trūkst Patriot munīcijas.
-
ES līderi gatavojas scenārijam, kurā Tramps nostājas Maskavas pusē
Eiropas līderi Briseles samitā izsaka bažas, ka ASV prezidents Donalds Tramps faktiski nostājas Krievijas pusē pēc nedēļu ilgušiem soļiem — enerģētisko sankciju atcelšanas, spiediena uz Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām un Volodimira Zelenska leģitimitātes apšaubīšanas. Dānijas premjerministre Mette Frederiksena paziņoja, ka «Rietumu alianse šobrīd ir vājākā stāvoklī nekā pirms dažām dienām». Nākamajā mēnesī paredzēta Trampa un Vladimira Putina tikšanās APEC samitā Ķīnā bez Ukrainas vai Eiropas līderu klātbūtnes.
-
Zelenskis paziņo, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām; Vašingtona piedraudējusi apturēt izlūkošanas datu apmaiņu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Financial Times paziņoja, ka Ukraina atsāks uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atceļot trīs dienu pārtraukumu, kuru Vašingtona bija lūgusi. Pārtraukuma laikā Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, un, pēc Zelenska teiktā, Ukraina nesaņēma ASV brīdinājumus par Krievijas balistisko raķešu uzbrukumiem Kijevai. Zelenskis noraidīja Vašingtonas skaidrojumus par Starlink ierobežojumiem un izlūkošanas apmaiņas problēmām kā tehniskus traucējumus, raksturojot tos kā apzinātus lēmumus.
-
Barro: divas trešdaļas Ukrainas izlūkinformācijas tagad nāk no Eiropas
Francijas ārlietu ministrs Žans-Noēls Barro intervijā France Inter 15. oktobrī paziņoja, ka divas trešdaļas izlūkdatu, ko pašlaik saņem Ukraina, nāk no Eiropas valstīm, tostarp Francijas. Viņš uzsvēra, ka Eiropa jau sen sniedz lielāko daļu atbalsta Ukrainai un izdara lielāko spiedienu uz Krieviju, kā arī aicināja eiropiešus nepadoties Krievijas propagandai.
-
Krievija naktī uz 14. oktobri ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem sagrāva Kijivas enerģētiku; 600 000 cilvēku bez elektrības
Krievijas armija naktī no 13. uz 14. oktobri raidīja masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes (Iskander-M/KN-23/S-400/Cirkon/Oniks) un 128 trieciendronus. Galvenie mērķi bija Kijiva, Kijivas apgabals un Harkiva. Trieciens trāpīja TEC-4 un dzīvojamai ēkai Kijivas Desņanskas rajonā; gāja bojā trīs cilvēki, tostarp trīs sievietes, un vairāk nekā 20 tika ievainoti. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis ziņoja, ka bez elektrības palika vismaz 600 000 cilvēku, bet uzbrukums notika dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera".
-
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima» novirza divas Krievijas ballistiskās raķetes virs Kijivas
Ukrainas elektroniskās karadarbības sistēma «Lima», ko izmanto vienība «Nakts sardze» (Nіchna Varta), 2026. gadā novirzīja divas Krievijas ballistiskās raķetes, kas virzījās uz svarīgu valdības objektu Kijivā. Pēc iejaukšanās raķetes nokrita Dņeprā. Par incidentu ziņoja laikraksts The Wall Street Journal, atsaucoties uz Ukrainas militārajiem avotiem.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Zviedrija nosūtīs Patriot sistēmu uz Žešuvu Polijā, lai aizsargātu NATO loģistikas centru Ukrainas atbalstam
Zviedrija izvietos Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu Žešuvas pilsētā Polijas dienvidaustrumos, lai aizsargātu NATO loģistikas mezglu, caur kuru Ukrainai tiek piegādāta militārā un civilā palīdzība. Misijā piedalīsies aptuveni 100 Zviedrijas karavīru, kas darbosies NATO komandā un pievienosies NATO integrētajai gaisa un raķešu aizsardzības sistēmai. Misijas sākums paredzēts decembra sākumā, un tā turpināsies līdz 2026. gada beigām ar plāniem to pagarināt līdz 2027. gada pirmajai pusei.
-
Vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju nav kaujas gatavībā Beļģijas tehniskās apkopes dēļ
Saskaņā ar Wall Street Journal ziņojumu vairāk nekā puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju pašlaik nav kaujas gatavībā, jo tehniskā apkope, ko veic Beļģijas uzņēmums Sabena Aerospace Engineering pēc ASV līguma, ieilgst. Prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka aptuveni puse F-16 parka atrodas Eiropā remontā, un aicināja pārcelt lielāku daļu apkopes darbu uz Ukrainu. Ukrainas Ārlietu ministrijas runasvīrs Heorhijs Tihijs publiski apstrīdēja kara gatavības kritisko novērtējumu, norādot, ka remontu termiņi patiesībā saīsinās.
-
Krievija naktī uz 30. septembri veikusi masveida kombinētu triecienu Kijevai un apgabalam
Krievija naktī uz 30. septembri uz Ukrainu palaida apvienotu raķešu un dronu uzbrukumu, galvenokārt virzot to uz Kijivu un Kijivas apgabalu. Triecienā izmantotas pretkuģu raķetes «Cirkon/Oniks», ballistiskās raķetes «Iskander-M/S-400» un 188 trieciendroni, tostarp 86 reaktīvie «Shahed» tipa. Kijivā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, ieskaitot sievieti, kas mira pēc drona trācieena privātmājā Svjatošinskas rajonā; Vyshgorodā zem drupām gāja bojā 2012. gadā dzimis bērns. Ukrainas Gaisa spēki līdz plkst. 8:00 notrieca vai nomāca 160 gaisa mērķu. President Volodimirs Zelenskis norādīja, ka galvenais mērķis bija Kijivas un apgabala energoinfrastruktūra.
-
Ukrainas aizsardzības budžeta deficīts 2026. gadā – 27 miljardi dolāru, paziņo premjerministrs
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka valsts aizsardzības vajadzību deficīts 2026. gadā sasniedz 27 miljardus ASV dolāru. Apmēram 7 miljardus plānots segt ar iekšēju ekonomiju un izdevumu pārdali, bet atlikušie 20 miljardi ir starptautisko partneru sarunu jautājums. No šīs summas ir atkarīga Ukrainas spēja turpināt aktīvas kaujas operācijas, tostarp 2027. gada pirmajā ceturksnī, kā arī tālsatiksmes ieroču ražošanas apmaksa.
-
Ukrainas aizsardzības ministrs ES lūdz Patriot raķetes un finansējumu dronu pārtvērējiem
Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Hmara 28. septembrī ES Ārlietu padomes sanāksmē aicināja dalībvalstis nodot daļu savu Patriot raķešu krājumu un palīdzēt finansēt Ukrainas ražoto pārtvērēju ražošanu Krievijas reaktīvo Shahed tipa dronu apkarošanai. Ministrs arī uzsvēra nepieciešamību nodot Ukrainai gaisa-gaisa raķetes, pārnēsājamos zenītartilērijas kompleksus un F-16 munīciju.