Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
Galvenais
- Tramps 11. oktobrī Truth Social paziņoja par «enerģētiskā pamiera» sākšanos, apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trampa vienpusēji izsludinātais «enerģētiskais pamiers» ir pretrunīgs: Baltais nams to vēlāk skaidroja kā ierobežotu vienošanos par naftas pārstrādes rūpnīcu apšaudes pārtraukšanu, taču Ukraina uzsver, ka tās galvenā vajadzība ir Krievijas triecienu izbeigšana pret elektrostacijām un energotīklu, nevis līdzdalība naftas rūpnīcu «apmaiņā», kas ir acīmredzami asimetriska. Kremlis vienošanos neapstiprināja, un Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas objektiem dažas stundas pēc Trampa paziņojuma, tostarp TEC-5 Harkivā. Paziņojums nāca pāris dienas pēc tam, kad Tramps ar Putinu bija vienojušies par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, un ASV Finanšu ministrija izdeva pagaidu vispārējo licenci, kas atļauj Krievijas dīzeļdegvielas eksportu. Kanādas premjerministrs un vairāki ES ārlietu ministri pauda kritiku, ka šāda vienošanās pretnostās sabiedroto centieniem panākt mieru un dot Krievijai papildu ieņēmumus kara finansēšanai.
Kas notika
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka no šī brīža starp Krieviju un Ukrainu sākas «enerģētiskais pamiers», un abas puses tam esot piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamier sākotnēji attiecas tikai uz savstarpēju triecienu pārtraukšanu pret otras puses naftas pārstrādes rūpnīcām, ko oficiāli raksturoja kā «rūpnīca par rūpnīcu» piedāvājumu, un ka nākamais solis varētu būt vienošanās par triecienu pārtraukšanu pret elektrostacijām un energotīkliem. Kremlis uz Trampa paziņojumu reaģēja piesardzīgi: preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 12. oktobrī sacīja, ka saistībā ar iespējamo «enerģētisko pamieru» kontakti turpinās, bet atteicās gan apstiprināt vienošanos, gan precizēt, ar kuru pusi tie notiek. Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka «Zelenskis nav nopelnījis atelpu kaujas laukā». Dažas stundas pēc Trampa ziņas Krievijas spēki veica uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 siltumelektrostacijai Harkivā un energoobjektam Kijivā, atstājot bez elektrības vairākus pilsētas rajonus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pirmdien uzstājoties Varšavas Drošības forumā video saitē, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bijis pārsteigums, ka Ukraina jau ilgstoši pati piedāvājusi enerģētisko pamieru, bet ka patiesa vienošanās nozīmē Krievijas triecienu izbeigšanu pret Ukrainas elektrostacijām un energotīklu, nevis naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska, jo Ukrainā ir tikai viena NPR. Zelenskis arī ierosināja, ka ASV būtu varējušas noslēgt dīzeļdegvielas vienošanos ar Ukrainu, nevis ar Krieviju, un ka Ukraina ir gatava parakstīt garantijas par atturēšanos no triecieniem, ja Krievija tiešām ievēros pamieru. Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka neredz nekāda pamiera no Krievijas puses, un ka progress enerģētikas jautājumā iespējams tikai ar īstu pamieru no abām pusēm.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji un amatpersonas Trampa «enerģētisko pamieru» interpretē kā ziņu, par kuru Ukraina netika iepriekš informēta, vienlaikus uzsverot, ka pati Ukraina jau vairākus mēnešus ir izvirzījusi šādu ideju. Ukrainas puse uzsver asimetriju «rūpnīca par rūpnīcu» formulā: Ukrainā ir tikai viena naftas pārstrādes rūpnīca, kas ir atkārtoti bojāta Krievijas triecienos, kamēr Krievijai ir plašs NPR tīkls, tāpēc šāda apmaiņa faktiski nāktu par labu tikai Maskavai. Zelenskis arī kritizēja ASV lēmumu atļaut Krievijas dīzeļdegvielas eksportu, nodēvējot to par «acīmredzamu vājumu», kas spēlē Krievijai par labu, un aicināja Vašingtonu noslēgt līdzīgu dīzeļdegvielas vienošanos ar Ukrainu, piedāvājot nodrošināt Ukrainas energotīkla aizsardzību pret Krievijas triecieniem. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha paziņoja, ka Ukraina ir gatava enerģētiskajam pamieram tikai tad, ja tas ir abpusējs un savstarpējs, un aicināja Eiropas partnerus turpināt atbalstu Ukrainai. Ukrainas mediji arī ziņo, ka Krievijas triecieni pret enerģētikas infrastruktūru turpinājās vairākas stundas pirms un pēc Trampa paziņojuma, tostarp pret TEC-5 Harkivā un energoobjektiem Kijivā, kas, pēc Zelenska teiktā, liecina, ka Putins «nelasīja Trampa Truth Social ziņu».
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (Axios, CNN, Financial Times, Reuters) Trampa «enerģētisko pamieru» vēlāk raksturoja kā ierobežotu «rūpnīca par rūpnīcu» piedāvājumu, ko Baltais nams precizēja žurnālistiem; Kremlis to neapstiprināja, un Lavrovs noraidīja jebkādu «atelpu» Ukrainai. Starptautiskie izdevumi saista šo paziņojumu ar Trampa un Putina 9. oktobra vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem (no 300 000 līdz 3 miljoniem tonnu), kuru pavadīja ASV Finanšu ministrijas pagaidu vispārējā licence, kas atļauj Krievijas dīzeļdegvielas eksportu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Pēc Axios ziņotā, Tramps pieņēma lēmumu pēc tam, kad Zelenskis bija ignorējis aptuveni sešus ASV lūgumus pārtraukt triecienus pret Krievijas naftas rūpnīcām; laikraksts ziņoja arī par ASV draudiem apturēt izlūkošanas datu nodošanu un ieroču iepirkumus Ukrainai caur PURL mehānismu. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs nosodīja dīzeļdegvielas vienošanos kā pretrunā ar sabiedroto centieniem panākt mieru un Stabilitāti Eiropā, apliecinot, ka Kanāda saglabās un, ja nepieciešams, pastiprinās sankcijas pret Krieviju. ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa paziņoja, ka ES atzinīgi vērtē enerģētisko pamieru, ja tas tiek ievērots, bet pagaidām nav redzējusi, ka Krievija būtu tam gatava, un brīdināja, ka vienošanās, kas attiektos tikai uz naftas rūpnīcām, būtu izdevīga tikai Krievijai. ASV Finanšu ministrs Skots Besants noraidīja Eiropas kritiku kā «liekulīgu», norādot, ka Eiropas valstis kara laikā esot maksājušas Krievijai vairāk nekā devis Ukrainai, jo nespēj atteikties no Krievijas energoresursiem. Naftas cenas 12. oktobrī kritās: Brent futures samazinājās par 1,47% līdz 103,18 dolāriem par barelu, bet WTI – par 1,68% līdz 90,31 dolāriem.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos būtiskos jautājumos. Pirmkārt, vai enerģētiskais pamiers vispār ir panākts: Tramps apgalvo, ka abas puses tam piekritušas, Kremlis caur Peskovu paziņo, ka kontakti turpinās bez vienošanās apstiprinājuma, Lavrovs apgalvo, ka Ukraina nav nopelnījusi atelpu kaujas laukā, Makrons saka, ka neredz pamieru no Krievijas puses, bet Zelenskis norāda, ka Trampa paziņojums viņam bija pārsteigums. Otrkārt, ko īsti nozīmē «enerģētiskais pamiers»: Baltais nams skaidro, ka tas sākotnēji attiecas tikai uz savstarpēju triecienu pārtraukšanu pret naftas pārstrāces rūpnīcām («rūpnīca par rūpnīcu»), kamēr Ukraina uzskata, ka tās galvenā vajadzība ir Krievijas triecienu izbeigšana pret elektrostacijām un energotīklu, un ka «rūpnīca par rūpnīcu» ir asimetriska, jo Ukrainā ir tikai viena NPR. Treškārt, vai īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners kādā tikšanās reizē Majami draudēja pārtraukt ASV izlūkošanas datu nodošanu Ukrainai: Ukrainas amatpersona to apgalvoja, bet ASV amatpersona to noliedza, sakot, ka viņi tikai atgādinājuši Ukrainai nenodarīt kaitējumu ASV patērētājiem. Ceturtkārt, vai Zelenskis Trampu nodēvēja par «vāju»: Trampa padomnieks Alekss Brusivecs to apgalvoja, Zelenska padomnieks Dmitro Litvins to noliedza.
Konteksts
Oktobra sākumā Tramps ar Putinu telefonsarunā vienojās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem (no 300 000 līdz 3 miljoniem tonnu), un ASV Finanšu ministrija izdeva pagaidu vispārējo licenci, kas atļauj šo eksportu, kamēr Krievija savukārt priekšlaicīgi atcēla 2026. gada jūlijā noteikto dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu. Ukraina ilgstoši veikusi triecienus pret Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, kas veicinājis degvielas deficītu un Krievijas pārstrādes apjoma kritumu; Tramps šos triecienus skaidro kā iemeslu augstākām dīzeļdegvielas cenām ASV. Zelenskis jau iepriekš bija izvirzījis ideju par enerģētisko pamieru, un pēc Trampa 11. oktobra paziņojuma viņš telefonsarunās to apsprieda ar Kanādas premjerministru Marku Kārni, Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti un Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu. ASV sankciju likums (Lindsija Greiema likums) tika parakstīts septembrī; tā galvenie noteikumi stājas spēkā 18. oktobrī, bet likums atstāj prezidentam tiesības izņēmuma kārtā pieņemt atšķirīgus lēmumus.