Radio Brīvība
Radio Svoboda (Радіо Свобода) ir ASV Kongresa finansētas starptautiskas mediju organizācijas Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) ukraiņu valodas dienests. Ukraiņu redakcija atsāka raidīšanu 1992. gadā un sagatavo ziņas un aktuālo notikumu pārraides ukraiņu valodā gan radio, gan tiešsaistes platformās.
-
Ukrainas izlūkdienesta vienība «Timurs» pastāstīja par specoperāciju pret Krievijas specvienību Zaporižjas virzienā
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) «Specvienības Timurs» kaujinieki pastāstīja par speciālu pretdiversijas operāciju Zaporižjas virzienā, kuras laikā tika neitralizētas divas Krievijas 10. atsevišķās gvardijas speciālo uzdevumu brigādes karavīru grupas un viens karavīrs tika sagūstīts. Pēc GUR teiktā, pretinieka grupu sastāvs un kustības maršruti tika noskaidroti ar aģentūras darbu un tehniskās izlūkošanas līdzekļiem, pēc kā tika sarīkota slazdošana. Radio Brīvība norādīja, ka ziņojumu nevar neatkarīgi pārbaudīt.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju; Igaunijas lūguma dēļ no saraksta svītrots Krievijas uzņēmums
ES vēstnieki 7. oktobrī vienojās par 22. sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 juridiskās personas, saistītas ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Pēc Igaunijas lūguma no sākotnējā EEAS projekta tika svītrots viens Krievijas uzņēmums un viena ar to saistīta persona, jo uzņēmums piegādā retzemju metālus Igaunijas uzņēmumam NPM Silmet. Formālu sankciju apstiprināšanu plānots veikt ES ārlietu ministru sanāksmē 12. oktobrī.
-
Par bijušo prezidenta administrācijas vicēri Irinu Mudru samaksāta pilna 20 miljonu grivnu drošības nauda
Kijiva, 8. oktobris — Augstākais pretkorupcijas tiesa (ВАКС) apstiprināja, ka pilnā apmērā samaksāta 20 miljonu grivnu drošības nauda, ko tiesa noteica bijušajai prezidenta administrācijas vicēri Irinai Mudrai, aizdomās turētajai lietā «Forest Gump». Tas ļāva viņai iziet no pirmstiesas apcietinājuma. Prokuratūra bija pieprasījusi 150 miljonu grivnu drošības naudu.
-
ES dalībvalstu vēstnieki vienojas par lielāko sankciju paketi pret Krieviju līdz šim
ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī vienojās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, kas ietver 743 fiziskas personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kā arī sankcijas pret 77 personām, kuras tika "ievēlētas" Krievijas Valsts domē no okupētajām Ukrainas teritorijām. Vienošanās paredz arī ķīmisko ieroču izplatīšanas sankciju režīma pagarināšanu un trīs Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas locekļu iekļaušanu sankciju sarakstā. Galīgais apstiprinājums paredzēts ES Ārlietu padomē 12. oktobrī Luksemburgā.
-
Bulgārijas Melnās jūras zonā droni nogremdē vienu un aizdedzina otru kravas kuģi
6. oktobrī Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem — nogremdēja Togo karoga ALFA WATAN un aizdedzināja Palau karoga ABLE, kura 18 apkalpes locekānus evakuēja Bolgārijas prāmis DIOSCURIA. Bulgārijas premjerministrs Radevzi to nodēvēja par "neiedomājami nepieņemamu" starptautisko tiesību pārkāpumu, bet Ukrainas prezidents Zelenskis apgalvoja, ka uzbrukumu veikusi Krievija.
-
Ukrainas triecieni Krievijas naftas objektiem Volgogradas un Samāras apgabalos
Ukrainas Aizsardzības spēki 2. oktobra naktī ar dronu triecieniem sasniedza Krievijas naftas infrastruktūru Volgogradas un Samāras apgabalos. Krievijas Ģenerālštābs apstiprināja, ka tika trāpīts «Lukoil-Volgogradneftepererabotka» naftas pārstrādes rūpnīcai Volgogradā un «Samāra» līnijas ražošanas-dispečeru stacijai (LVDS) Samāras apgabalā. Abos objektos tika reģistrēti sprādzieni un ugunsgrēki. Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina «taisnīgi atbild» uz Krievijas eskalāciju, un pateicās SBU, HUR, SBS, SSO un SZR karavīriem.
-
ES un Ukraina 1. oktobrī paziņo par 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzību segšanu; Komisija: finansējuma trūkuma nav
2026. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, ka identificētas iespējas segt Ukrainas 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzības un saskaņoti soļi savlaicīgai finansējuma nodrošināšanai. Nākamajā dienā Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinjo pavēstīja, ka ES un Ukraina kopīgi secinājušas — ārēja finansējuma trūkuma 2026. gadā nav. Vienlaikus Ukraina iepriekš bija ziņojusi par 27 miljardu ASV dolāru aizsardzības budžeta deficītu un lūgusi ES pārcelt daļu 2027. gada kredīta uz 2026. gadu, ko Eiropas Komisija, pēc Financial Times informācijas, noraidīja.
-
ES Komisija piedāvā «pakāpenisku integrāciju» — prioritāri Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei
Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par «pakāpeniskās integrācijas» modeli, kas piedāvātu ES kandidātvalstīm beztaras piekļuvi vienotajam tirgum un ES programmām vēl pirms iestāšanās sarunu pabeigšanas. Prioritāras «ceļa kartes» paātrinātai tuvināšanai plānots piedāvāt Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei. Ekonomiskie ieguvumi būtu atkarīgi no kandidātu atbalsta ES ārpolitikas mērķiem un no tehnoloģiju noplūdes novēršanas. Oficiāli dokumentu plānots prezentēt 6. oktobrī, bet ES līderu sarunas gaidāmas 15.–16. oktobra samitā Briselē.
-
Moldovā nokritis Krievijas drons; valdība aizvēra gaisa telpu un izsauca Krievijas vēstnieku
30. septembra rītā drons iegāja Moldovas gaisa telpā un pēc sadursmes ar sakaru torņa balstu aptuveni 40 metru augstumā nokrita un uzsprāga pie Hîrbovăț ciema Anenii Noi rajonā. Cietušo nav. Pēc otrā drona, kuru ap 10:26 konstatēja pie Lungas Dubăsari rajonā, Moldovas iestādes slēdza gaisa telpu valsts ziemeļu un centrālajā daļā. Ārlietu ministrs Mihai Popșoi notikumu nosodīja, un 1. oktobrī Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku Ozerovu.
-
Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
-
ES dalībvalstis vienojas par 6,6 miljardu eiro izmantošanu Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda
Eiropas Savienības dalībvalstis 25. septembrī vienojās par 6,6 miljardu eiro izmantošanas nosacījumiem Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda (EPF), tādējādi atceļot Ungārijas veto, kas bija bloķējis šo finansējumu kopš 2023. gada pavasara. Par vienošanos paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. No summas 900 miljoni eiro nonāks ES Militārās palīdzības misijā Ukrainai, 1 miljards eiro – jaunai kopīgai militārā aprīkojuma iepirkšanai, bet atlikušie 4,7 miljardi eiro segs ES dalībvalstu izmaksas par iepriekš sniegto militāro palīdzību Ukrainai.
-
Tramps parakstīja Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja likumu, kas nosaukts par godu mirušajam senatoram Lindsejam Greimam un paredz līdz 100% muitas tarifus valstīm, kuras turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi. Likums paplašina arī sankcijas pret Krievijas militāro vadību, finanšu un enerģētikas sektoru, ēnu floti un ieroču ražošanā izmantojamo preču eksporta kontroli. Dokumentu līdz ar Greimu bija izstrādājis senators Ričards Blūmentāls, sākotnēji tas paredzēja 500% tarifus, bet galīgajā redakcijā likme samazināta līdz 100%.
-
Tramps aicina Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūrai
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien, 2026. gada 13. septembrī, golfa turnīra Irish Open laikā savā Doonbeg klubā Īrijā aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas ražotnēm, apgalvojot, ka šie uzlidojumi izraisa globālu dīzeļdegvielas trūkumu. Tramps arī apgalvoja, ka Trampa administrācija jau runājusi ar Zelenski par šo jautājumu. Trampa apgalvojumu nopublicēti atspēkoja Polijas ārlietu ministrs Radislavs Sikorskis un kāds augsta ranga Eiropas amatpersona.
-
Lietuvā uz laiku pārtraukta gaisa satiksme aizdomās par dronu; brīdinājums ticis atcelts
13. septembrī Lietuvas varasiestādes izsludināja gaisa briesmu draudus vairākos rajonos, ņemot vērā aizdomas par dronu valsts gaisa telpā. Reaģējot uz to, tika paceltas NATO iznīcinātājlidmašīnas un uz laiku apturēta Viļņas lidostas darbība. Pēc aptuveni 38 minūtēm trauksme tika atcelta, un Lietuvas Nacionālais krīžu pārvaldības centrs (NKVC) vēlāk paziņoja, ka radara signāli radušies no putnu bara, ko vizuāli apstiprinājis NATO iznīcinātāja pilots.
-
Ukrainas triecieni Makhachkalas ostā Dagestānā un trīs Krievijas kuģiem Novorosiijskā
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs 10. septembrī apstiprināja triecienu Makhachkalas jūras ostai Krievijas Dagestānas Republikā. Naktī ostas teritorijā tika reģistrēts ugunsgrēks, bojājumu apmērs tiek precizēts. Iepriekš, 9. septembrī, trāpīts arī Novorosiijskas degvielas noliktavām un vismaz trim Krievijas kara kuģiem.
-
Ukrainas dronu trieciens Novorosijskas jūras spēku bāzei un mazuta terminālim
Naktī no 8. uz 9. septembri 2026. gadā Ukrainas aizsardzības spēki ar dronu palīdzību veica uzbrukumu Krievijas jūras spēku bāzei un degvielas terminālim Novorosijskā, Krasnodaras novadā. Prezidents Volodimirs Zelenskis un Aizsardzības spēku ģenerālštābs apstiprināja triecienu; pēc Ukrainas izlūkdienesta GUR ziņām, tika bojāts Kalibr raķešu nesējsfrīgāts Admiralessen. Novorosijskas mērs sākotnēji ziņoja, ka nav cietušo, bet Krasnodaras novada gubernators vēlāk paziņoja par 4 bojāgājušajiem un 29 ievainotajiem.
-
Ukrainas aizsardzības spēki 8.–9. septembrī trāpa vairākiem Krievijas militārajiem mērķiem, tostarp Novorisaļskas kara bāzei
2026. gada 8. septembrī un 2026. gada 9. septembra naktī Ukrainas Aizsardzības spēki veica virkni triecienu pa Krievijas militārajiem mērķiem okupētajā Krimā, Doņeckas un Luhanskas apgabalos, kā arī pa Krievijas jūras kara bāzi Novorisaļskā Krasnodaras novadā. Triecienu gaitā tika ildāta Krievijas Baltijas jūras kara flotes fregate „Admiral Essen” (Projekts 11356) – Kalibr spārnoto raķešu nesēja –, kā arī ātrgaitas patruļas kuģis „Mangust” (Projekts 12150) okupētajā Sevastopolē, dronu noliktavas un munīcijas noliktavas Donbasā. Radio Brīvība norādīja, ka publicēšanas brīdī nevarēja neatkarīgi pārbaudīt minētos datus.
-
Ukrainas droni naktī uz 6. septembri trāpījuši Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcai un Rostovas apgabala mērķiem
Naktī uz 2026. gada 6. septembri Ukrainas bruņoto spēku vienības ar droniem veica uzbrukumu Krievijas Rjazaņas un Rostovas apgabalos. Rjazaņas naftas pārstrādes rūpnīcā izcēlies ugunsgrēks, kā arī trāpīts Rostovas-pie-Donas lidlaukam, radara stacijai "Podljot" un divām zenītraķešu iekārtām "Pantsir-S1". Krievijas varas iestādes oficiāli nav apstiprinājuši rūpnīcas bojājumus.