Vītkofs tikās ar Putinu Sanktpēterburgā; Kremlis paziņo par gatavību atsākt trīspusējas sarunas novembra otrajā dekādē

Kas notika

2026. gada 21. oktobrī ASV prezidenta īpašais sūtnis Stīvs Vītkofs ieradās Sanktpēterburgā uz aptuveni trīs stundas ilgu tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Konstantinova pilī. Vītkofu Pulkovas lidostā sagaidīja Putina īpašais pārstāvis investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos Kirils Dmitrijevs; abi kopā devās uz pili. Pēc Kremļa palīga Jurijs Ušakova teiktā, Putins paziņoja, ka Maskava ir "vispārēji gatava" atsākt trīspusējas sarunas ar ASV un Ukrainu novembra otrajā dekādē; piedāvāto sarunu temats būtu drošības sistēmas veidošana Krievijai un Ukrainai pēc konflikta beigām.

Vītkofs nodeva Putinam dokumentus ar ASV pieejām kara izbeigšanai, lūdza Putinu izskatīt trīspusēju sarunu atsākšanu un informēja Krievijas pusi par jaunām ES un Ukrainas pieejām. Ušakovs novērtēja jaunos piedāvājumus kā maz noderīgus, vienlaikus norādot, ka puses detalizēti apsprieda iespēju īstenot liela mēroga ekonomiskos projektus starp Krieviju un ASV. Vītkofs, kas bija ieradies uzreiz pēc Oslo sarunām, pārstāvēja tās kā produktīvas un konstatēja pamatu uguns pārtraukšanai Ukrainā; Trampa vārdā viņš pateicās Putinam par "dīzeļa vienošanos".

Vītkofa un Putina tikšanās notika dienu pēc Oslo 20. oktobra sarunām, kurās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar Vītkofu, Džaredu Kušneru (tiešsaistē), Norvēģijas premjerministru Jonasu Gāru Stēre un Somijas prezidentu Aleksandru Stubu, kā arī ES, NATO, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas pārstāvjiem. Oslo tika apspriesti teritoriālie jautājumi, drošības garantijas, pēckara atjaunošana, sankcijas un Eiropas drošības kārtība pēc kara; Stubs paziņoja par "reālu progresu" divos virzienos – īstermiņa pasākumos (gaisa aizsardzība, enerģētikas objektu aizsardzība, iespējama daļēja pamiers) un plašākā miera regulējumā. Pēc Axios ziņotā, Oslo sarunās Kušners pieprasīja Ukrainai pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Zelenskis paziņoja, ka būtu gatavs piekrist miera darījumam, kas fiksē fronti pašreizējās pozīcijās un saglabā vismaz 75% Ukrainas teritorijas; pēc pamiera Ukraina vērstos pie ASV un Eiropas pēc drošības garantijām, ieskaitot iespējamo mehānismu pēc NATO 5. panta parauga. Viņš uzsvēra, ka uguns pārtraukšana ir minimālā prasība un ka nākamais solis būtu viņa, Putina un Trampa trīspusēja tikšanās.

Sanktpēterburgā Vītkofs paziņoja par Stīvena Habārda – 74 gadus veca amerikāņu pensionēta skolotāja, ko ASV Valsts departaments bija atzinis par nelikumīgi aizturētu – atbrīvošanu; Putins paziņoja, ka Habārds atrodas Pulkovas lidostā. Pēc Oslo sarunām Vītkofs devās tieši uz Sanktpēterburgu, kur viņa tikšanos ar Putinu bija plānots koordinēt vairākas dienas iepriekš.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņojumus par Oslo un Sanktpēterburgu piedāvā, izceļot Zelenska gatavību piekrist darījumam, kas fiksētu fronti pašreizējās pozīcijās ar nosacījumu, ka Ukraina saglabā vismaz 75% teritorijas. Ukraina uzstāj, ka pēc pamiera būtu vajadzīgas spēcīgas drošības garantijas – tostarp variants pēc NATO 5. panta parauga – un ka galīgais lēmums būtu jāapstiprina parlamentam, iespējams, referendumā. Ukrainas mediji atspoguļo arī Zelenska priekšlikumu par trīspusēju tikšanos viņa–Putina–Trampa formātā un viņa nosacījumu, ka Ukrainai tiktu prasīts pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām vienīgi tad, ja Maskava veic savstarpējus soļus. Ukrainas komentētāji vienlaikus raksturo atjaunotos kontaktus kā pozitīvu tendenci, bet brīdina, ka Kremļa gatavība kompromisiem joprojām nav pierādīta.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

ASV un Eiropas mediji ziņojumus strukturē ap Oslo sagatavotā koordinētā piedāvājuma nodošanu Maskavai un iespējamu trīspusēju sarunu atsākšanu; uzsvars tiek likts uz progresu saistībā ar īstermiņa aizsardzības pasākumiem un plašāku miera regulējumu. Eiropas puse – tostarp Eiropas Komisija – uzstāj, ka jebkuram procesam jānodrošina Ukrainas un Krievijas klātbūtne pie viena galda, vienlaikus pārstāvot Eiropas nostāju. Kremļa variants uzsver nosacītu gatavību sarunām, pēckara drošības dienas kārtību, liela mēroga ASV–Krievijas ekonomiskos projektus un jauno Eiropas un Ukrainas priekšlikumu zemo vērtību.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras pēc tā, kā vērtē Oslo progresu. Eiropas un ASV-saistītie konti – tostarp Stuba un Vītkofa komentāri – raksturo "reālu progresu" un "būtisku progresu" darba līmenī par nākamajiem soļiem, savukārt Kremļa versija (Ušakovs) jaunos Eiropas un Ukrainas piedāvājumus raksturo kā tādus, kur noderīga ir "ne gluži daudz". Daži konti Oslo sarunas pozicionē kā plašākas ietvariestrakta sagatavošanu miera izbeigšanai, bet citi uzsver konkrētus īstermiņa soļus par gaisa aizsardzību, enerģētikas objektu aizsardzību un iespējamu daļēju pamieru. Trešais strīds skar formātu: Trampa paziņojums, ka trīspusējā formātā Putinam un Zelenskim nav jābūt vienā telpā, atšķiras no Zelenska priekšlikuma par tiešu līderu līmeņa tikšanos un no Kremļa agrākās nostājas, ka šāda tikšanās pieļaujama tikai sarunu noslēguma fāzē.

Konteksts

Oslo 20. oktobra sarunas turpināja ASV–Ukrainas–ES nacionālās drošības padomnieku tikšanos, kas aptuveni divas nedēļas iepriekš notika Maiami. Ukrainas un rietumu partneri jau iepriekš apsprieda drošības garantijas – tostarp mehānismus pēc NATO 5. panta parauga – teritoriālos jautājumus, sankcijas un pēckara atjaunošanu; Ukraina bija gatava apsvērt konflikta fiksēšanu pašreizējās līnijās, ja tiktu nodrošinātas uzticamas garantijas. Krievija iepriekš bija paziņojusi, ka Zelenska–Putina–Trampa tikšanās pieļaujama tikai kā sarunu noslēguma posms. Pirms Oslo un Sanktpēterburgas notika arī vairākas ASV domnīcas un ziņu aģentūru ziņas par darījumiem saistībā ar Krievijas dīzeļdegvielas eksportu, Starlink ierobežojumiem un ASV izlūkošanas apmaiņas palēnināšanu.